Ugunsgrēku skaits mājokļos pieaug – ar iztīrītu skursteni vien nepietiek

Tuvojoties jaunajai apkures sezonai, AAS BALTA dati atklāj satraucošu tendenci – aizvadītajā ziemā reģistrēti 116 ugunsgrēki, par 57 % vairāk nekā gadu iepriekš, turklāt janvārī ugunsnelaimju skaits pieauga gandrīz piecas reizes. Lai gan biežākais ugunsgrēku cēlonis privātmājās ir īssavienojums, katrs piektais ugunsnelaimes gadījums pērn saistīts ar dūmvadu vai apkures sistēmu, atgādinot, ka pirms gada aukstākajiem mēnešiem nepietiek vien iztīrīt dūmvadu – jāpārbauda arī tā tehniskais stāvoklis.

Ugunsgrēks ir viens no finansiāli postošākajiem mājokļa riskiem, kas diemžēl var apdraudēt ne tikai īpašumu, bet arī cilvēku dzīvību. Jo aukstāka ziema, jo vairāk ugunsgrēku – liecina apdrošinātāja dati.

Gaisa temperatūrai pazeminoties, krāsnis, kamīni un apkures katli tiek izmantoti intensīvāk, tādējādi palielinot iekārtu noslodzi un pārkurināšanas, kā arī citu kļūmju risku. Ja 2024./2025. gada apkures sezonā reģistrēti 74 ugunsgrēki, tad aizvadītajā ziemā – jau 116. Kopumā pērn BALTA atlīdzībās par ugunsnelaimju postījumiem izmaksājusi teju 4 miljonus eiro, bet šogad – jau gandrīz 2 miljonus eiro.

Galvenie ugunsgrēku iemesli privātmājās apkures sezonā ir īssavienojums un sadzīves negadījumi, kā arī dūmvadu un apkures iekārtu bojājumi. Daudzi ugunsgrēki izceļas neuzmanības dēļ – bez uzraudzības atstāta plīts vai degoša svece, neuzmanīga rīcība, gatavojot ēdienu vai lietojot apkures iekārtas, kā arī  viegli uzliesmojošu priekšmetu novietošana pārāk tuvu siltuma avotam.

Šī gada janvārī apdrošinātājs reģistrējis antirekordu – 33 ugunsgrēkus, kas ir gandrīz piecas reizes vairāk nekā pērn šajā mēnesī.

“Aizvadītā apkures sezona ir nopietns atgādinājums, ka mājokļa drošība nav tikai skursteņa iztīrīšana pirms ziemas. Jāpārliecinās arī par dūmvada un apkures iekārtas tehnisko stāvokli, elektroinstalāciju un drošu kurināšanu ikdienā,” norāda BALTA Mājokļa apdrošināšanas produktu vadītājs Arnolds Linītis. 

Ugunsgrēka risks sākas aiz kaimiņu durvīm

Dzīvokļu iemītniekiem viens no būtiskākajiem riskiem ir ugunsgrēks kaimiņos – aizvadītajā ziemā aptuveni trešdaļa jeb 18 no 53 pieteiktajām ugunsnelaimēm saistītas ar ugunsgrēku citā mājoklī. Turklāt šādu gadījumu skaits pēdējo trīs gadu laikā ir pieaudzis.

Savukārt vairāk nekā puse no visiem ugunsgrēkiem dzīvokļos iepriekšējā apkures sezonā saistīta ar trim galvenajiem iemesliem – trešo personu prettiesisku rīcību, īssavienojumiem un sadzīves negadījumiem.

“Uguns diemžēl neapstājas pie viena dzīvokļa durvīm. Kaimiņu īpašumā sākusies nelaime var radīt ne tikai uguns un dūmu, bet arī dzēšanas ūdens bojājumus. Tāpēc dūmu detektors, sakārtota elektroinstalācija un atbildīga rīcība ar apkures ierīcēm ir svarīga ne vien paša mājokļa, bet visa nama drošībai,” uzsver A. Linītis.

Tīrs dūmvads – drošs sākums apkures sezonai

Vēl nav par vēlu sagatavot savas mājas dūmvadu jaunajai apkures sezonai, norāda Almants Bērziņš, skursteņslaucējs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi.

“Dūmvadi no sodrējiem ir jāattīra līdz katra gada 1. novembrim, tomēr nevajadzētu to atlikt uz pēdējo brīdī, īpaši tad, ja plānots piesaistīt sertificētu skursteņslauķi. Šo speciālistu nav daudz, tādēļ rudens sezonā var nākties gaidīt garā rindā. Jebkurā gadījumā nevajadzētu apkures sezonu sākt bez dūmvadu attīrīšanas, jo, sodrējiem sakrājoties vairāk nekā puscentimetru biezā kārtā, tie kļūst par degmateriālu,” skaidro skursteņslaucējs.

Viņš norāda, ka skursteņa pārbaudi un tīrīšanu var veikt arī paši mājas īpašnieki, ja tas tiek darīts atbildīgi. “Vissvarīgākais ir izvēlēties piemērotu slotiņu, lai skursteni nesabojātu. Tāpat nepieciešams no apakšas pārbaudīt, vai dūmvadā kaut kas nav aizdambējies, lai viss dūmu ceļš būtu attīrīts,” stāsta A. Bērziņš.

Pat, ja dūmvads no sodrējiem pašu spēkiem tiek attīrīts reizi gadā, ik pa pieciem gadiem nepieciešams izsaukt sertificētu skursteņslauķi. Viņš pārbaudīs skursteņa savienojumus, plaisas, nodrupumus un dūmejas, apliecinot, vai skurstenis ir tehniski drošs.

Apkures sezonā svarīgi pievērst uzmanību arī tam, ar kādu kurināmo tiek kurināta krāsns. Vispirms jāizvēlas sausa malka, jo slapjas malkas dedzināšanas laikā mitrums veicina spīdīgu kvēpu nogulsnēšanos uz krāsns un dūmvada iekšējām virsmām. Tas var apgrūtināt dūmgāzu novadīšanu un palielināt aizdegšanās risku.

Nekādā gadījumā nedrīkst dedzināt sintētiskus materiālus vai sadzīves atkritumus, norāda speciālists, atzīstot, ka aizvien saskaras ar gadījumiem, kad tas netiek ievērots. “Protams, jāatceras arī, ka mājoklī jābūt dūmu detektoriem, lai, ja nelaime tomēr notikusi un dūmvads aizdedzies, pēc iespējas ātrāk to varētu novērst,” atgādina A. Bērziņš. 

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2024. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 184 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 20 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Sandra Baltruka,                                  
AAS BALTA
Komunikācijas vadītāja
[email protected]
mob. 26428418