Dzīvokļos pieaug bīstamu elektroierīču izraisīti ugunsgrēki

Kad tiek runāts par ugunsdrošību, biežāk tiek pieminētas pilnībā nodegušas privātmājas, taču par dzīvokļiem tiek runāts retāk. Starp biežākajiem iemesliem, kādēļ ugunsgrēks izceļas dzīvoklī, ir īssavienojumi un sadzīves negadījumi, savukārt ja pieskaita ārējos izcelšanās iemeslus, tad pārliecinošs līderis jau gadiem ir ugunsgrēks kaimiņos. Lai gan kaimiņos notiekošo ietekmēt nav iespējams, katrs var vairot drošību ar savu rīcību. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA izmaksā vairāk nekā 50 atlīdzības par ugunsgrēkiem dzīvokļos, un vidējā atlīdzība ir ap 4000 eiro.

Lēts gadžets var izmaksāt tūkstošus
Pēdējos gados viens no straujāk augošajiem tirgus segmentiem ir pirkumi ārvalstu, pārsvarā Āzijas, interneta veikalos, kuros dažādas sadzīves elektropreces nereti var iegādāties divas – trīs reizes lētāk nekā vietējā tirgū. Tomēr jāņem vērā, ka nereti zemo cenu pamatā ir ietaupījums uz drošību. Piemēram, pērn Rīgā kādā dzīvoklī ugunsgrēks izcēlās, aizdegoties LED lampai – lai gan nelaimes brīdī mājā bija dzīvokļa saimnieks, kurš pats saviem spēkiem liesmas nodzēsa, zaudējumi pārsniedza 2700 eiro. Citā gadījumā zaudējumi bija ievērojami lielāki – aizdegoties datora lādētājam, izcēlās ugunsgrēks, kurā kopējie zaudējumi bija vairāk nekā 14 000 eiro.

“Mūsu pieredzē ugunsgrēkus ir izraisījušas daudz dažādas internetā iegādātas preces – rotaļlietas, lukturīši, planšetdatori, pat putekļsūcēji roboti un elektroskrejriteņi, taču lielākoties visām ierīcēm ir kopīga iezīme – tās ir aprīkotas ar bateriju, un ugunsnelaime izceļas lādēšanas brīdī,” stāsta BALTA Privātā īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Armands Lagons. “Tas nozīmē, ka pasargāt sevi no nelaimes ir pavisam vienkārši – ja izmantojat lādējamu ierīci, uzlāde nekad nedrīkst veikt bez uzraudzības, kā arī nedrīkst atstāt ierīci lādējamies pa nakti. Taču papildus tam, būtu jāiegādājas tikai atbilstoši sertificētas iekārtas,” piebilst Lagons.

Pagarinātājs pagarinātāja galā
Marta sākumā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ziņoja, ka katrā otrajā dzīvojamā mājā nav veikta elektroinstalāciju kontaktsavienojumu pārbaude. Ugunsdzēsēji 2024. gadā veica ugunsdrošības pārbaudes 1525 dzīvojamajās mājās. Lielākoties pārbaudes īstenotas daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un visbiežāk – piecu, trīs un divstāvu ēkās.

Šādās ēkās viens no bīstamākajiem riskiem ir elektrotīkla pārslodze, kas izraisa vadu uzkaršanu līdz tādai temperatūrai, ka izceļas ugunsgrēks. “Lai elektrotīkls netiktu pārslogots, mājokļos tiek uzstādīti drošinātāji, kas pārslodzes gadījumā elektroenerģijas padevi pārtrauc, taču mūsu pieredze rāda, ka iedzīvotāji gadījumos, kad bieži tiek izsisti korķi, nomaina drošinātāju pret jaudīgāku un turpina lietot pagarinātāju pagarinātāja galā,” pieredzē dalās Armands Lagons.

Dzīvokļos ugunsnelaimes, kurās pie vainas ir pagarinātāju un sadalītāju nepareiza lietošana, notiek regulāri visā Latvijā. Tā, piemēram, vienā gadījumā Rēzeknē pēc pagarinātāja aizdegšanās izdega viss dzīvoklis – virtuve, istaba un koridors, un kopējie zaudējumi pārsniedza 10 700 eiro. Savukārt citā gadījumā Daugavpilī ugunsgrēks izcēlās virtuvē, kas pilnībā izdegusi un tās atjaunošanai bija nepieciešami teju 9000 eiro.

Ugunsnelaime, ko pats nevari ietekmēt – ugunsgrēks kaimiņos
Dzīvokļos ugunsdrošības riski savā ziņā ir augstāki nekā privātmājās, jo pat tad, ja pats par savu drošību esi pilnībā parūpējies, nelaimi var izraisīt bezrūpīgs kaimiņš. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati liecina, ka puse no visiem ugunsgrēkiem dzīvokļos, sākotnēji izcēlušies pie kaimiņa, savukārt vēl 10% ugunsnelaimju dzīvokļos radušās pēc ugunsgrēka kāpņutelpā vai izsmēķa, kas nokritis uz balkona, dēļ.

Biežākais zaudējumu iemesls gadījumos, kad ugunsgrēks izcēlies kaimiņos, ir ūdens – 42% gadījumu zaudējumi radušies dzēšanas laikā, jo appludinātas apakšējo dzīvokļu telpas. Savukārt liesmu radīti bojājumi novērojami uz pusi retāk – 21% gadījumu. Vēl katrā piektajā ugunsnelaimē apkārtējo dzīvokļu īpašnieki cieš no sadūmojuma, savukārt 8% gadījumu glābšanas vai dzēšanas darbu laikā tiek uzlauztas durvis. “Diemžēl pat tad, ja par drošību savā īpašumā esi pilnībā parūpējies, kaimiņa dzīvoklī notiekošu ietekmēt nav iespējams, tādēļ apdrošināšana ir labākais veids, kā savu īpašumu pasargāt no ārējiem apstākļiem. Turklāt apdrošināšana palīdzēs arī gadījumos, kad dzīvoklim būs liegta piekļuve paaugstinātas bīstamības dēļ,” norāda A. Lagons.

Kā parūpēties elektrodrošību mājoklī?

• ·         Veic elektroinstalācijas pārbaudi vismaz reizi desmit gados;
• ·         Neatstāj ierīces bez uzraudzības to uzlādes laikā un nelādē tās pa nakti;
• ·         Izmanto tikai ierīces, kurām ir iegūti atbilstoši drošības sertifikāti (par to liecina CE marķējums uz ierīces);
• ·         Pagarinātājā neslēdz vairākas lielas jaudas ierīces vienlaicīgi un neslēdz arī citus pagarinātājus;
• ·         Neizmanto bojātas elektroierīces;
• ·         Apdrošini savu mājokli, jo nelaime var izcelties arī citu personu rīcības dēļ;
• ·         Pārliecinies, ka dūmu detektors strādā un tad nav izlādējusies baterija.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2023. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 169,6 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 20 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Toms Sadovskis
AAS BALTA
komunikācijas vadītājs
Tel. +371 26 11 47 85
E-pasts: [email protected]