Biznesa nepārtrauktība: drošības cena

Dabas stihiju, ugunsgrēku un citu negadījumu radītie bojājumi komercīpašumam ir tikai aisberga redzamā daļa. Pieredze rāda, ka daudz nopietnākus draudus biznesam rada iespējamā dīkstāve pēc negadījuma. Atkopšanās ir iespējama, taču tā var būt ilga un ļoti sarežģīta. Neraugoties uz to, Latvijas biznesa vidē drošības jautājumiem joprojām netiek pievērsta pienācīga uzmanība.

Cik gatavi uzņēmumi Latvijā ir fiziskās drošības riskiem – ugunsgrēkiem, vētrām un citiem apdraudējumiem, kas var ietekmēt biznesa dzīvotspēju? Kā aprēķināt dīkstāves patieso finansiālo ietekmi un pieņemt informētus lēmumus par risku pārvaldību? Kā salāgot biznesa attīstības ambīcijas ar investīcijām drošībā, regulējuma un apdrošināšanas prasībām? 

Atbildes uz šiem un daudziem citiem jautājumiem centāmies rast kopā ar uzņēmējiem un dažādu jomu profesionāļiem vienā no trim “BALTA biznesa foruma: prevencijas formula” tematiskajām sesijām – “Biznesa nepārtrauktība: drošības cena”. Tās dalībnieki ir vienisprātis – lai arī ne visus riskus var novērst, visiem riskiem var sagatavoties! 

Būtiskākās atziņas:

•  Līdzīgi kā finanšu riskus, arī operacionālos, klimata, reputācijas u.c. riskus nedrīkst uztvert kā loteriju – tiem ir pakļauts ikviens uzņēmums!
• Vislielākos draudus biznesam rada negūtās peļņas iespējas, ko izraisa dīkstāve. Šajā gadījumā runa ir gan par tiešajām, gan arī netiešajām izmaksām – no līgumsodiem par saistību neizpildi noteiktajā laikā, apmērā un kvalitātē līdz zaudētiem klientiem, darbiniekiem un tml. Ja dīkstāve ilgst vairāk kā nedēļu, apdraudēta ir arī uzņēmuma reputācija. 
• Lielākā daļa uzņēmumu Latvijā nav gatavi dīkstāvei: tie nerēķina iespējamās izmaksas vai dara to ļoti vispārīgi, kā arī vairumam nav skaidra rīcības plāna krīzes situācijām. Viens no galvenajiem iemesliem – komercīpašumos negadījumi nav ikdiena, tās lielākoties ir ārkārtas situācijas. Tomēr šajās situācijās biznesam tiek nodarīti ļoti būtiski zaudējumi. Piemēram, pēdējo 5 gadu laikā lielākā izmaksātā atlīdzība Latvijā ir 5,8 miljoni eiro.
• Nedomājot par riskiem savlaicīgi un nepārvaldot tos gudri, gadiem smagi un sūri būvētu biznesu var zaudēt vienā dienā. Iemesls – ne visi uzņēmumi spēj atkopties pēc krīzēm, jo tas ir gan dārgi, gan ilgi. Pieredze rāda, ka komercīpašuma un biznesa nepārtrauktības risku apdrošināšana var būtiski atvieglot un paātrināt atkopšanās procesu. Svarīgi ir objektīvi izvērtēt nepieciešamo risku segumu.
• Pieredze rāda, ka lielu daļu negadījumu varētu novērst, izmantojot prevencijas mehānismus, tostarp mūsdienu tehnoloģijas. Īpaši tas attiecas uz ugunsgrēkiem, kas ir biežākais uzņēmumu nelaimju cēlonis gan advokātu, gan arī apdrošinātāju pieredzē.
• Ugunsnelaime nekad nav viena apstākļa faktors – tā ir likumsakarību virkne. Formāla pieeja ugunsdrošības jautājumiem mazinās, taču tā joprojām ir aktuāla problēma. Cilvēki bieži nezina ne vien to, kā ierobežot uguns izplatību, bet arī to, kā rīkoties ar ugunsdzēšamo aparātu. 
• Drošas iekšējās kultūras pamatā ir sistemātisks darbs: atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana, darba inventāra esamība un atbildīga uzturēšana, darbinieku instruēšana un apmācīšana. Ļoti nozīmīga loma šīs kultūras veidošanā ir vadītājiem. Viņiem ir jākļūst par paraugu darbiniekiem drošu paradumu attīstībā, tostarp iekšējo procesu ievērošanā, jo viens no galvenajiem negadījumu cēloņiem gan korporatīvajā vidē, gan ikdienā, ir cilvēkfaktors – neuzmanība, aizmāršība, pārgalvība, kā arī apzināta noteikumu neievērošana.

Paldies par iedvesmojošajiem ievadvārdiem BALTA valdes priekšsēdētājam Īanam Kenedijam un  Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājam Jānim Abāšinam! 

Paldies arī par datos, faktos un praktiskajā pieredzē balstītajiem viedokļiem, kas ne vien ataino skarbo realitāti biznesa risku pārvaldības jomā komercsektorā, bet arī rosina pozitīvām pārmaiņām, BALTA valdes loceklim Uldim Dzintaram, "NP Properties" valdes loceklim Kristapam Kučinskim, krīžu vadības trenerin un konsultantam Ojāram Stūrem, “Luminor” Mazo un vidējo uzņēmumu vadītājam Uģim Počam, “KPMG Baltics” riska un atbilstības konsultāciju pakalpojumu vadītājam Edvardam Grasim, “ALTAS IT” valdes priekšsēdētājam Mārim Baltbergam, “Sorainen” vadošajai speciālistei, zvērinātai advokātei Santai Rubīnai un “FN-SERVISS” valdes priekšsēdētājam Kristapam Berķim!

Vērtīgi papildu resursi:
Uldis Dzintars: Flekša dzirkstele maksā miljonus