Droša korporatīvā autoparka anatomija

Korporatīvo autoparku drošība nav tikai stāsts par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli. To ietekmē arī cilvēku uzvedība, darba organizācija, satiksme un arvien vairāk – dati un tehnoloģijas. Vienlaikus šiem autoparkiem ir ļoti nozīmīga loma kopējās drošas satiksmes kultūras veidošanā, jo tie ietekmē ne vien uzņēmuma risku profilu, bet arī plašāku ceļu satiksmes ekosistēmu.

Kāda ir automašīnu maksimālā braukšanas ātruma palielināšanas ietekme uz satiksmes plūsmu un autoparku risku profilu? Kāda ir cilvēkfaktora loma drošas satiksmes kultūras veidošanā, piemēram, kā nogurums, pārgalvība, stress, vecums un pat kultūras atšķirības ietekmē uzvedību uz ceļa? Kāda ir telemātikas datu un braukšanas paradumu analīzes loma drošības risku savlaicīgā identificēšanā un novēršanā, kā arī autoparku pārvaldības efektivitātes sekmēšanā?

Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem centāmies rast kopā ar uzņēmējiem un dažādu jomu profesionāļiem vienā no trim “BALTA biznesa foruma: prevencijas formula” tematiskajām sesijām – “Droša korporatīvā autoparka anatomija”. Tās dalībnieki ir vienisprātis – lai gan satiksmes kultūra Latvijā uzlabojas, mums joprojām ir, kur augt! 

Būtiskākās atziņas:

• Galvenais negadījumu iemesls uz ceļiem Latvijā ir neatbilstoša kustības ātruma izvēle. Braukšanas ātrumu ievēro vien katrs piektais autovadītājs. Salīdzinoši visbiežāk maksimālais atļautais braukšanas ātrums tiek pārsniegts par 10 līdz 20 km/h, secināts CSDD īstenotā pētījumā. 
• Pastāv uzskats, ka kravas auto brauc pārāk lēni, tāpēc tie ir jāapdzen. Taču pieredze rāda, ka apdzīšana ne vienmēr ir pamatota un lielāks ātrums nozīmē lielākus negadījuma riskus. To apliecina arī BALTA īstenotais eksperiments. Vidējais laika ietaupījums gan kravas auto, gan jebkura cita transportlīdzekļa apdzīšanas gadījumā arī nav tik būtisks, lai lieki riskētu – aptuveni 10 min. 
• Izpētīts, ka autovadītāju uzvedību uz ceļa primāri ietekmē divi faktori: piesardzība jeb spēja laikus pamanīt riskus un apzināti izvērtēt situāciju, kā arī spēja saprast citus satiksmes dalībniekus un prognozēt to rīcību. Arī citi faktori neaprobežojas tikai ar tehniskajām transportlīdzekļa vadīšanas prasmēm – nozīme ir gan impulsivitātei, gan autovadītāja pieredzei, noguruma pakāpei, kopējai satiksmes kultūrai un pat laikapstākļiem. par pētījumu.
• Satiksmes drošības apdraudējumus rada arī nepārdomāta infrastruktūra. Piemēram, ja ceļa zīmes ir nekvalitatīvas un neloģiskas, tas rada virkni izaicinājumu ne tikai autovadītājiem. Arī tehnoloģijas šādos gadījumos nespēj darboties pilnvērtīgi, kas palielina drošības riskus.
• Viens no lielākajiem pēdējo gadu izaicinājumiem transporta nozarē – aizvien pieaugošais autovadītāju deficīts. Tas saistīts gan ar šīs profesijas zemo popularitāti darba tirgū, gan arī autovadītāju vidējā vecuma palielināšanos. Uzņēmumi ir spiesti importēt darbaspēku no ārvalstīm – no Baltkrievijas, Indijas, Ukrainas un citām valstīm, kas rada jaunus izaicinājumus satiksmē, jo braukšanas kultūra dažādās valstīs atšķiras. Gan pārvadātāju, gan arī transporta nozares ekspertu skatījumā nepieciešams ieviest profesionālās izglītības programmas autovadītāja profesijas apgūšanai un īstenot mērķtiecīgus pasākumus autovadītāja profesijas prestiža celšanai.
• Transporta nozarē darba devēji nereti labprātāk investē jaunu darbinieku piesaistē, nevis esošo lojalitātes stiprināšanā, mērķtiecīgi ieviešot daudzveidīgus darbinieku atbalsta mehānismus.
• Stiprinot drošas braukšanas kultūru organizācija, ir svarīgi attīstīt uz drošību vērstu darbinieku motivācijas sistēmu. Ir svarīgi radīt autovadītājiem izpratni, ka prioritāte ir drošība – tā ir svarīgāka par steigu, sacensību vai pašapliecināšanos. Tas nozīmē arī to, ka autovadītāju algas apmērs nedrīkst būt saistīts ar nobraukto kilometru skaitu, pārvesto materiālu apjomu, noteiktā laikā veikto piegāžu skaitu u.tml. 
• Mūsdienās digitālo tehnoloģiju integrācija autoparka pārvaldības procesos vairs nav modes lieta – tā ir nepieciešamība. Tas attiecas arī uz autovadītāju braukšanas paradumu izvērtēšanu.
• Droša satiksmes kultūra neveidojas tikai uz ceļa. Atbildīgs, uz ilgtspējīgu attīstību vērsts darba devējs strādā ar risku cēloņiem preventīvi, nevis cīnās ar to sekām! 

Paldies par datos, faktos un praktiskajā pieredzē balstītajiem viedokļiem, kas ne vien ataino skarbo realitāti uz Latvijas autoceļiem, bet arī rosina pozitīvām pārmaiņām, Latvijas Universitātes pētniekam Ivaram Austeram, Ceļu satiksmes drošības direkcijas drošības ekspertam Oskaram Irbītim, “SCHWENK Latvija” valdes loceklim Jegoram Golubevam, raidījuma “Zebra” vadītājam un drošas braukšanas ekspertam Paulam Timrotam, “Mapon” pārstāvim Tomam Ērikam Hansonam, Satiksmes ministrijas Autotransporta un satiksmes drošības nodaļas vadītājam Jānim Kalniņam, BALTA valdes loceklim Ingum Savickim, “Ventspils Reiss” valdes priekšsēdētājam Arturam Lieģim, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājam Kristapam Lieciniekam, “PRIZMA Logistics” Loģistikas nodaļas vadītājam Jānim Podniekam, “SIXT” vadītājam Baltijā un Somijā Arnim Jaudzemam un “Latvenergo” Transporta nodrošinājuma direktoram Andrim Valdemāram!

Vērtīgi papildu resursi:
Podkāsts “Droši vien nedroši”: #7 – Kādas sekas var izraisīt viena kļūda pie stūres? 
BALTA: Konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks 2025” rezultāti iezīmē gan pozitīvas, gan arī negatīvas tendences