Konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks 2025” rezultāti iezīmē gan pozitīvas, gan arī negatīvas tendences

Vairāk nekā 10 konkursa pastāvēšanas gadu pieredze liecina, ka ar autoparku pārvaldību saistītie jautājumi dažādu organizāciju dienas kārtībā parādās aizvien biežāk. Īpaši liela vērība tiek pievērsta transportlīdzekļu modernizācijai. Piemēram, ja vēl salīdzinoši nesenā pagātnē globālā pozicionēšanas sistēma (GPS) bija teju ekskluzīva lieta, šobrīd ir grūti atrast autoparku, kurā tāda netiktu izmantota. Transportlīdzekļi tiek bagātīgi aprīkoti ar dažādām aktīvās un pasīvās drošības sistēmām. Tiek testēti dažādi mākslīgā intelekta risinājumi autovadītāju pašsajūtas un uzvedības kontrolei, lai laicīgi pamanītu noguruma vai agresīvas uzvedības pazīmes un izvairītos no ceļus satiksmes negadījumiem. 

Autoparku pārvaldības jomā ir jūtama arī Zaļā kursa ietekme – ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto transportlīdzekļu rindas aizvien biežāk papildina mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļi, turklāt šajā gadījumā runa ir ne tikai par vieglajiem pasažieru transportlīdzekļiem. Piemēram, pasažieru pārvadātāji jau vairākus gadus izmanto bezemisiju autobusus, kuru popularitāte lēnām pieaug. Arī kravu pārvadātāji aktīvi izskata iespējas zaļināt savus autoparkus, taču pašlaik viņu iespējas ir ļoti ierobežotas – bezemisiju transportlīdzekļu veiktspēja ir ļoti zema, bet iegādes un uzlādes ierīču izbūves izmaksas augstas.

“Šobrīd lielāku uzmanību autoparka dekarbonizācijai pievērš tieši valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, kas, protams, nav nejaušība – šiem uzņēmumiem transportlīdzekļu iegādē ir jāņem vērā gan zaļā publiskā iepirkuma prasības, gan pieejami atsevišķi atbalsta instrumenti mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ieviešanai, gan arī jāņem vērā valsts ietekmes uz klimatu samazināšanas mērķi, kas ir gana ambiciozi,” skaidro Jānis Kalniņš, Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks – Autotransporta un satiksmes drošības vadītājs, konkursa žūrijas loceklis. “Taču kopumā šī tendence ir vērtējama ļoti pozitīvi, jo tieši publiskajam sektoram ir jāuzņemas paraugloma valsts klimata politikas un mērķu īstenošanā.”

Attīstība netiek plānota sistemātiski

Lai arī kopumā Latvijas uzņēmumu, valsts un pašvaldību iestāžu autoparki kļūst efektīvāki, drošāki un zaļāki, eksperti norāda, ka joprojām ir organizācijas, kuras savus autoparkus neattīsta sistemātiski. Uzlabojumi bieži tiek balstīti īstermiņa risinājumos, kā arī tiek veikti “kampaņveidīgi” vai reaģējot uz ārējiem stimuliem, piemēram, likumdošanas izmaiņām un publisko iepirkumu prasībām.

“Šāda pieeja liecina pa īstermiņa domāšanu, kas nav nedz atbildīga, nedz arī tālredzīga, jo var radīt nopietnus riskus, turklāt ne tikai finansiālus,” uzsver BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, kā arī ilggadējais konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” žūrijas priekšsēdētājs Kristaps Liecinieks. “Ir svarīgi atcerēties, ka autoparka pārvaldības prakse rada arī nozīmīgu sociālo un vides ietekmi, līdz ar ko tā agrāk vai vēlāk atspoguļojas konkurētspējā, reputācijā un izaugsmes rādītājos.” 

Autovadītāju labbūtība nav prioritāte

Eksperti vērš uzmanību uz vēl kādu būtisku tendenci – komercsektorā biznesa intereses aizvien biežāk sāk prevalēt pār cilvēciskajām. Lai arī autovadītāju darbu reglamentējošie dokumenti kļūst saprotamāki un piemērotāki izmantošanai standarta un nestandarta situācijās, kā arī viņi tiek izglītoti par dažādiem satiksmes drošības aspektiem, ar šīs darbinieku grupas veselību, labklājību un vispārējo labbūtību saistītajiem jautājumiem bieži netiek pievērsta pienācīga uzmanība. Tieši ar šo aspektu lielā mērā ir skaidrojama augstā darbinieku mainība autovadītāju grupā.  

“Paradoksāli, bet fakts – lai arī ir darbinieku trūkums ir aktuāla problēma visās nozarēs un ir pierādīts, ka darbinieku efektivitāte un produktivitāte ir tieši saistīta ar viņu labsajūtu, transporta nozarē darba devēji nereti labprātāk investē jaunu darbinieku piesaistē, nevis esošo lojalitātes stiprināšanā, mērķtiecīgi ieviešot daudzveidīgus darbinieku atbalsta mehānismus,” novērojumos dalās K.Liecinieks. 

Tieši ar šo aspektu ekspertu skatījumā varētu būt saistīts augstais ar fotoradaru fiksēto ātruma pārkāpumu īpatsvars konkursa dalībnieku vidū, īpaši kravu pārvadātāju un zemāka riska autoparkos. Proti, lai arī ātruma radaru uz Latvijas ceļiem kļūst vairāk un bieži vien ceļazīmes netiek ievērotas neuzmanības dēļ, nereti steigu rada arī stress par darba devēja noteiktajiem mērķiem attiecībā uz kravu pārvadājumu apjomu vai nobraukto kilometru kopsummu.

Līderpozīcijās – ilggadēji dalībnieki

Konkursa “Uzņēmuma drošākais autoparks 2025” minimālo slieksni (vismaz 55% kritēriju izpildi) pārvarēja 21 organizācija. Starp tām ir gan privātie uzņēmumi, gan valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, gan arī valsts iestādes. Lielākā daļa šo organizāciju ir ilggadēji konkursa dalībnieki, kas uzskatāmi parāda, ka šis novērtējums tiek izmantots kā stratēģisks instruments biznesa attīstībai. 

Visi konkursa dalībnieki tradicionāli tika vērtēti četrās kategorijās: 

• Kategorijā “Pasažieru pārvadātāji” augstāko novērtējumu jeb PLATĪNA balvu ieguva pašvaldības SIA “Ventspils reiss”, SUDRABA balvu – SIA “VTU Valmiera”, bet BRONZAS balvu – RP SIA “Rīgas Satiksme”.
• Kategorijā “Vietējie (Baltijas valstu) kravu pārvadātāji un speciālā pielietojuma autoparki” PLATĪNA balvu ieguva SIA “Akatrans”, ZELTA balvu – SIA “SCHWENK Latvija”, SUDRABA balvu – SIA “Latvijas autoceļu uzturētājs” un SIA “ZAAO”, savukārt BRONZAS balvu – SIA “Bolt Services LV”, AS “DELTA LV’, SIA “Eco Baltia vide”, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un AS “Sadales tīkls”.
• Kategorijā “Starptautiskie kravu pārvadātāji” ZELTA balvu ieguva SIA “Kreiss”, SIA “Kurbads un Ko” un SIA “Otaņķu Dzirnavnieks”, savukārt SUDRABA balvu – SIA “Dinotrans”.
• Kategorijā “Zemāka riska, valsts un pašvaldību autoparki” ZELTA balvu ieguva AS “Latvenergo” un Valsts probācijas dienests, SUDRABA balvu – AS “Rīgas Siltums”, savukārt BRONZAS balvu – AS “Conexus Baltic Grid”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Par konkursu
“Drošākais uzņēmuma autoparks” – brīvprātīgs novērtējums korporatīvo autoparku pārvaldības efektivitātes noteikšanai, kuru kopš 2013.gada īsteno BALTA sadarbībā ar Satiksmes ministriju. Tā mērķis ir godināt Latvijas uzņēmumus, valsts un pašvaldību iestādes, kuras savus autoparkus pārvalda atbildīgi. Vienlaikus šis  sekmēt drošas braukšanas kultūras attīstību Latvijā, veidojot korporatīvajā vidē izpratni par droša autoparka izveides un pārvaldības principiem, nodrošinot kvalitatīvu pieredzes apmaiņu un informāciju par autotransporta nozares tendencēm, tostarp jaunākajiem un inovatīvākajiem risinājumiem ceļu satiksmes drošības uzlabošanai.

Viena no šī konkursa lielākajām priekšrocībām – iespēja saņemt neatkarīgu ekspertu ieteikumus ilgtspējīgai attīstībai. 

Konkursu atbalsta un izpratni par atbildīgas un ilgtspējīgas autoparku pārvaldības principiem palīdz veicināt Ceļu satiksmes drošības direkcija, SIA “Circle K Latvia”, SIA “Green Wave Latvija” un SIA “Transporent” (SIXT franšīzes partneris Baltijā un Somijā”.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis. 2024. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms veidoja 184 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji jau 22 gadus novērtē BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktās aptaujas dati. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Juta Šteinerte
Tel. +371 26 328 286
E-pasts: [email protected]