BALTA: Kopš traģēdijas Bauskas ielā kopīpašuma apdrošināšanas kāpums ir 12%

Kopš gada sākuma, kas iezīmējās ar divām traģēdijām – ugunsgrēku Krustkalnos un gāzes sprādzienu Bauskas ielā – interese par mājokļu apdrošināšanu Latvijā kopumā ir gandrīz dubultojusies. Savukārt kopīpašuma apdrošināšana aug ievērojami lēnāk – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tā palielinājusies vien par 12%, – BALTA Biznesa foruma laikā pauda BALTA valdes loceklis Uldis Dzintars.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apkopotajiem datiem – mazāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku apdrošina savu mājokli. Nav pieejami apkopoti dati, cik daudz dzīvokļu kopīpašumu ir apdrošinājuši māju pārvaldnieki vai biedrības, bet pēc BALTA vērtējuma tie ir tikai 15 – 20% no kopējā daudzdzīvokļu māju.

“Daudzdzīvokļu māja nav tikai īpašums, tā ir kopīga telpa, kopīga atbildība un arī kopīgs risks. Negadījumi notiek un diemžēl tie atkārtojas. Katrs no tiem dod skaidru signālu – tas nav izņēmums, tā ir realitāte. Jautājums ir par to – vai mēs būsim tam gatavi?” BALTA biznesa forumā norādīja Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure.   

Dzīvokļu mājā par kopīpašumu tiek uzskatīta kāpņu telpa, ēkas sienas, jumts, stāvvadi, un citi elementi, kas neietilpst individuālā dzīvokļa īpašumā, taču ir mājas daļa. Notiekot negadījumam –  ugunsnelaimei, cauruļvada plīsumam, jumta bojājumiem vai kādai citai avārijas situācijai – var būt ietekmēta visa ēka un tās iedzīvotāji, radot apdraudējumu drošībai, būtiskus īpašuma bojājumus un ievērojamus finansiālus zaudējumus visiem kopīpašniekiem.

Šī gada pirmajos trīs mēnešos kopīpašuma apdrošināšana ir pieaugusi vien par 12%, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn, rāda apdrošināšanas sabiedrības BALTA dati. “Tas liecina, ka notikusī traģēdija Bauskas ielā diemžēl nav būtiski palielinājusi interesi par kopīpašuma apdrošināšanu, tomēr cilvēku izpratne par riskiem daudzdzīvokļu mājās pakāpeniski pieaug,” skaidro BALTA Komercīpašuma produktu vadītājs Uģis Uškāns.

Lielākais izaicinājums – pieņemt kopīgu lēmumu

Lielākais izaicinājums kopīpašuma apdrošināšanā ir panākt visu iedzīvotāju vienošanos: māja ir viena, taču – iedzīvotāju daudz. Galvenā problēma šobrīd ir lēmumu pieņemšanas process. “Par īpašumu, kas mums pieder, ir jāatbild mums pašiem. Mājas pārvaldnieka pienākums būtu informēt un piedāvāt variantus, ko iedzīvotāji var darīt īpašuma uzturēšanai, aizsardzībai un arī apdrošināšanai. Pēc tam dzīvokļu īpašniekiem ir jāpieņem lēmums,” foruma diskusijas laikā norādīja U. Uškāns.

Gāzes noplūdes izraisīti sprādzieni, kā tas notika Bauskas ielā, tiek piedzīvoti salīdzinoši reti, un daudziem dzīvokļiem gāzes padeves nemaz nav. “Daži teiks – manai mājai nav gāzes pieslēguma, esmu drošībā. Taču notiek arī citi negadījumi. Piemēram, ugunsgrēki, kas izplatās ārpus dzīvokļa un bojā citus mājokļus un kāpņutelpas, vai arī ugunsnelaimes tehniskajās telpās, sabojājot apkures katlus. Jaunajos projektos ugunsgrēki mēdz izcelties arī pazemes stāvvietās, bojājot ēkas fasādi un inženierkomunikācijas. Tāpat daudzdzīvokļu nami cieš no dabas stihijām – vētras vai krusas –, kā arī cilvēku rīcības, piemēram, fasāžu apzīmēšanas,” stāstīja U. Uškāns.

BALTA Biznesa forums notiek pirmo gadu, un šogad tas noritēja trīs sesijās: “Daudzdzīvokļu māju pārvaldība - izaicinājumi un risinājumi”, “Droša korporatīvā autoparka anatomija”,  kā arī “Biznesa nepārtrauktība: drošības cena”.

Sesija par daudzdzīvokļu namu pārvaldību pulcēja ēku pārvaldniekus un apsaimniekotājus, dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvjus, nekustamo īpašumu attīstītājus, pašvaldību speciālistus, juristus un apdrošināšanas nozares pārstāvjus. Savā redzējumā dalījās Latvijas Bankas Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Evija Dundure, BALTA valdes loceklis Uldis Dzintars, Bauskas ielas nama vecākais Andris Vikse, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas pārstāvis Ervīns Straupe, ēku atjaunošanas projektu vadības uzņēmuma Augmentum valdes locekle Signe Kajaka, Ekonomikas ministrijas pārstāvis Niks Balinskis un citi.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2024. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 184 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 20 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Sandra Baltruka,                                  
AAS BALTA
Komunikācijas vadītāja
[email protected]
mob. 26428418

Gunta Kursiša-Butkāne,
[email protected] 
mob.: 26428106