Risku vadība nozīmē – redzēt to, ko redz visi, bet domāt par to, par ko nedomā neviens

Šobrīd Jānis strādā BALTA par risku vadības konsultantu, palīdzot uzņēmumiem atrast un novērst riskus, ko bieži nepamana pat valsts kontroles iestādes. Ar Jāni runājam par to, kāpēc ar ugunsdzēsības aparātiem vien nepietiek, ko īsti nozīmē riska domāšana un kāpēc drošība sākas ar sarunu.

Kā sākās tavs profesionālais ceļš?

Savu ceļu sāku kā ugunsdzēsējs glābējs Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD). Tur nostrādāju 17 gadus. Papildus ieguvu arī ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera kvalifikāciju. Gadu gaitā gan uzraudzīju paaugstinātas bīstamības objektus, piemēram, “Ventspils nafta”, “Valmieras stikla šķiedra”, “Biolars” u. c., gan apmācīju ugunsdrošības inspektorus, vadīju studentu diplomdarbus, kā arī rakstīju normatīvos aktus.
Lielākais darbs bija ugunsdrošības noteikumu izstrāde, kam veltīju četrus gadus. Lai definētu ugunsdrošības prasības, šo gadu laikā man bija jāiepazīst visdažādākās nozares, tostarp mežsaimniecība un zivsaimniecība. Kāds sakars ugunsdrošībai ar zivsaimniecību? Arī motorlaivā jābūt ugunsdzēsības aparātam!

Darbs pie ugunsdrošības noteikumiem prasīja gan radošu, gan racionālu domāšanu. Pats sev noteicu, ka noteikumu galvenais mērķis ir uzlabot drošības līmeni, lai samazinātos ugunsgrēki, tiem būtu mazākas sekas un tiktu veikti efektīvi ugunsdzēsības darbi.. Vienlaikus centos samazināt birokrātisko slogu un neizvirzīt pārspīlētas prasības – mazāk papīru rakstīšanas, vairāk reālas rīcības drošības uzlabošanai.  

Kā nonāci līdz apdrošināšanai un risku vadībai?

Pēc tik daudziem gadiem dienestā sapratu, ka manī mostas interese par to, ko īsti prasa apdrošinātāji, jo uzņēmēji bieži teica, ka tieši apdrošināšanas kompāniju prasības ir visstingrākās. Un, jā, bija arī finansiāli apsvērumi — 10 gadu laikā mans atalgojums dienestā nebija mainījies. Mainīt jomu nebija viegli, bet ātri sapratu, kas no manis tiek sagaidīts, un jutu, ka šajā vidē patiešām varu attīstīties.
Ja iepriekš uz frāzi “attīstībai nav robežu” es skatījos ar zināmu skepsi, tad, strādājot BALTA, mans viedoklis mainījās. Attīstībai tiešām nav robežu, tehnoloģijas attīstās, mainās būvniecības tendences, rūpniecībā arvien straujāk ienāk automatizācija. Attīstības process nekad neapstāsies, un, lai to visu spētu izvērtēt un sniegt viedokli par riska līmeni, nepieciešams tajā visā iedziļināties un to apgūt.

Ko šobrīd dari kā risku vadības konsultants?

Pamatā es konsultēju uzņēmumus ugunsdrošības jomā. Izvērtēju riskus un izstrādāju drošības risinājumus, lai īpašumi būtu apdrošināmi. Bet lielākais izaicinājums ir nevis tehniskie risinājumi, bet cilvēki — man jāpanāk, ka uzņēmuma vadītājs vai atbildīgā persona tiešām iedziļinās, saprot riskus un atklāti pastāsta, kāda situācija uzņēmumā ir patiesībā. Tikai caur atklātu sarunu var nonākt pie reāliem risinājumiem.
Piemēram, lai noteiktu ugunsbīstamību, bieži izmantoju termokameru — tā uzreiz parāda temperatūras anomālijas, ko ar aci var nepamanīt. Vadītājam tas ir ļoti pārliecinoši, jo viņš redz problēmu “dzīvajā”.

Vai nepietiek ar to, ka būvvalde, VUGD un citas iestādes ir sniegušas atzinumu, ka viss kārtībā?

Diemžēl nepietiek. Valsts iestādes drīkst norādīt uz pārkāpumiem tikai tad, ja konkrētā lieta ir reglamentēta normatīvos. Ja tā nav, tad pat uz acīmredzamām problēmām amatpersona nevar norādīt. Un, piemēram, būvniecības jomā normatīvie akti bieži vien ir nepilnīgi, novecojuši vai pārāk vispārīgi.

Minēšu vairākus piemērus, kāpēc mums kā apdrošinātājiem nepietiek ar valsts iestāžu atzinumiem.

• Ar dažiem izņēmumiem var būvēt ēkas bez augstuma vai platības ierobežojuma, neņemot vērā ugunsdzēsēju tehniskās iespējas un ierašanās laiku. Piemēram, ugunsdzēsēju kāpnes ļauj piekļūt līdz 14. stāva augstumam, bet ne augstāk.
• Atbilstoši noteikumiem elektroinstalācijas ekspluatācijā pieņem tās lietotājs. Sanāk, ka veiktos elektroinstalāciju darbus pieņem “tantiņa Bauskā” jeb īpašuma īpašnieks, kurš diez vai ir speciālists ar zināšanām elektrotehnikā. Un tas attiecas gan uz privātajiem, gan komercīpašumiem.
• Līdzīgi ir ar ugunsdrošības signalizāciju. Ja tā izbūvēta pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā, tad signalizācijas nodošanai ekspluatācijā vairs nav nepieciešams VUGD atzinums.
• Būvnormatīvos apkures un ventilācijas iekārtu izbūve aprakstīta tikai dzīvojamām un publiskām ēkām. Līdz ar to lielākajā daļā rūpnīcu vai noliktavu ēku šādas iekārtas var izbūvēt pēc saviem ieskatiem, jo tikai atsevišķiem ražošanas procesiem, piemēram, sprādzienbīstamiem, pastāv norādījumi šajā jomā.
• Normatīvi nenosaka prasības iekārtu izbūvei. Piemēram, kokmateriālu kalti vai saules paneļu parku var izbūvēt bez zibensaizsardzības. Iekārtas var izbūvēt, neievērojot ugunsdrošības attālumus no ēkām vai citām būvēm. Asfaltbetona rūpnīcas iekārtas var izbūvēt bez ugunsdzēsības ūdens apgādes nodrošinājuma.
• Būvniecības pasūtītāju ietekmē projektētāji, kas izstrādā būvprojektu un tajā ietilpstošo “Ugunsdrošības pasākumu pārskatu”, pielāgo ugunsdrošības pasākumus, lai tie būtu minimālie iespējamie un pasūtītājs varētu ietaupīt. Rezultātā viss atbilst būvprojektam, taču ugunsdrošības pasākumi neatbilst labai praksei.

Šie piemēri lieliski parāda, ka būves var nodot ekspluatācijā bez ugunsdrošības signalizācijas, zibensaizsardzības vai pat bez ūdensapgādes ugunsdzēšanas vajadzībām. Savukārt vecākas ēkas ekspluatē bez signalizācijām, jo normatīvie dokumenti to būvniecības laikā tādas neprasīja. Diemžēl redzam arī ļoti dažādu attieksmi elektriķu darbā – bieži elektriķi izsniedz atzinumu, ka viss darbojas, bet realitātē situācija ir bīstama, vadi un kontakti ir sarūsējuši un pārkarsuši.

Ko tu dari, ja redzi šādas nepilnības, bet likums tās neprasa novērst?

Jāņem vērā, ka uguns ir dabas parādība, ko nav iespējams regulēt ar normatīviem aktiem. Ugunsgrēks izceļas, sakrītot un iestājoties attiecīgu apstākļu kopumam.

Gadās situācijas, ka drošības pasākumu ieviešana ir nesamērīgi dārga vai pat fiziski neiespējama, piemēram, jāizbūvē sprinkleru ugunsdzēsības sistēma, ugunsdrošas sienas vai jāpalielina drošības attālumi starp jau esošām būvēm. Tādos gadījumos meklēju alternatīvus risinājumus, kas samazina ugunsgrēka iespējamību vai seku smagumu.

Tos var iedalīt trīs virzienos:

• Samazināt ugunsgrēka izcelšanās iespēju.
  Tā vietā, lai būvētu jaunu sprinkleru ugunsdzēsības sistēmu, iesakām risinājumus, lai uguns vispār neizceltos. Tādi ir lokizlādes automātslēdži, temperatūras detektori vai termokameras, kas 24/7 monitorē temperatūru. Piemēram, skaidu kaudzei aizdegšanās temperatūra ir ap 500 °C. Ja skaidu kaudzē pieaug temperatūra, trauksme tiek iedarbināta jau pie 120–200 °C, un tiek novērsta aizdegšanās.
• Pārvietot objektus, kas var izraisīt aizdegšanos, prom no bīstamās vides.
  Piemēram, elektrosadales skapju, transformatoru, lādētāju, kompresoru pārvietošana ārpus ēkas vai to ugunsdroša nodalīšana. Par bīstamu uzskata, piemēram, putekļainu vidi kā kokapstrādes, kūdras pārstrādes, tekstilrūpniecības un līdzīgas telpas.
• Pēc iespējas ātrāk uzsākt ugunsgrēka dzēšanu, vēl pirms ugunsdzēsēju ierašanās.
  Vienkāršs, bet efektīvs risinājums ir ugunsdzēsības aparāts ar automātisku iedarbi virs bīstamās zonas — tas nostrādā pats un arī ārpus darbalaika. Šādu risinājumu uzstādīšana ir vienkārša un izmaksā krietni mazāk par lielām sprinkleru sistēmām.

Plašāk ar Jāņa ieteikumiem iepazīsties intervijas beigās! [Red. piezīme]

Kādus risinājumus pēti šobrīd?

Šobrīd pētu litija bateriju ugunsgrēkus. Ja tāda baterija jeb akumulators aizdegas, to nevar vienkārši apturēt — dzēšana ar ūdeni var būt pat bīstama. Te vajadzīga pavisam cita pieeja. Man ir ideja risinājumam, tagad jāveic aprēķini un testi.

Kādus testus vēl tu veic?

Ja rodas viedokļu atšķirība par to, vai kāds materiāls ir vai nav degošs, man mājas darbnīcā ir izveidota tāda kā laboratorija–dedzinātava, kurā dedzinu, testēju un eksperimentēju, mēru temperatūras un izraisu arī apzinātas aizdegšanās. Piemēram, lai pierādītu, ka ar lineļļu piesūcinātas slaukāmās lupatas var pašaizdegties.

Ko tu gribētu, lai cilvēki saprot par drošību?

Ļoti vēlētos izpratni, ka drošība nav tikai prasību izpilde uz papīra. Tā sākas ar domāšanu — ar vēlmi saprast riskus, nevis tos ignorēt. Man patīk teiciens: “Redzēt to, ko redz visi, bet domāt par to, par ko neviens nedomā.” Šī domāšana var glābt dzīvības, īpašumu un biznesu.

Ko tu gribētu novēlēt brokeriem?

Novēlu, lai arī brokeriem būtu resursi, ko veltīt ugunsdrošības risku izvērtēšanai. Ilgtermiņā būtu ideāli, ja lielāko daļu ugunsdrošības uzlabošanas pasākumu klienta objektā brokeri spētu definēt bez apdrošinātāju iesaistes.

Tagad kas nenopietnāks – kādas būs tavas pareizās atbildes?

Ugunsdzēsības aparāts mašīnā — vienmēr vai “gan jau nevajadzēs”?
Realitātē auto ugunsdzēsības aparāts darbojas tikai 5–6 sekundes. Iesaku papildus izmantot automātisku ugunsdzēsības ierīci, piemēram, “blaze cut”, kas ugunsgrēku nodzēš jau izcelšanās vietā. Šo un līdzīgu aprīkojumu atradīsiet internetā, piemēram, ŠEIT.

• Lāsteku kausēšana ar karstu ūdeni — jā vai noteikti nē?
  Vispār iesaku izmantot silstošu elektrokabeli, kas nepieļauj lāsteku veidošanos. Tāds risinājums ir sen pazīstams.
• Ja tev būtu jāizvēlas – termokamera vai ugunsdzēsības aparāts?
  Ar termokameru jau laikus var pamanīt siltuma avotu un nepieļaut uguns izcelšanos.
• Ugunskurs pie ezera — sargāt ar aci vai ar spaini ūdens?
  Ugunskura ogļu apdzēšanai pietiks ar spaini ūdens.
• Dūmu detektors guļamistabā — pārspīlēti vai obligāti?
  Obligāti, bet mirgojošs signāls var traucēt noskaņojuma radīšanai.
• Ugunsdrošība bērnudārzā vai rūpnīcā — kur lielāki izaicinājumi?
  Te vispār nedrīkst pieļaut kļūdas!
• Ja drošībai būtu garša, kāda tā būtu?
  Es teiktu, ka tā garšotu pēc skābēta gurķa, jo svarīgi, kādās kombinācijās to lieto – var sanākt gan izcila maltīte, gan kas nebaudāms.

Jānis iesaka: alternatīvi drošības risinājumi bez lieliem finansiāliem ieguldījumiem

• Elektroinstalāciju audits. Tā ietvaros pārbauda, vai elektroinstalācijas iekārtas atbilst izbūves prasībām, piemēram, darbam putekļainā, sprādzienbīstamā vai ķīmiski agresīvā vidē. No audita slēdziena klients sapratīs, vai ir kādas nepilnības, kas jānovērš.
• Viedie drošinātāji jeb lokizlādes automātslēdži. Tie analizē elektrotīkla darbību un nepieļauj īssavienojuma veidošanos, savlaicīgi atslēdzot strāvu. Standarta drošinātājus var viegli nomainīt pret viedajiem drošinātājiem. 
   
  Temperatūras detektori. Ja komercīpašumā tehnisko ierobežojumu dēļ nav iespējams izmantot viedos drošinātājus, iesaku ierīkot temperatūras detektorus, kas ļauj tiešsaistē pamanīt bīstamu temperatūras pieaugumu. Detektors ir sērkociņu kastītes izmērā, un tas raida brīdinājuma signālu uz atbildīgā darbinieka mobilo tālruni. To var novietot, piemēram, elektrosadalēs, pie elektromotoriem vai citām karstošām ierīcēm.
    
  Videonovērošanas sistēma ar termogrāfijas funkciju. Tā nodrošina 24/7 temperatūras monitoringu, fiksējot dažādu virsmu temperatūras izmaiņas. Šī kamera palīdzēs arī cīņā ar smēķēšanas ierobežojumiem vai karsto darbu kontroli tam neatļautās vietās.
   
  Ūdens ugunsdzēsības īpašību uzlabošana. Piemaisot ūdenim ziepju šķīdumu, ūdens ugunsdzēsības īpašības palielinās par 50 %, tātad dzēšanai nepieciešamais ūdens daudzums samazinās divas reizes. Praksē to īsteno, ugunsdzēsības šļūtenes stobrā pievienojot ziepju kārtridžu (ziepju gabaliņš sietiņa ietvarā).
   
  Lokāli ugunsdzēsības līdzekļi. Tas ir parasts ugunsdzēsības aparāts ar automātisku iedarbināšanas ierīci. Ieguvums, ka tas nostrādās arī tad, ja ugunsgrēks izcelsies ārpus darbalaika. Tādi izvietojami tieši virs aizdegšanās avotiem, piemēram, elektrosadales telpās, virs hidrauliskās eļļas iekārtām, virs kokapstrādes skaidu savākšanas filtriem (maisiem), autokrāvēju iekšdedzes dzinēju telpās u. tml.  
• Apmācību programma darbiniekiem. Apmācības darbiniekiem, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā. Prakse rāda, ka apmācīts darbinieks neapmulsīs reāla ugunsgrēka situācijā un spēs ātri un atbilstoši reaģēt. Ja uguni aptur sākuma stadijā, uguns radītie bojājumi parasti ir minimāli.

Visus tehniskos risinājumus, ko iesakām īstenot klientiem, testējam un pārbaudām.

Noskaties arī Jāņa ieteikumus komercīpašuma apsaimniekošanā!