Bojāts zāles pļāvējs, mašīna un māja – zibens nodarītie postījumi ik gadu mērāmi tūkstošos eiro

Šovasar sinoptiķi Latvijā prognozē karstu laiku, biežas temperatūras svārstības un  pērkona negaisus, kas palielina arī zibens radīto postījumu risku. Pēdējos piecos gados apdrošināšanas sabiedrība BALTA saņēmusi vairāk nekā 100 pieteikumus par šādiem postījumiem. Lielākā atlīdzība pārsniedz 77 tūkstošus eiro, kad zibens spēriens izraisīja ugunsgrēku dzīvojamajā mājā. Eksperti aicina iedzīvotājus jau laikus parūpēties par mājokļa un elektroierīču aizsardzību.

Saskaņā ar Eiropas Vidēja termiņa laika prognožu centra (European Centre for Medium-Range Weather Forecasts, ECMWF) sezonālo prognozi* šovasar Eiropā, tostarp Latvijā, saglabājas paaugstināta varbūtība, ka gaisa temperatūra pārsniegs klimatisko normu. Karstuma periodi kopā ar lielāku mitruma daudzumu atmosfērā var radīt labvēlīgākus apstākļus spēcīgu pērkona negaisu attīstībai. 

"Klimata pārmaiņas jau sen nav tikai noteiktu pasaules reģionu problēma – tās aizvien vairāk izjūt arī Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi. Ilgstoši karstuma viļņi, postošas vētras, stipras lietavas un citi ekstrēmi laikapstākļi ir mūsu jaunā realitāte. Diemžēl to radīto zaudējumu apmērs konstanti pieaug. Zibens spērieni šo postījumi apmēru var būtiski palielināt," norāda BALTA Ilgtspējas vadītāja Karīna Verdenhofa.

Pieredze rāda, ka zibens var nodarīt īpašumam ļoti atšķirīga mēroga zaudējumus. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā apdrošinātājs izmaksājis gandrīz 230 tūkstošus eiro par vairāk nekā simts pieteikto atlīdzību gadījumiem.

“Zibens radītie bojājumi var būt ļoti dažādi – no pārsprieguma sabojātām elektroierīcēm, piemēram, datoriem, apkures katliem, boileriem, plītīm vai veļasmašīnām līdz ugunsgrēkiem, kuros nopietni cieš vai pat tiek iznīcinātas dzīvojamās ēkas. Aizvien biežāk par zibensnovedējiem kļūst robotizētie zāles pļāvēji, kas negaisa laikā darbojas privātmāju zālājos,” stāsta K.Verdenhofa. “Ja aizstāt bojātu tējkannu vai televizoru ar jaunu ir salīdzinoši vienkārši, atjaunot dzīvesvietu un novērst zibens radīto kaitējumu veselībai var būt ļoti izaicinoši, - pret negaisa brīdinājumiem nevajadzētu izturēties vieglprātīgi.”

Elektriskā izlāde atmosfērā mēdz radīt bojājumus dzīvojamajām ēkām, kur aizdegušās jumta kores vai cietis jumts ugunsgrēka dzēšanas laikā. Apdrošinātāja lielākā atlīdzība dzīvojamai ēkai par zibens radītiem zaudējumiem fiksēta 2023. gadā, un tā pārsniegusi 77 tūkstošus eiro. Savukārt divos citos gadījumos par ugunsgrēkā un tā dzēšanas laikā bojātiem jumtiem izmaksātas atlīdzības vairāk nekā 27 tūkstošu un 24 tūkstošu eiro apmērā.

Negaisa elektriskā izlāde nesaudzē arī automašīnas –  2023. gadā par zibens izraisītā ugunsgrēkā iznīcinātu auto izmaksāta 5 tūkstošu eiro atlīdzība. Zibens mēdz bojāt arī saimnieciskās darbības aprīkojumu – par slaukšanas iekārtu izmaksāti vairāk nekā 7 tūkstoši eiro, bet par hidroterapijas iekārtām – vairāk nekā 5 tūkstoši eiro.

Kā pasargāt sevi un īpašumu negaisa laikā?

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests  (VUGD) atgādina, ka drošākā izvēle negaisa laikā ir palikt iekštelpās. Vienlaikus ir vērts paturēt prātā, ka pat mājās cilvēks ir drošībā tikai tad, ja ievēro piesardzību.

Negaisa laikā iekštelpās neej dušā vai vannā un nemazgā traukus – ūdens un caurules ļoti labi vada elektrību, tāpēc vari gūt elektrotraumas. Nelieto elektroierīces, piemēram, datoru, televizoru vai elektrisko tējkannu, veļasmašīnu vai plīti. Rūpējoties par savu un īpašuma drošību, atslēdz uz negaisa laiku no elektrotīkla visas ierīces. Aizver logus – lai arī zibens tieši logā iesper reti, atvērts logs palielina iespēju, ka zibens izlādes laikā radītā trieciena dēļ tiks bojāts loga stikls vai telpā iekļūs dzirksteles no tuvumā esošiem objektiem, kuros iespēris zibens.

“Dzīvojamajām mājām un citām ēkām ieteicams uzstādīt zibensnovedēju. Lai arī šis risinājums negarantē 100% drošību, pareizi uzstādīts zibensnovedējs būtiski samazina zibens trieciena radītos draudus,” atgādina K.Verdenhofa.

Negaisa laikā ārā uzturies pēc iespējas drošākā vietā, izvērtējot apkārtējos apstākļus. Piemēram, ja esi automašīnā, apturi to drošā vietā – tālāk no kokiem, elektrolīnijām un ūdenstilpēm. Aizver logus un durvis, ieslēdz avārijas signālu. Paliec transportlīdzeklī, jo tā virsbūve darbojas kā vairogs, novadot zibens izlādi. Nelieto elektroniskās ierīces, kas pieslēgtas automašīnas elektrosistēmai, un izvairies pieskarties logu un durvju rokturiem, rāmjiem un citām metāla virsmām, jo zibens spēriena gadījumā vari gūt elektrotraumas.

Ja atrodies atklātā teritorijā, meklē patvērumu zemākajā iespējamajā vietā, piemēram, gravā. Izvairies no pakalniem un nepaliec klajā laukā, jo, ja tuvumā nav augstāku objektu, vari kļūt par zibensnovedēju. Izvairies arī no elektrolīnijām, jo to metāla konstrukcijas labi vada elektrību, palielinot elektrotraumu risku zibens spēriena gadījumā. Šāds trāpījums elektrolīnijā var izraisīt arī sprādzienu vai ugunsgrēku.

Ja esi mežā, meklē patvērumu zemākajā iespējamajā vietā, vēlams biezoknī ar zemiem kokiem, jo to vainagi kalpo kā dabīgs vairogs, samazinot zibens trieciena risku. Nekādā gadījumā neslēpies zem augsta, atsevišķi augoša koka, īpaši ozola, priedes vai cita masīvkoka, kas izceļas uz apkārtnes fona! Tāpat izvairies no mitrām vietām – purvainiem apvidiem vai strautiem.

Ja atrodies ūdenī vai uz ūdens, pārvietojoties ar laivu, plostu SUP dēli vai kādu citu peldlīdzekli, dodies krastā un meklē patvērumu, tiklīdz parādās pirmās negaisa pazīmes. Ūdens labi vada elektrību, tāpēc zibens radītā strāva var izplatīties lielā rādiusā un apdraudēt arī tos, kuriem zibens netrāpa tieši.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2024. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 184 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 20 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Sandra Baltruka,                                  
AAS BALTA
Komunikācijas vadītāja
[email protected]
mob. 26428418