Lemuru drošības skola: gudrības, kas noder arī cilvēkiem

Lemuri ir ne vien ļoti amizanti un zinātkāri, bet arī pārsteidzoši gudri dzīvnieki. Kā jau visi savvaļas dzīvnieki, arī viņi ikdienā daudz uzmanības velta drošībai. Interesanti, ka lemuru un cilvēku drošības paradumos var atrast daudz līdzību.

Augstāk par zemi

Ja tev kādreiz ir bijis slēpnis kokā, tu noteikti zini, cik plašs skats uz apkārtni paveras no augšas un cik grūti tevi ir pamanīt, kā arī aizsniegt no zemes. Tieši drošības apsvērumi ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc lemuri mājokļus veido kokos, turklāt iespējami tuvu to galotnēm. Pirmkārt, liela daļa Madagaskaras plēsēju, piemēram, mangusti un civetas, medī galvenokārt uz zemes. Otrkārt, lemuriem ļoti garšo gan koku lapas, gan arī miza, dzinumi, ziedi un augļi, tāpēc koki viņiem ir kā pārtikas veikals, kur kārumus var dabūt jebkurā laikā un bez maksas.

Lai arī cilvēkiem dzīvot kokos nav raksturīgi, arī mēs intuitīvi izvēlamies dzīvošanai drošas apkaimes – ar labi apgaismotām ielām, slēgtiem pagalmiem, signalizāciju u. tml. Savukārt potenciāli applūstošās teritorijās mēs mājokļus būvējam pēc principa “augstāk par zemi” – uz īpašiem paaugstinājumiem vai pāļiem. Bet senos laikos vietās ar sarežģītu reljefu, īpaši kalnainos apvidos, cilvēki savus mājokļus mēdza izcirst klintīs, lai pasargātu sevi un savu iedzīvi no plūdiem, savvaļas dzīvniekiem un ienaidniekiem.

Bara instinkts

Lemuri nav vientuļnieki – tie dzīvo baros, kuros apvienojas no 5 līdz pat 30 dzīvniekiem. Tas nav tikai tāpēc, ka kopā jautrāk. Kopā ir arī drošāk! Tieši tāpēc barā ir ļoti stingrs pienākumu sadalījums, piemēram, kāds vienmēr sēž uz vakts – vēro apkārtni un nepieciešamības gadījumā brīdina par briesmām. Tēviņi regulāri organizē arī drošības patruļas, gluži kā policisti apsekojot bara teritorijas robežas, lai pārliecinātos, ka tajā nav iemaldījušies konkurenti un tuvumā nav apdraudējumu. Šāda sadarbība ir svarīga, lai pasargātu vājākos bara locekļus, īpaši mazuļus. 

Cilvēku “bari” ir ģimenes un kaimiņu kopienas, ko nereti papildina digitālie palīgi – videonovērošanas kameras, kuras nepārtraukti uzrauga apkārtni un brīdina mūs par iespējamajiem apdraudējumiem, sūtot trauksmes paziņojumus. 

Starp citu, lemuri ļoti labi jūt, ja barā kāds ir ievainots, jo šādos gadījumos mainās dzīvnieka ķermeņa aromāts. Šīs izmaiņas labi sajūt arī plēsēji. Tomēr ievainoto lemuru parasti no bara neizstumj, lai gan tas var zaudēt savu sociālo statusu barā. Šādos gadījumos paaugstinātais apdraudējums var likt baram kļūt modrākam.

Drošības sensoru spēks

Videonovērošana nav vienīgais risinājums, ko cilvēki izmanto sava mājokļa un personīgās drošības sargāšanai. Tikpat izplatīti ir piparu gāzes baloniņi, kustību sensori, dūmu un ūdens noplūdes detektori u. tml. Arī lemuru pasaulē sastopami funkcionāli līdzīgi drošības risinājumi. 

Gadījumos, kad lemuri pamana plēsēju vai citu apdraudējumu, tie izmanto īpašus trauksmes signālus – saucienus ar dažādām nozīmēm (apdraudējumiem uz zemes un gaisā ir atšķirīgi saucieni), uz kuriem bars reaģē nekavējoties. Šos saucienus varētu salīdzināt ar ierakstiem sociālo tīklu vietnēs, piemēram, Facebook, vai mobilās lietotnes WhatsApp tematiskajās grupās. Piemēram, brīdinājums daudzdzīvokļu mājas čatā, ka pa kāpņutelpu klīst sveši cilvēki. Līdzīgu funkciju pilda signalizācija.

Arī lemuriem ir raksturīgi iezīmēt savu teritoriju, lai tajā neieklīstu sugas brāļi un māsas no citiem bariem, kā arī svešinieki. Šim nolūkam viņi mēdz apčurāt savas astes un koku lapas. Tāpat viņi mēdz berzēties gar kokiem un to zariem, atstājot uz tiem savu smaržu.

Spa džungļu stilā

Lai arī lemuri drošības nolūkos mēdz apčurāt savu asti, šie dzīvnieki kopumā ir ļoti tīrīgi. Līdzīgi kā cilvēki, arī lemuri ikdienā daudz uzmanības velta personīgajai higiēnai. Protams, viņiem nav pieejamas ziepes, šampūni vai citi ķermeņa kopšanas līdzekļi, tāpēc tiek izmantoti dabiski risinājumi: lemuri mazgājas ar savām siekalām un rūpīgi ar pirkstiem izķemmē cits cita kažoku, izlasot kukaiņus un netīrumus. Šādi viņi samazina infekciju un parazītu izplatības risku, kas tropu vidē var nopietni apdraudēt veselību, bet slims dzīvnieks, kā zināms, ir vieglāks mērķis plēsējiem.

Ja no slimības izvairīties neizdodas, tas nenozīmē, ka lemurs neizdzīvos. Patiesībā vairāk nekā 100 pasaules lemuru sugu vidū slēpjas daudz piemēru, kā šie dzīvnieki paši sevi ārstē, izmantojot dabā sastopamos resursus.

Interesanti fakti

• Līdzīgi kā cilvēki dzer zāļu tējas, lemuri lieto uzturā augu lapas, kas darbojas kā dabisks pretiekaisuma vai pretparazītu līdzeklis. Savukārt gremošanas traucējumu gadījumos lemuri iekļauj savā ēdienkartē augus, kas palīdz mazināt vēdersāpes.
• Cilvēki brūces ārstē ar ziedēm, bet lemuri to dara, berzējoties ar bioloģiski aktīvu vielu saturošiem augiem. Lemuri mēdz iesmērēties arī ar tūkstoškāju izdalījumiem, kas darbojas kā dabisks kukaiņu atbaidīšanas un iznīdēšanas līdzeklis.
• Cilvēki sauļojas, lai iegūtu zeltaini brūnu ādas krāsu, uzlabotu pašsajūtu un palielinātu D vitamīna rezerves organismā, savukārt lemuri galvenokārt to dara, lai sasildītos. Sauļošanās turklāt palīdz aktivizēt lemuru smaržas dziedzerus.

Lai arī lemuri ir tikai dzīvnieki, to dzīvesveids uzskatāmi parāda, ka drošība nav tikai stāsts par instinktiem vai tehnoloģijām – tā ir gudra, apzināta rīcība, kas radīta un attīstīta ar mērķi pasargāt sevi un savējos.

Rakstu sagatavoja:
BALTA – Rīgas Zoo kaķu lemūru krustvecāki