Vasaras mēnešos mediķi ik dienu dodas vidēji uz diviem izsaukumiem, kad pēc bišu, lapseņu vai iršu dzēlieniem cilvēkam ir izteikta alerģiska reakcija. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) iepriekšējo gadu statistika liecina - tieši augusts ir mēnesis, kad kukaiņu dzēlieni konstatēti arvien biežāk. Ņemot vērā to, ka kukaiņu dzēlienu alerģiskās reakcijas ir bieži izplatītas un tās var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību, apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) jaunajā fizisko personu nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē iekļāvusi arī šo risku.

„Kukaiņu dzēlieni un to izraisītās alerģiskās reakcijas Latvijā nav retums. Sevišķi vasaras noslēgumā, kad tiek novākta augļu un ogu raža un ir aktīvākais ievārījumu gatavošanas laiks. Tas nozīmē, ka šajā laikā mums būtu īpaši jāpiesargās, jo diemžēl ir gadījumi, kad kukaiņa kodums nebeidzas tikai ar tūsku, niezi un apsārtumu, bet mēdz būt daudz nopietnākas sekas - var iestāties anafilaktiskais šoks vai pat nāve. It īpaši bīstamas ir situācijas, ja lapsene iedzeļ mutē vai rīklē, kukaini nepamanot to ēdienā vai dzērienā. Tieši tāpēc, ņemot vērā šī riska nozīmīgumu un sabiedrības interesi, BALTA, izstrādājot jauno fizisko personu nelaimes gadījumu apdrošināšanas pakalpojumu, ir iekļāvusi iršu, lapseņu un bišu kodumu radītās sekas jau standarta nelaimes gadījumu apdrošināšanas polises segumā ar apdrošināšanas segumu līdz 70 000 eiro,” komentē Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.

Arī NMPD pārstāve Inga Vītola apstiprina, ka augusts ir tas mēnesis, kad kukaiņu dzēlieni un to izraisītās alerģiskās reakcijas tiek konstatētas ļoti bieži. Ja pavasarī pie mediķiem pēc palīdzības lielākoties vēršas bitenieki, tad, sākot no maija, vērojams, ka izsaukumi kļūst dažādāki un arvien vairāk ir to gadījumu, kad kukainis iedzēlis, tam uzkāpjot vai nejauši to piespiežot pie ķermeņa. Savukārt augustā palielinās gadījumu skaits, kad kukainis iekodis, lietojot pārtiku – augļus, ogas, saldus dzērienus, kas ir īpaši interesanti lapsenēm un bitēm.

„Siltajā laikā cilvēkiem ir vairāk aktivitāšu dabā, piemēram, gadās, ka sapļauj pūžņus gan piemājas zālājos, gan pļavās, izjauc pūzni, veicot uzkopšanas darbus, vai vienkārši kukaiņu pūznis ir netālu no mājām. Tāpat arī izbraukumos, kad līdzi tiek ņemts ēdiens, augļi, ar ko nereti tiek ieēsts kukainis. Tāpat siltajā laikā jāuzmana dzēriens, kurā kukainis var būt iekritis: bīstamākās ir skārdenes, tumšas pudeles, kurās neredz, ja kukainis iekritis. Maldīgi domāt, ka tam jābūt saldam dzērienam: ir bijuši izsaukumi, kad kukainis iedzerts ar ūdeni no glāzes vai pat ar kafiju, tēju no krūzes. Dzēlieni mutes dobumā ir bīstami, jo draud smakšana,” uzsver I.Vītola. Tāpat viņa teic, ka NMPD mediķi tiek piesaistīti smagākos gadījumos, kad pēc kukaiņu dzēlieniem veidojas izteikti alerģiska reakcija, kas apdraud cilvēka veselību un dzīvību, un šādi gadījumi nav retums. Arī apdrošināšanas sabiedrībai BALTA ir pieredze, kad atlīdzība pieteikta un izmaksāta par nāves gadījumu, kas iestājies kukaiņa koduma rezultātā.

Apdrošināšanas sabiedrības BALTA un NMPD izstrādātie ieteikumi, kā rīkoties, ja iedzēlis kukainis (lapsene, bite, irsis):
• Ja cilvēkam parasti pēc kukaiņu dzēlieniem nav izteiktas alerģiskas reakcijas, dzēluma vietā var parādīties neliels pietūkums, nieze un apsārtums. Šādos gadījumos pietiek, ja dzēluma vietai pieliek ko vēsu, kas sašaurinās asinsvadus, mazinās sāpes, niezi un pampumu;
• Ja ir nosliece uz alerģiju, iespējamās alerģijas mazināšanai ieteicams lietot aptiekās iegādājamos pretalerģiskos preparātus;
• Ja iedzēlusi bite, dzēliena vietā būs palicis dzelonis – jācenšas to uzmanīgi izņemt. Bites dzeloņa galā ir indes maisiņš, no kura pakāpeniski izdalās inde. Velkot ārā dzeloni, izvairies saspiest indes maisiņu. Pēc tam dzēliena vietai ieteicams uzlikt vēsumu un koduma vietu dezinficēt;
• Ja kukainis ir iedzēlis mutes dobumā, ir jāsūkā ledus gabaliņš vai jādzer maziem malkiem auksts ūdens. Sadzelto vietu var dzesēt ar vēsu kompresi arī no ārpuses, kas palīdzēs sašaurināt asinsvadus un mazināt tūsku. Šādos gadījumos labāk lūgt mediķu palīdzību;
• Ja cilvēkam ir izteikta alerģiska reakcija uz kukaiņu dzēlieniem, tad svarīgi jau iepriekš nodrošināties ar pretalerģiskiem līdzekļiem, lai nepieciešamības gadījumā tos operatīvi varētu lietot;
• Ja pēc kukaiņu dzēluma nav izteiktas alerģiskas reakcijas, bet māc šaubas un nav zināšanu, kā rīkoties, ieteicams sazināties ar savu ģimenes ārstu.

 

Par apdrošinātāju BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK, Lietuvas Apdrošināšanas uzraudzības komisijas, Igaunijas statistikas departamenta un apdrošinātāju gada pārskatu datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. Iedzīvotāju aptaujās iedzīvotāji 13 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU GRUPĀ, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un Polijā lepojas ar vairāk nekā 16 miljonu klientu uzticību. 2014.gadā PZU GRUPA apdrošināšanas prēmijās parakstīja 3,95 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Juta Šteinerte
BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 456 444
E-pasts: juta.steinerte@balta.lv

Arita Krūze
„P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” projektu vadītāja
Tel.:+371 28 337 073
E-pasts: arita.kruze@prae.lv

Atpakaļ