Pirmie velobraucieni pēc ziemas: ekspertu ieteikumi, kas palīdzēs novērst traumas

Līdz ar siltāku laiku pilsētu ielās atgriežas velobraucēji un elektroskrejriteņu lietotāji - un līdz ar tiem arī negadījumi. Šogad jau reģistrēti 25 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cietuši velosipēdisti, liecina Valsts policijas dati.

Viens no galvenajiem šo negadījumu cēloņiem ir savu prasmju pārvērtēšana: pēc ziemas pārtraukuma gan braucēju fiziskā sagatavotība, gan reakcijas ātrums vēl nav atgriezušies tajā līmenī, kāds bija pērno sezonu noslēdzot, skaidro BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks. 

Rīgas Riteņbraukšanas skolas un biedrības "BMX Rīga" treneris Jānis Lapsiņš piekrīt - braukšanas iemaņas pēc ziemas neatgriežas automātiski, bet braucēji to bieži neņem vērā: “Cilvēki bieži neapzinās savu ātrumu un to, cik ātri var nobremzēt. Iemaņu atgūšanas temps katram ir individuāls - vienam pietiek ar nedēļu, citam vajadzīgs mēnesis.”

Ziemas laikā braucēji piemirst arī par ceļa seguma īpatnībām. Pavasarī uz ceļiem bieži ir smiltis, gruži vai mitrums, kas būtiski ietekmē bremzēšanas ceļu un manevrēšanas spējas. “Svarīgi pievērst uzmanību ceļa virsmai - vai asfalts ir sauss? Slapjš? Vai uz tā ir gruži – tas viss maina gan apstāšanos, gan manevrēšanu,” atgādina eksperts.

Kāpēc ķivere būtu jālieto visiem?

Latvijā ķivere ir obligāta tikai nepilngadīgajiem velosipēdu un elektroskrejriteņu lietotājiem, taču eksperti ir vienisprātis: tai vajadzētu būt uz galvas katram braucējam neatkarīgi no vecuma vai braukšanas pieredzes. “Iemesls – biežākās traumas ir kritienu rezultātā gūti lūzumi un galvas traumas, no kurām nereti var izvairīties, lietojot ķiveri,” uzsver K. Liecinieks. 

Treneris J.Lapsiņš situāciju ilustrē ļoti pragmatiski: rokas lūzums ir sāpīgs, bet ārstējams, taču galvas trauma bez ķiveres var atstāt neatgriezeniskas sekas: "Ir pienācis laiks pārskatīt sabiedrībā dominējošo viedokli, ka ķivere paredzēta tikai jaunākajiem braucējiem un profesionāliem atlētiem. Drošībai uz ceļa jābūt prioritātei. Tā ir nepieciešama visiem, neatkarīgi no vecuma vai pieredzes." 

Kādu ķiveri izvēlēties?

Ķiveres izvēle atkarīga no braukšanas paradumiem. Treneris J.Lapsiņš izdala divas ķiveru pamatklases.

Ikdienas satiksmē visbiežāk redzamā atvērtā jeb "podiņa" ķivere nodrošina pamata aizsardzību galvai, taču seja paliek neaizsargāta. Krītot pāri stūrei, sekas var būt ļoti nopietnas - cietīs žoklis, zobi, deguns, taču no stiprākas galvaskausa traumas tā spēs pasargāt.

Aktīvākai braukšanai – trasēs vai lielākā ātrumā – eksperts iesaka izvēlēties pilnās sejas ķiveres. Pēc izskata tās atgādina motokrosa ķiveres, taču ir ievērojami vieglākas un kompaktākas, kā arī drošākas. "Krītot zods būs vesels," viņš lakonski norāda. 

Praktiski ieteikumi drošai sezonas sākšanai

Daudzi negadījumi būtu novēršami ar transportlīdzekļa pamata tehnisko apskati pirms pirmā brauciena. K.Liecinieks atgādina pārbaudīt riepu spiedienu, bremzes un ķiveres siksnu, kas pēc ziemas glabāšanas var būt zaudējusi elastību.

Viņš arī aicina lietot ķiveri katrā braucienā, neatkarīgi no distances. Ja ķivere ir vecāka par pieciem gadiem vai arī ja tajā piedzīvots kritiens, būtu jānomaina arī tad, ja vizuāli tā izskatās labi. Pēc sadursmes ķiveres materiāls vairs nespēj absorbēt triecienu tikpat labi kā jauns. 

Ķiveri vēlams izvēlēties atbilstoši braukšanas stilam. Aktīvākas braukšanas cienītājiem eksperti aicina apsvērt iespēju iegādāties pilnās sejas ķiveres modeli.

Sezonas sākumā J.Lapsiņš iesaka izvēlēties lēnākus maršrutus, ievērot distanci un laikus plānot manevrus - ķermenim vajadzīgs laiks, lai atgūtu līdzsvara izjūtu un reakcijas asumu.

Drošība koplietošanas ceļos atkarīga no visiem - arī no gājējiem. "Ja gājējs ierauga velosipēdistu vai skūtera braucēju, ieteicams ir nemainīt kustību. “Pēkšņas kustības pa labi vai pa kreisi var samulsināt velosipēdistu vai skūtera lietotāju, veicinot sadursmi,” skaidro treneris, aicinot visus satiksmes dalībniekus uz savstarpēju cieņu.  

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2024. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 184 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 20 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Sandra Baltruka,                                  
AAS BALTA
Komunikācijas vadītāja
[email protected]
mob. 26428418

Gunta Kursiša-Butkāne,
[email protected] 
mob.: 26428106