Ceturtdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā ir slimojuši ar gripu

Teju katrs ceturtais jeb 24% Latvijas iedzīvotāju pēc saslimšanas ar gripu ir piedzīvojis nepatīkamu situāciju, kad slimošana ieilgusi, nelabvēlīgi ietekmējot ne tikai veselību, bet arī ģimenes ienākumus, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja*. Apdrošinātājs atgādina – vislabākais risinājums ir gripas profilakses ievērošana, tai skaitā vakcinācija, kas palīdz izvairīties no smagas saslimšanas un komplikācijām.

Gripas vīrusu izraisītā infekcija nereti pāraug smagā slimības gaitā ar nopietnām komplikācijām, kuru ārstēšana var prasīt ilgu laiku. Aptaujas dati atklāj, ka pēdējo divu gadu laikā ar gripu vismaz vienu reizi ir slimojuši 25 % iedzīvotāju, un vēl 23 % ir izjutuši gripas simptomus, taču pie ārsta nav vērsušies, tāpēc skaidru diagnozi nezina. 

Kopumā 35 % respondentu ir piedzīvojuši komplikācijas pēc slimošanas ar gripu – visbiežāk deguna blakusdobumu iekaisumu, bet arī bronhītu, plaušu karsoni, vidusauss iekaisumu, dažiem saasinājušās hroniskas saslimšanas. Turklāt tas ietekmē ne vien pašsajūtu, bet arī dažādus plānus un ieceres. 24 % gripas slimnieku slimošana ieilgusi tik ļoti, ka iecirtusi robu ģimenes budžetā, vēl 18 % nācies atcelt gājienu uz kādu sengaidītu koncertu, teātra izrādi vai citu pasākumu, 5 % aptaujāto bijuši spiesti atcelt sen ieplānotu ārsta vizīti vai operāciju, bet 4 % gājis secen sapņu ceļojums.

“Gripa ir sevišķi lipīga infekcijas slimība, kurai atšķirībā no daudzām citām ir iespējama ārstēšana ar specifiskām zālēm, ja vien to lietošana uzsākta agrīni – jau pirmajā simptomu parādīšanās dienā. Tādēļ sevišķi svarīgi ir nekavējoties vērsties pie ārsta, lai noteiktu diagnozi un gripas saslimšanas gadījumā uzsāktu terapiju, kas būtiski mazinātu slimības smagas norises un komplikāciju attīstības iespējamību. Savukārt veselības apdrošināšanas polise ir tiešs finansiāls atbalsts gan ārsta apmeklējumam, gan medikamentu iegādei,” saka BALTA Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja Sandra Pietkeviča.

SIA “Veselības centrs 4” interniste Dr. Liene Martinsone-Bērzkalne piebilst: “Jebkuras akūtas vīrusu izraisītas elpceļu saslimšanas situācijā līdz precīzas diagnozes noskaidrošanai aicinu slimnieku palikt mājās un sākt ārstēšanu simptomātiski, jo šķiet, ka pēc pandēmijas esam aizmirsuši, ko nozīmē vīrusu infekcijas, kas izplatās gaisa pilienu ceļā. Līdz saziņai ar ārstu, lai precizētu saslimšanu, iesaku izmantot aptiekās, kā arī pārtikas preču veikalos un degvielas uzpildes stacijās nopērkamu eksprestestu. Sazinieties ar savu ģimenes ārstu, viņu sazvanot un tad precizējot, vai varat nākt uz pieņemšanu arī klātienē. Neesiet bravūrīgi un atļaujieties paslimot, jo gripa var skart ne tikai cilvēkus ar hroniskām slimībām, bet arī pilnīgi veselos. Un noteikti aicinu katrā gripas sezonas sākumā vakcinēties pret gripu, jo tā novērsīs nopietnu saslimšanu, kā arī komplikāciju draudus.”  

Gripas izplatība Latvijā joprojām saglabājas augstā līmenī, īpaši skarot bērnus līdz 14 gadu vecumam, lai gan saslimstība novērojama visās vecuma grupās. Pagājušajā nedēļā visaugstākā gripas intensitāte reģistrēta Liepājā. Pārējie gripas gadījumi reģistrēti Jēkabpils un Gulbenes novadā, Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā, Daugavpilī un Rēzeknē. Kaut arī 59 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka visefektīvākais gripas profilakses līdzeklis ir svaigs gaiss (pastaigas brīvā dabā, regulāra telpu vēdināšana u. tml.), Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) atgādina – ar to vien nepietiek. Ārkārtīgi svarīgi ir arī vakcinēties, turklāt vakcinācija pret gripu joprojām ir ieteicama, jo gripas izplatība var turpināties līdz pat maija beigām, bet imunitāte pēc vakcīnas saņemšanas izveidojas jau 10 dienu laikā.

Lai mazinātu infekciju izplatību un aizsargātu sabiedrības veselību, SPKC iesaka ievērot profilakses pasākumus. Savlaicīga piesardzība un atbildīga rīcība samazina slimību izplatīšanās risku gan mājās, gan darbā. BALTA aicina sekot SPKC ieteikumiem gripas, Covid-19 un citu augšējo elpceļu infekciju profilaksei, tostarp:

• bieži mazgāt un/vai dezinficēt rokas, nepieskarties ar netīrām rokām sejai;   
• bieži vēdināt telpas (vairākas reizes dienā, plaši atverot logus);  
• īpaši rūpīgi attīrīt un dezinficēt visus priekšmetus un virsmas, kurām bieži pieskaras cilvēki (durvju rokturus, krānus, galda virsmas, krēslu atzveltnes u. c.);  
• censties ievērot distanci un izvairīties no pārpildītām publiskām vietām;  
• izvairīties no tuva kontakta ar cilvēkiem, kuriem ir akūtas elpceļu infekcijas simptomi;   
• klepojot un šķaudot nosegt muti un degunu ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmest atkritumos, un pēc tam nomazgāt rokas;   
• nedoties uz darbu vai citām sabiedriskām vietām pat ar mazākajiem elpceļu infekcijas slimības pazīmēm (klepus, sāpes kaklā, paaugstināta ķermeņa temperatūra);  
• pašizolēties, kamēr ir vērojami simptomi (it sevišķi paaugstināta ķermeņa temperatūra) un vēl trīs dienas pēc tam;  
• darba vietās aktualizēt rekomendācijas darbiniekiem personīgās higiēnas un profilakses pasākumu ievērošanai. 

* Aptauju veikusi apdrošināšanas sabiedrība BALTA 2025. gada februārī, interneta vietnē drosak.lv aptaujājot 678 respondentus.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2023. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 169,6 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 20 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Toms Sadovskis
AAS BALTA
komunikācijas vadītājs
Tel. +371 26 11 47 85
E-pasts: [email protected]