Klimata pārmaiņu ietekmē plūdu risks kļūst aizvien neprognozējamāks

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) publiskoto  informāciju, ja pavasaris būs silts un lietains, šogad ledus lūšana un iešana varētu notiks ar paaugstinātu ledus sastrēgumu un applūšanas risku. Šis risks tiek prognozēts gan Daugavas, gan arī Gaujas, Lielupes un Ventas upju pieguļošajām teritorijām.

"Klimats mainās, un tas atspoguļojas arī apdrošināšanas atlīdzībās," atklāj  BALTA privātā īpašuma apdrošināšanas vadītājs Arnolds Linītis. “Straujo temperatūras svārstību rezultātā palu plūdu risks palielinās. Pēdējos gados šie plūdi visbiežāk iestājas janvārī un februārī, taču šogad ieilgušā aukstuma dēļ tie varētu būt martā un aprīlī. Mūsu līdzšinējā pieredze rāda, ka visaugstākais palu izraisīto plūdu risks ir Daugavā starp Zeļķiem un Vaikuļāniem, kur atrodas vairāki simti BALTA apdrošinātu mājokļu.” 

Faktiski apdraudēto īpašumu risks ir ievērojami lielāks. No LVĢMC plūdu kartēm izriet, ka Latvijā ļoti augsta applūšanas riska teritorijās, kur palu plūdi novērojami reizi piecos gados, atrodas vairāk nekā 4 00 īpašumu. Vēl aptuveni 6 000 īpašumi atrodas augsta applūšanas riska teritorijās, kur šie plūdi veidojas reizi 10 gados.

Visbiežāk cieš pagrabos noglabātās mantas, apkures iekārtas, kā arī dārza tehnika

Statistika ir skarba: lielākoties plūdos cieš pagrabtelpas un tajos novietotā iedzīve. Tiek bojātas apkures iekārtas un ūdenssūkņi. Īpašumos, kas atrodas tuvu upju krastiem, vižņi nereti sabojā žogus. No iedzīves priekšmetiem visbiežāk cieš saldētavas un ledusskapji, kā arī dārza tehnika – zāles pļāvēji, trimmeri, zāģi.

"Plūdi ziemā nozīmē arī grūtības māju pienācīgi izžāvēt – pagrabos vēl ilgi paliek ūdens, līdz ar ko mitrums turpina bojāt māju un tās iedzīvi. Tāpat šādos gadījumos nereti jātīra akas, jālabo saimniecības ēkas," potenciālos kaitējumus uzskaita BALTA eksperts.

Pāris stundas un 21 000 eiro zaudējums

Pēdējie postošākie palu plūdi Latvijā reģistrēti 2023. gada sākumā, kad - Jēkabpilī un Augšdaugavas novadā applūda 74 BALTA klientu īpašumi. 

Lielākā par šiem plūdiem izmaksātā atlīdzība sasniedza gandrīz 21 000 eiro. Šajā gadījumā īpašumā strauji cēlās ūdens līmenis, appludinot mājas pagrabu. Īpašnieks tur glabāja vairākas paletes ar granulām, no kurām daļu izdevās izglābt. Apkures sistēmu izglābt nebija iespējams – ūdens jau bija sasniedzis elektroinstalācijas. Tika zaudēts arī ūdens sūknis. Rezultāts: māja palika bez apkures, ūdens, elektrības un apsardzes sistēmas.

"Aptuveni puse atlīdzību pieteikumu ir par zaudējumiem gan īpašumam, gan iedzīvei," skaidro A. Linītis. "Vidējā izmaksātā atlīdzība par palu izraisītajiem plūdiem ir ap 4000 eiro."

Pēc pieredzētiem plūdiem palielinās interese par īpašuma apdrošināšanu

Kopumā par dažādu plūdu radītajiem zaudējumiem pēdējo piecu gadu laikā BALTA izmaksājusi vairāk nekā 2,3 miljonus eiro. 

Apdrošinātājs atzīst, ka pēc plūdiem to skartajās teritorijās parasti palielinās interese par īpašuma apdrošināšanu. "Pozitīvi, ka cilvēki rūpējas par savu īpašumu. Bet par apdrošināšanu vērts domāt ne tikai tiem, kuri dzīvo applūstošās teritorijās. Nopietnus plūdu riskus var radīt arī vētras. Piemēram, 2024.gada jūlijā vētras rezultātā applūda aptuveni 300 īpašumi, kas veido 93% no visiem togad saņemtajiem ar plūdiem saistītajiem atlīdzību pieteikumiem,"  atgādina A. Linītis.

Padomi nekustamā īpašuma pasargāšanai no plūdiem

Eksperts iesaka ņemt vērā potenciālo apdraudējumu un parūpēties par savu mājokli pirms negadījuma, lai zaudējumi, iestājoties plūdu riskam, būtu pēc iespējas mazāki. Primāri ir vērts izpētīt LVĢMC veidotās plūdu riska kartes, lai izvērtētu – vai īpašums atrodas plūdu riska zonā, kā arī instalētu LVĢMC mobilo lietotni, kas informē par plūdu draudiem.

Ja īpašums atrodas applūstošā vietā, pagrabā un saimniecības ēkās nevajadzētu glabāt  vērtīgas lietas. Ūdenssūkņus un apkures iekārtas, ja iespējams, ieteicams novietot vismaz 10-20 centimetrus virs zemes. Pagraba ieeju vai plašāku teritoriju var aprīkot ar aizsargvalni, lai ūdens neiekļūtu pagrabā vai neapplūdinātu pirmo stāvu. Savukārt, ja māja tomēr tiek celta  applūstošā teritorijā, to vajadzētu darīt visaugstākajā punktā un uz paaugstinātiem pamatiem.

"Plūdu riska zonā ēkas ieteicams celt bez pagraba, jo tā ir pirmā vieta, kur iekļūst ūdens, turklāt ne tikai pa durvīm un logiem, bet arī pa mikroplaisām sienās," skaidro A. Linītis.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2024. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 184 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 20 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.