Katrs septītais ugunsgrēks Latvijā izceļas apkures dēļ - eksperti skaidro, kā pārziemot droši

Pirmie ar apkuri saistītie ugunsgrēki Latvijā parasti notiek jau oktobra vidū, kad pēc vasaras pārtraukuma tiek pieslēgtas apkures sistēmas - katrs septītais ugunsgrēks Latvijā izceļas tieši apkures dēļ, kas atlīdzību ziņā veido gandrīz trešdaļu no visa apjoma. Savukārt 65% no visiem ar apkuri saistītajiem ugunsgrēkiem rodas dūmvada dēļ. 

Tikmēr 26% ugunsgrēku izraisa īssavienojums, gandrīz 18% – sadzīves negadījumi, 10% – cilvēku rīcība vai nolaidība, bet turpat vai 16% izraisa kaimiņu īpašumos izcēlušies ugunsgrēki, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA apkopotie dati.

Apkures sistēmas pārbaude jāveic vismaz reizi piecos gados – vai latvieši to dara?
Daudzi joprojām uzskata, ka pietiek ar skursteņa iztīrīšanu, taču tā ir tikai daļa no ugunsdrošības. “Skurstenim jābūt ne tikai tīram, bet arī tehniski drošam – tas nozīmē, ka jāpārbauda savienojumi, plaisas, nodrupumi un dūmejas,” skaidro Almants Bērziņš, sertificēts skursteņslaucītājs ar 20 gadu pieredzi, Latvijas Skursteņslauķu brālības biedrs. Pēc likuma apkures sistēmas tehniskais novērtējums jāveic vismaz reizi piecos gados, taču praksē par to zina vien retais.

“Cilvēki bieži vien tic, ka akts par skursteņa tīrīšanu ir drošības garantija. Patiesībā tas nozīmē tikai to, ka skurstenis ir iztīrīts, nevis to, ka viss ir kārtībā tehniski,” uzsver A. Bērziņš. Sertificēts skursteņslauķis pārbauda visu dūmvadu no kurtuves līdz izvadam, novērtē skursteņa stāvokli arī telpā, kur tas pievienots apkures iekārtai, un informē īpašnieku par konstatētajām problēmām. Tieši šādi speciālisti pamana bojājumus, kas var kļūt par ugunsgrēka cēloni.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš ilgdedzes katliem. To lietošana ir specifiska un tie rada daudz sodrējus, tāpēc drošai lietošanai, tiem var būt nepieciešama tīrīšana arī ziemas vidū, akcentē eksperts, vienlaikus atgādinot – mitras malkas izmantošana ir vēl viens biežs risks mājoklim: tā rada daudz kvēpu, kas uzkrājas dūmvadā un var aizdegties dažu nedēļu laikā.

Janvāris - riskantākais mēnesis
Lai gan pirmie ar apkuri saistītie ugunsgrēki parasti notiek oktobrī, visbiežākie tie ir janvārī - laikā, kad sals ir stiprākais un mājas tiek pārkurinātas. “Pārkurināšana ir klasiska kļūda - īpaši mājās ar veciem malkas katliem vai krāsnīm,” skaidro skursteņslaucītājs. “Cilvēki iemet krāsnī vairāk malkas, nekā konstrukcija spēj izturēt, un karstums izplatās uz blakus konstrukcijām. Dažreiz pietiek ar vienu pārogļotu siju, lai naktī iedegtos viss bēniņu stāvs.”

BALTA privātā īpašuma apdrošināsanas vadītājs Arnolds Linītis papildina: “Atlīdzību dati skaidri rāda - ugunsgrēki janvārī ir visdārgākie. Pērn tie veidoja vairāk nekā ceturtdaļu no visa gada izmaksām. Šogad jau astoņu mēnešu laikā ugunsgrēku atlīdzībās izmaksāti 2,8 miljoni eiro - tikpat, cik visā pērnajā gadā kopā.”

Drošākie risinājumi - siltumsūkņi un apzinīga rīcība
Pēdējos gados arvien vairāk mājsaimniecību pāriet uz siltumsūkņiem, kas būtiski mazina ugunsgrēku risku. “Siltumsūknis ir drošākais apkures veids - tur nav atklātas liesmas, kvēpu un kvēpu aizdegšanās riska,” uzsver A. Linītis. “Turklāt ikmēneša izdevumu ziņā tie vairs nav dārgāki par malku vai granulu apkuri.”

Tomēr eksperti atgādina, ka pat visdrošākai sistēmai nepietiek ar uzstādīšanu vien. Regulāri jāveic arī sistēmas uzraudzība - jāpārbauda elektrības vadi, drošinātāji, ventilācija - viss, kas nodrošina drošu ekspluatāciju.

Viena pārbaude var izšķirt ziemu
“Apkures sistēma ir kā pulkstenis - ja tā darbojas precīzi, to nepamana, bet, kad sabojājas, sekas var būt ļoti smagas,” atgādina A. Linītis. “Siltums mājās ir nepieciešams, bet tam jābūt drošam. Viena pārbaude pirms apkures sezonas var nozīmēt, ka ziemā nebūs jāpiedzīvo aukstas naktis vai, vēl sliktāk, ugunsnelaime,” rezumē Linītis, uzsverot, ka pēdējais brīdis apkures sistēmas apkopei bija septembra beigas, taču tiem, kas to nav paspējuši – pēdējais brīdis ir tagad.

A.Bērziņš piekrīt: “Cilvēki bieži nāk pie mums tikai tad, kad problēma jau ir notikusi. Bet patiesībā pietiek ar vienu Latvijas Amatnieku kameras sertificēta skursteņslaucītāja pārbaudi gadā un pareizu kurināšanu, lai ugunsdrošības risks kļūtu minimāls. Jo šāds pieredzēji speciālists ne tikai pareizi iztīrīs, bet norādīs uz riskiem un nepieciešamajiem remontdarbiem. Ja tos veikt negribās, tad gan labāk noblombēt dūmkanālu – būs drošāk,” nosmej eksperts.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2024. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 184 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 20 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Toms Sadovskis
AAS BALTA
komunikācijas vadītājs
Tel. +371 26 11 47 85
E-pasts: [email protected]