Eksperti brīdina par jaunu interneta krāpniecības paņēmienu

Parādījies jauns krāpniecības paņēmiens "ClickFix", kurā cilvēki, pašiem to neapzinoties, savā datorā palaiž ļaunprogrammatūru. Krāpnieki izmanto šķietamus kļūdas paziņojumus, piemēram, par problēmām pieslēgties videozvanam, un aicina nospiest noteiktas taustiņu kombinācijas, ir publicēts CERT.LV brīdinājumā*. Tikmēr apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati liecina – lai arī no kibernoziedzniekiem nav pasargāts neviens, par aizsardzību pret šādiem riskiem visbiežāk domā cilvēki pēc 40 gadu vecuma.

Kibernoziedznieki arvien biežāk izmanto nevis tehniskus uzbrukumus, bet cilvēku uzticēšanos, panākot, ka nepieciešamās darbības izdara pats lietotājs, savā publikācijā norāda CERT.LV. Tāpat arī jaunākajā 2026. gada Verizon Data Breach Investigations Report secināts, ka 62% analizēto kiberincidentu bijuši saistīti ar cilvēkfaktoru, piemēram, pikšķerēšanu un citiem cilvēku maldināšanas paņēmieniem.

"ClickFix" krāpniecībā lietotājam tiek parādīts šķietami uzticams kļūdas paziņojums ar aicinājumu nospiest noteiktas taustiņu kombinācijas un izpildīt komandu datorā. Tipiski tā ir pogu kombinācija: Windows + R, Ctrl + V un Enter. Tā vietā, lai novērstu problēmu, cilvēks pats palaiž kaitniecisku programmu, kas var dot krāpniekiem piekļuvi ierīcei vai sensitīviem datiem. CERT.LV Kiberlaikapstākļi brīdinājumā uzsver, ka uzticami pakalpojumu sniedzēji nekad nelūdz lietotājiem manuāli izpildīt šādas komandas.

Šādi uzbrukumi apliecina, ka par kibernoziedznieku mērķi var kļūt ikviens neatkarīgi no vecuma vai digitālajām prasmēm. Tomēr apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati rāda, ka par digitālo drošību visbiežāk rūpējas cilvēki vecumā no 41 līdz 70 gadiem, veidojot vairāk nekā 60% no digitālo risku apdrošināšanas klientiem. Nereti cilvēki šo polisi iegādājas arī saviem vecākiem vai vecvecākiem, un visvairāk tās noslēgtas Rīgā, Ventspilī, Rēzeknē, Preiļu novadā un Dobelē.

“Dzīves laikā uzkrājot kapitālu un finanšu līdzekļus, cilvēki arvien lielāku uzmanību pievērš to drošībai. Tāpēc pēc 40 gadu vecuma bieži pieaug interese par risinājumiem, kas palīdz pasargāt bezskaidrās naudas līdzekļus no krāpniekiem," skaidro BALTA privātpersonu produktu pārvaldes vadītājs Armands Lagons. “Krāpnieku metodes kļūst arvien izsmalcinātākas, un arvien biežāk cilvēki tiek apkrāpti nevis tāpēc, ka pieļauj acīmredzamu kļūdu, bet gan tāpēc, ka krāpnieki prasmīgi izmanto uzticēšanos un rada šķietami ticamas situācijas. Tāpēc svarīgi ir ne tikai būt piesardzīgiem, bet arī zināt, kā atpazīt jaunākās krāpšanas shēmas."

Piemēram, jaunais "ClickFix" paņēmiens izmanto viltus kļūdas paziņojumus, mudinot cilvēku pašam palaist kaitniecisku programmu savā datorā. Savukārt arvien biežāk tiek izmantoti arī viltoti QR kodi restorānos un viltus interneta veikali, kas atdarina pazīstamu uzņēmumu mājaslapas. Zināmi arī tehniski sarežģītāki uzbrukumi, piemēram, bezkontakta maksājumu karšu signāla pārtveršana un retranslēšana, lai veiktu neatļautus maksājumus. Tas apliecina, ka krāpnieki nepārtraukti pielāgo savas metodes, tāpēc modrība ir tikpat svarīga kā tehniskie drošības risinājumi, stāsta A.Lagons.

Pret digitāliem riskiem apdrošinās tie cilvēki, kuri ikdienā lieto internetbanku, veic pirkumus internetā un izmanto dažādas tiešsaistes platformas, liecina BALTA dati. Interesanti, ka digitālo risku apdrošināšanu biežāk izvēlas sievietes – tās veido gandrīz divas trešdaļas (62%) no visiem polises īpašniekiem, kamēr vīrieši – 38 %. Nepilngadīgie bērni polisē ir iekļauti automātiski un tiek apdrošināti kopā ar vecākiem.

Viltus vietnes un telefonkrāpšana – joprojām rada lielākos zaudējumus

Tieši ikdienā ierastās darbības digitālajā vidē visbiežāk kļūst par krāpnieku izmantoto iespēju. Vienā no BALTA reģistrētajiem apdrošināšanas gadījumiem kliente vēlējās reģistrēties populārā tiešsaistes tirdzniecības platformā, taču nonāca krāpnieku izveidotā viltus mājaslapā. Krāpnieki, uzdodoties par platformas pārstāvjiem, pārliecināja viņu veikt maksājumu kartes verifikāciju, kā rezultātā no bankas kartes tika nozagti 300 eiro.

Tomēr vislielākos zaudējumus iedzīvotājiem joprojām rada telefonkrāpšana – ar to pērn saskārušies 71% iedzīvotāju, liecina Luminor veiktā aptauja.

“Šādu krāpšanu mērķis parasti ir emocionāli ietekmēt cilvēku, radīt steidzamības, baiļu vai apdraudējuma sajūtu un panākt, lai cilvēks rīkojas instinktīvi. Lai radītu ticamību, krāpnieki nereti izmanto šķietami oficiālu informāciju, uzdodas par banku, policijas vai uzņēmumu pārstāvjiem un cenšas panākt, lai cilvēks izpauž datus vai apstiprina viņu ierosinātas darbības,” norāda Luminor bankas krāpniecības novēršanas eksperte Marija Celma.

Finanšu nozares asociācijas dati liecina, ka šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas finanšu iestādes novērsušas 1992 telefonkrāpšanas mēģinājumus, pasargājot klientus no vairāk nekā 3,9 miljonu eiro zaudējumiem. Vienlaikus krāpniekiem izdevies īstenot 1119 telefonkrāpšanas gadījumus, izkrāpjot 3,5 miljonus eiro.

Eksperti aicina īpaši piesardzīgi vērtēt negaidītus zvanus, īsziņas un e-pastus, kuros tiek prasīta steidzama rīcība vai personas un maksājumu dati. Pirms datu ievadīšanas vienmēr jāpārliecinās, ka izmantota pakalpojuma sniedzēja oficiālā tīmekļvietne.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2024. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 184 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 20 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.