Drošību uz ceļa veido ne tikai transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis, kvalitatīvs ceļa segums un satiksmes noteikumu ievērošana, bet arī katra autovadītāja prasmes, koncentrēšanās spējas un ievērotie drošības pasākumi. Tie ir būtiskākie kritēriji, kuri jāievēro ikvienam autovadītājam. Tomēr, lai gan visiem šie kritēriji ir zināmi, tik un tā nereti autovadītājiem ceļā gadās dažādi traucēkļi, kas novērš uzmanību, piemēram, „glāstvaboles” jeb mobilās ierīces un navigācijas sistēmas, „izsalkummuša” jeb izsalkums, kā arī „miega pele” jeb nogurums un miegs. Šie un vēl citi traucēkļi spēj novērst ne tikai autovadītāja domas, bet arī acu skatienu no ceļa, tādējādi radot bīstamas un riskantas situācijas.

 

Lai gan Satiksmes ministrijas pēdējo četru gadu dati norāda uz pozitīvu tendenci, ka arvien samazinās to satiksmes negadījumu skaits, kuros ir iesaistīts komerctransports, fakts paliek nemainīgs – ceļu satiksmes negadījumi Latvijā notiek izteikti bieži. Nozīmīgi ir tas, ka šie negadījumi visbiežāk notiek tieši dažādu ikdienas satiksmes traucēkļu dēļ. Piemēram, „glāstvaboles” jeb mobilās ierīces un navigācijas sistēmas, „izsalkummuša” jeb izsalkums, „bedrugrauzējs” jeb bedres, „mācītājmārīte” jeb komentējošs blakussēdētājs, kurš nemitīgi aizrāda un māca šoferi, „kāpurvilcējs” jeb lēni braucošs autovadītājs, kas traucē satiksmi, kā arī „miega pele” jeb nogurums un miegs, kas rodas pēc ilgām darba stundām vai, agri ceļoties. Šie visi traucēkļi ir ļoti nozīmīgs riska avots negadījumiem, jo brīdī, kad autovadītājs kaut uz sekundi novērš acis no ceļa, viņš nesaņem informāciju par to, kas notiek un kā ir turpmāk jārīkojas.

 

Starptautiskās autotransporta savienības (IRU) veiktais pētījums* norāda, ka tieši šādi traucēkļi jeb cilvēciskais faktors ir viens no galvenajiem negadījuma cēloņiem Eiropā. Cilvēcisku faktoru dēļ Eiropā negadījumi notiek aptuveni 85,2% gadījumu, no kuriem 25% negadījumu vainīgi ir bijuši tieši paša komerctransporta vadītāji. Taču negadījumi mēdz notikt arī bojātas tehnikas (5,3%), ceļa seguma (5,1%), kā arī laikapstākļu (4,4%) dēļ.  Tātad Eiropā visbiežākais iemesls ceļu satiksmes negadījumiem ir tieši cilvēciskais faktors jeb dažādi ikdienas satiksmē sastopamie traucēkļi, kas ir:

·         nogurums vai iemigšana pie stūres;

·         neuzmanība - novēršoties no ceļa, lai pārslēgtu radio stacijas, atvērtu ūdens pudeli vai pusdienu iepakojumu, kā arī navigācijas vai mobilā telefona lietošana;

·         nepareizi pieņemts lēmums – ātruma pārsniegšana, distances neievērošana vai neveiksmīga transportlīdzekļa kontrole un manevru veikšana neparedzētā situācijā.

 

Arī ASV nacionālā lielceļa satiksmes drošības administrācija** ir izpētījusi, ka autovadītāju neuzmanību var iedalīt trīs veidos – vizuālā, kad acu skatiens tiek novērsts no ceļa, manuālā, kad viena vai abas rokas tiek noņemtas no stūres, kā arī kognitīvā, kad tiek novērstas domas no satiksmē notiekošā. Ēšana, runāšana pa telefonu, ceļu norāžu uzstādīšana navigatorā vai radio stacijas pārgriešana pie stūres ir pašas bīstamākas aktivitātes, jo tās apvieno visus trīs autovadītāja neuzmanības veidus, kas negadījuma risku paaugstina līdz maksimumam.

 

„Nereti tieši autovadītāji, kuri brauc ar komerctransportu, ir tie, kas pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus un mēdz būt neuzmanīgi pie stūres. Viens no iemesliem ir fakts, ka komerctransporta vadītājiem ir noteikti grafiki un termiņi, kuros jāiekļaujas, taču otrs faktors ir daudzu gadu pieredze, kas liek autovadītājam kļūt pārliecinātākam, taču diemžēl paviršākam. Tāpat arī ilgstoša braukšana „liek” autovadītājam kļūt miegainam, kā arī mēdz būt situācijas, kad nepieciešams izmantot kādas viedierīces. Tomēr pozitīvais faktors ir tas, ka komerctransporta negadījumu skaits Latvijā palēnām samazinās ierobežotājierīču dēļ. Gan smagajiem kravas transportlīdzekļiem, gan autobusiem Latvijā tagad ir uzstādītas ātruma ierobežotājierīces, kuras jālieto saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām, līdz ar to mums ir iespēja būt pārliecinātākiem par to, ka komerctransporta vadītāji vairs nemēģinās regulāri palielināt braukšanas ātrumu vai veikt citas darbības, kas ir pret ceļu satiksmes noteikumiem,” norāda BALTA vecākaisrisku parakstītājs Edgars Goldmanis.

 

Arī apdrošinātājs BALTA un auto eksperts Pauls Timrots veica eksperimentu, lai pārliecinātos par to, vai tiešām pat neilga brauciena laikā autovadītāji mēdz braukt neuzmanīgi. Eksperiments pierādīja, ka patiešām ikdienas satiksmē ir sastopami daudzi un dažādi traucēkļi, kas braukšanas laikā spēj novērst autovadītāja uzmanību no ceļa. Laikā, kamēr eksperimenta dalībnieki brauca pie stūres, viņi gan ēda, gan pārgrieza radio stacijas, gan arī izmantoja mobilo telefonu, kā jau to vairums autovadītāju mēdz darīt ikdienā. Eksperimenta video apliecina, ka viens autovadītājs 5 kilometru braucienā uz ceļu neskatījās 23 sekundes, un, ņemot vērā, ka braucot ar ātrumu 50 kilometri stundā, vienā sekundē tiek veikti 13,88 metri, var izsecināt, ka braucienā laikā neskatīties uz ceļu 23 sekundes ir pietiekami ilgs laiks, lai rastos avārijas situācija.

 

„Diemžēl vairumam autovadītāju nepiemīt spēja maksimāli koncentrēt uzmanību uz ceļu, ne mirkli no tā nenovēršoties. Tādēļ nebūs par daudz atgādināt, ka visas ar auto vadīšanu tieši nesaistītas darbības jāuztic līdzbraucējiem – ja transportlīdzeklī esat viens, pirms to veikšanas jāapstājas ceļa malā. Runājot pa tālruni vai pārslēdzot radio, pilnībā koncentrēties uz braukšanu nav iespējams arī tad, ja neatraujat skatienu no ceļa. Jūsu spēja savlaicīgi uztvert pēkšņu satiksmes situācijas maiņu, prognozēt tās attīstību un pieņemt atbilstošus lēmumus būs kavēta, ievērojami veicinot potenciālu negadījumu risku," norāda „Drošas braukšanas skolas”  eksperts Artūrs Priednieks.

 

* Starptautiskās autotransporta savienības (IRU) pētījums: Smago transportlīdzekļu negadījumu cēloņsakarības, vadība un to novēršana pasažieru un preču pārvadājumu uzņēmumos, 2014. http://amrks.org/repository/docs/Patrick_Philipp_IRU_Academy.pdf

** ASV Nacionālā lielceļa satiksmes drošības administrācija. Fakti un statistika. http://www.distraction.gov, 2014.

 

Par konkursu „Drošākais uzņēmuma autoparks”

BALTA gada balvas „Drošākais uzņēmuma autoparks" konkursa mērķis ir uzlabot kopējo satiksmes drošību Latvijā, sniedzot uzņēmumiem praktisku informāciju, kā uzlabot sava autoparka pārvaldību. Pirmo reizi konkurss notika 2012.gadā.

Konkursu organizē Latvijas lielākā apdrošināšanas sabiedrība „BALTA”, LR Satiksmes ministrija, SIA „Drošas Braukšanas Skola” un SIA „SEB līzings”. Kā partneri konkursu atbalsta Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, autopārvadātāju asociācija „Latvijas auto”, „Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija”, informatīvais atbalstītājs - ziņu portāls „Delfi”

Konkursa mērķis ir noskaidrot Latvijas uzņēmumus, kuros vissekmīgāk tiek veikta autoparku pārvaldīšana, kā arī palīdzēt uzņēmumiem izvērtēt iespējamos riskus, kas saistīti ar autoparku un sniegt padomus tā efektīvākā un drošākā vadīšanā, uzlabojot kopējo satiksmes drošību Latvijā.

 

Papildu informācija:

 

Anita Irbīte

BALTA korporatīvās komunikācijas vadītāja

Tel.: +371 26 456 444

E-pasts: anita.irbite@balta.lv

 

Juta Krīgere

„DBS” izpilddirektore

Tel.: 29426162

 

E-pasts: juta.krigere@dbs.lv

Atpakaļ