Drošība uz ceļa sākas galvā: jauns pētījums atklāj, kas patiesībā nosaka autovadītāju uzvedību

Visdrošākais autovadītājs ir nevis tas, kuram ir labas auto vadīšanas prasmes, bet gan tas, kurš spēj domāt par situāciju kopumā un citiem cilvēkiem uz ceļa, - secināts pētījumā, kura izstrādē piedalījās vairāki autori, tostarp profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers.

Pētījumā tika analizēts, kāpēc daži autovadītāji brauc drošāk nekā citi, izmantojot DSRS (Driver Situational Reflection Scale – angļu val.) metodi, kas ļauj izmērīt, cik labi autovadītājs spēj paredzēt situācijas un saprast citus satiksmes dalībniekus. Pētījuma rezultāti tika prezentēti apdrošināšanas sabiedrības BALTA organizētās biznesa konferences sesijā “Droša korporatīva autoparka anatomija”, kurā tika runāts arī par izaicinājumiem satiksmes drošības jomā.

Pētnieki identificēja divus galvenos faktorus, kas ietekmē autovadītāju uzvedību: pirmais ir piesardzība – spēja laikus pamanīt riskus un apzināti izvērtēt situāciju.

Otrs faktors – prasme saprast, ko redz un kā var rīkoties citi satiksmes dalībnieki. “Tieši šo īpašību kombinācija nosaka, vai vadītājs pieņem pārdomātus un drošus lēmumus vai arī rīkojas impulsīvi,” stāsta pētījuma autors I. Austers.

Turklāt runa nav par vispārēju empātiju kā rakstura īpašību, bet gan spēju konkrētajā situācijā analizēt notiekošo un paredzēt citu rīcību, secināts pētījumā.

Konkrētie psiholoģiskie faktori izskaidro līdz pat 25% no braukšanas uzvedības atšķirībām. Pārējie faktori, kas nosaka autovadītāju uzvedību uz ceļa, arīdzan neaprobežojas tikai ar tehniskām prasmēm, - to ietekmē arī impulsivitāte, autovadītāja pieredze, noguruma pakāpe, pat laikapstākļi un kopējā autovadīšanas kultūra.

Savukārt, bīstamas kļūdas biežāk pieļauj šoferi ar zemu piesardzību. “Tie autovadītāji, kuri nespēj iejusties citu vietā, biežāk izdara apzinātus pārkāpumus, piemēram, agresīvu apdzīšanu vai ignorē citus satiksmes dalībniekus,” norāda pētnieks, uzsverot , ka bīstama braukšana ne vienmēr ir “neprasme vadīt automobili” — bieži tā ir domāšanas un attieksmes problēma.

Šo tendenci apstiprina arī negadījumu analīze - Ceļu Satiksmes drošības direkcija (CSDD) Smago ceļu satiksmes negadījumu projekta ietvaros 2025. gadā izpētīja gandrīz divus simtus negadījumu, un vairāk nekā pusē no tiem viena no galvenajām problēmām bija nepareiza ātruma izvēle, BALTA biznesa forumā norādīja CSDD pārstāvis Oskars Irbītis.

Diapazons, kurā ātrums tiek pārsniegts visbiežāk, ir aptuveni 10 - 20 km/h. “Cilvēkiem bieži šķiet – tā nav liela ātruma atšķirība. Taču, piemēram, pilsētvidē, kur satiksmē piedalās  arī citi dalībnieki, šī atšķirība var būt izšķiroša gājēja dzīvībai,” uzsver O. Irbītis.

Plašāku kontekstu iezīmē arī darba vides faktori, norāda BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks. Konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks 2025” ietvaros secināts, ka transporta nozarē darba devēji bieži nepievērš pienācīgu uzmanību autovadītāju veselības un vispārējās labbūtības jautājumiem, ar ko lielā mērā skaidrojama augstā šo darbinieku mainība.

“Paradoksāli, bet fakts – lai arī ir darbinieku trūkums ir aktuāla problēma visās nozarēs un ir pierādīts, ka darbinieku efektivitāte un produktivitāte ir tieši saistīta ar viņu labsajūtu, transporta nozarē darba devēji nereti labprātāk investē jaunu darbinieku piesaistē, nevis esošo lojalitātes stiprināšanā, mērķtiecīgi ieviešot daudzveidīgus darbinieku atbalsta mehānismus,” novērojumos dalās K.Liecinieks.

BALTA Biznesa forums notiek pirmo gadu, un šogad tas noritēja trīs sesijās: “Droša korporatīvā autoparka anatomija”,  “Daudzdzīvokļu māju pārvaldība – izaicinājumi un risinājumi”, kā arī “Biznesa nepārtrauktība: drošības cena”.

Runājot par drošu uzņēmumu autoparku, savā redzējumā dalījās vairāki nozares profesionāļi, piemēram, Latvijas Universitātes pētnieks I. Austers, CSDD pārstāvis Oskars Irbītis, SCHWENK Latvija pārstāvis Jegors Golubevs, žurnālists un viedokļi līderis Pauls Timrots, Mapon pārstāvis Toms Ēriks Hansons, Satiksmes ministrijas Autotransporta un satiksmes drošības nodaļas vadītājs Jānis Kalniņš, BALTA valdes loceklis Ivars Savickis un citi.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2024. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 184 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 20 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Sandra Baltruka,                                  
AAS BALTA
Komunikācijas vadītāja
[email protected]
mob. 26428418

Gunta Kursiša-Butkāne,
[email protected] 
mob.: 26428106