Teju katram autovadītājam ir nācies izdzirdēt skaņu, kad pret automašīnas korpusu vai vējstiklu atduras kāds krītošs vai lidojošs priekšmets. Kā liecina Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) statistikas dati, šogad līdz septembra beigām tika saņemti gandrīz 6 tūkstoši atlīdzību pieteikumu gadījumos, kad akmens vai cits priekšmets trāpījis automašīnai. Dati rāda, ka galvenokārt šādos negadījumos tiek bojāti automašīnu priekšējie vējstikli, atdurstieņi, motora pārsegi, jumti, kā arī automašīnu kreisās vai labās puses spārni. Tāpat dati rāda, ka šī gada laikā BALTA atlīdzībās par automašīnu bojājumiem krītošu vai lidojošu priekšmetu dēļ ir izmaksājusi jau vairāk nekā 820 000 eiro.

Kā liecina BALTA dati, pēdējo piecu gadu laikā kopumā ir saņemti 29 139 atlīdzību pieteikumi par automašīnu bojājumiem lidojošu priekšmetu dēļ. Atlīdzību pieteikumi rāda, ka visbiežāk šāda tipa negadījumos bojājumus izraisa akmeņi, kurus no brauktuves paceļ auto priekšā vai pretim braucošās automašīnas. Tomēr gana bieži automašīnas bojājumus gūst no arī sniega vai ledus, kas  atradies uz kravas transportlīdzekļu jumta, kā arī šķembām, grants gabaliem vai zariem. Tāpat pieteikumos nereti novērojami tādi gadījumi, kad automašīna iekļūst ceļu satiksmes negadījumā, jo priekšā braucošajai automašīnai pārsprāgst vai nokrīt riepa vai tās skrūves, kas trāpa aizmugurē esošajam spēkratam. Šādās situācijās ir bijuši arī gadījumi, kad aizmugurē esošā automašīna, cenšoties izvairīties no lidojošas riepas, nobrauc no ceļa un avarē. 

Tāpat BALTA atlīdzību pieteikumi rāda, ka ne vienmēr automašīnas no krītošiem vai lidojošiem priekšmetiem cieš, tikai braucot aiz kāda cita spēkrata. Nereti tiek fiksēti tādi satiksmes negadījumi, kuros automašīna tiek pamatīgi bojāta, uzbraucot vai pārbraucot pāri kādam priekšmetam, kas ir jau iepriekš nokritis un nav novākts no ceļa. BALTA statistika rāda, ka pēdējo piecu gadu laikā autovadītāji uz ceļa ir uzbraukuši riepām, metāla un betona gabaliem, bluķiem un pagalēm, ceļa zīmēm, dzelzs detaļām, nokritušiem izpūtējiem, diskiem un to uzlikām, ķieģeļiem, dēļiem un šīfera gabaliem. Neierastākie negadījumi radušies, autovadītājam uzbraucot degvielas kannai, velosipēdam, uz ceļa atstātai beigtai mežacūkai, kā arī trosei ar āķiem. Visbiežāk šāda tipa gadījumos spēkratiem tiek bojāti atdurstieņi, mašīnas apakšējā daļa un riepas.

„Lai gan varētu šķist, ka automašīnu negadījumi un bojājumi, kas gūti krītošu priekšmetu dēļ, nav tik nopietni kā, piemēram, divu automašīnu sadursme uz ceļa, mūsu pieredze liecina pretējo. Arī šāda tipa negadījumi var būt ļoti nopietni, riskanti un radīt pamatīgus zaudējumus automašīnas īpašniekam. Ja atskatāmies uz šo gadu, tad varu minēt, ka līdz septembra beigām atlīdzībās par automašīnu bojājumiem vai negadījumiem krītošu vai lidojošu priekšmetu dēļ esam izmaksājuši jau vairāk nekā 820 000 eiro. Lai gan nereti automašīna tiek bojāta, jo tai trāpa kāds priekšmets, ir piedzīvoti arī gadījumi, kad autovadītājs krītošu vai uz ceļa jau guļošu priekšmetu pamana it kā laikus, tomēr mazliet par vēlu, kā rezultātā, cenšoties izvairīties no sadursmes, cieš vēl vairāk, jo uzbrauc ceļa apmalēm, saslīd vai iebrauc grāvjos vai norobežojošajās barjerās,” norāda BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.

BALTA dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā lielākā izmaksātā atlīdzība 17 308 eiro apmērā par šādiem automašīnu bojājumiem tika izmaksāta 2013.gadā, kad „Mercedes Benz Sprinter” markas automašīnai uzkrita milzīgs koks. Otra lielāka izmaksa tika fiksēta 2011. gadā, kad „Land Rover Discovery” markas automašīna uztriecās baļķim, kas izkrita no pretim braucošā kokvedēja. Par šo gadījumu cietušajam atlīdzībā tika izmaksāti 12 190 eiro. Smags gadījums tika piedzīvots arī šogad, kad „Volvo” markas automašīna uzbrauca detaļai, kas izkrita no priekšā braucoša kravas auto. Autovadītājs centās no šīs detaļas izvairīties, taču netika galā ar automašīnas vadību, iebraucot ceļa norobežojošajā barjerā. Negadījumā BALTA izmaksāja šogad šajā kategorijā lielāko atlīdzību – 8 070 eiro vērtībā.    

Apkopojot pēdējo piecu gadu BALTA atlīdzību pieteikumus par negadījumiem krītošu un lidojošu priekšmetu dēļ, ir fiksēti vairāki neparasti gadījumi, kad automašīna ir guvusi bojājumus, piemēram, liela putna dēļ, kurš automašīnai virsū uzmetis lielu ķieģeli. Tāpat pie šādiem neierastākajiem gadījumiem varētu minēt luksofora vai ceļa zīmes uzkrišanu mašīnai, kā arī zābaka, spaiņa, paletes un kartona kastes ielidošanu aizmugurē braucošajā automašīnā. Būtiski būtu pieminēt, ka nereti spēkrata virsbūve tiek bojāta no priekšā braucošās automašīnas izmesto atkritumu dēļ.

Lai parūpētos par savu un spēkrata drošību, kā arī laikus novērstu automašīnas bojājumus, ja negadījums ir noticis, apdrošinātājs BALTA iesaka:

Tiklīdz ieraugāt uz ielas nokritušu priekšmetu, būtiski ir izvēlēties braukšanas ātrumam, ceļa apstākļiem un satiksmes intensitātei atbilstošu manevru – šķēršļa drošu apbraukšanu vai būtisku ātruma samazināšanu un apstāšanos;

·         Tāpat būtiski samazināt braukšanās ātrumu ieteicams situācijās, kad pamanāt, ka no priekšā braucošas automašīnas grasās izkrist vai jau krīt ārā kāds priekšmets;

·         Vienmēr ieturiet lielāku distanci no smagajiem kravas spēkratiem, pat ja krava nav redzama vai izskatās kārtīgi piestiprināta;

·         Ja pamanāt, ka uz ceļa mētājas kāds priekšmets vai dzīvnieks, kas traucē ceļa satiksmi, kā arī var radīt bojājumus automašīnām, ja iespējams, to novāciet no ceļa, bet, ja tas nav iespējams, nepieciešams zvanīt un par to informēt policiju;

·         Situācijās, kad jūsu automašīna ir guvusi bojājumus no lidojošiem priekšmetiem, it īpaši tad, ja pamatīgi tiek bojāts vējstikls vadītāja pusē, nepieciešams izsaukt evakuatoru; 

·         Gadījumos, kad automašīnas stikls tiek bojāts ar akmentiņiem un stiklā ir izveidojušās nelielas plaisas, šādu bojājumu ir iespējams remontēt, ja laikus dodas uz remontu stiklu centros. Tas ļaus ne tikai ietaupīt, bet arī saglabāt oriģinālo stiklu;

·         Ja esat kravas transportlīdzekļa vadītājs, tad aukstā laikā, uzsākot braukšanu, pārliecinieties, ka kravas tenta augšā nav izveidojusies ledus kārta, kas, veicot manevru, var uzkrist kādai citai automašīnai vai neaizsargātākajai satiksmes dalībnieku daļai – gājējiem, velosipēdistiem;

·         Parūpējieties, lai Jūsu no jūsu vadītā transportlīdzekļa nerastos negaidīti pārsteigumi citiem. Nostipriniet kravu kārtīgi un, ja gadās uz ceļa pazaudēt kādu priekšmetu, ievērojot drošības pasākumus, gādājiet par tā novākšanu no ceļa.

 

Par apdrošinātāju BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK, Lietuvas Apdrošināšanas uzraudzības komisijas, Igaunijas statistikas departamenta un apdrošinātāju gada pārskatu datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā.
Iedzīvotāju aptaujās iedzīvotāji 12 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja.
BALTA ietilpst PZU GRUPĀ, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un Polijā lepojas ar vairāk nekā 16 miljonu klientu uzticību. 2013.gadā PZU GRUPA apdrošināšanas prēmijās parakstīja 3,98 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Anita Irbīte
BALTA korporatīvās komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 456 444
E-pasts: anita.irbite@balta.lv

 

Arita Krūze
„P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”
Tel.:+371 28 337 073
E-pasts: arita.kruze@prae.lv

Atpakaļ