Valsts darba inspekcija brīdina, ka darba traumas Latvijā kļūst arvien izplatītākas. Kā rāda Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Group) dati, katru gadu notiek aptuveni 2000 dažādu nelaimes gadījumu, no kuriem vismaz 5% notiek darbavietās. Visbiežāk darba traumas tiek gūtas, kad darbinieki savainojas, strādājot ar darba tehniku. Vidējā izmaksātā atlīdzība par darba laikā gūtu traumu ir EUR 380.

Kā rāda Valsts darba inspekcijas dati, Latvijā darba traumas ir īpaši nopietna problēma, kurai nepieciešams pievērst arvien lielāku uzmanību. Statistika apliecina, ka kopumā Latvijā katru gadu darbavietās cieš vairāk nekā 1000 cilvēku, šim skaitam arvien palielinoties. Diemžēl arvien pieaug arī darbavietās bojā gājušo skaits, piemēram, 2012.gadā, pildot darba pienākumus, bojā gājuši 34 cilvēki, kas ir vidēji viens bojāgājušais katrās 11 dienās.

„Lai arī katra darbavieta cenšas nodrošināt atbilstošus darba apstākļus, tomēr ir pietiekami daudz nelaimes gadījumu, kad darbinieki gūst traumas, kas dažos gadījumos var novest arī pie letāla iznākuma. Katru gadu darba traumas gūst aptuveni 100 cilvēku no tām darbavietām, kuras ir apdrošinātas BALTA. Visbiežāk šo nelaimes gadījumu rezultātā tiek traumēta vai pat zaudēta kāda ķermeņa daļa, piemēram, pirksti. Labi, ka šādos smagos gadījumos apdrošināšana sniedz iespēju saņemt savlaicīgu materiālu palīdzību un atbilstošu ārstēšanu, lai atveseļošanās process būtu pēc iespējas veiksmīgāks, kas nāk par labu gan pašam darbiniekam, gan uzņēmumam,” skaidro BALTA nelaimes gadījumu apdrošināšanas produkta vadītāja Sandra Pietkēviča.

Kā liecina portāla darbatiesības.lv apkopotie dati*, visbiežāk darba traumas tiek gūtas nozarēs, kas ir saistītas ar paaugstinātu risku, piemēram, apstrādes rūpniecībā, pārtikas ražošanā, transporta nozarē, darbā ar elektroierīcēm, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozarē, būvniecībā. Šādi negadījumi darbā visbiežāk notiek darbinieku neuzmanības, kā arī darba devēju nepilnīgās darbinieku kontroles un instruēšanas dēļ. Visvairāk darba traumas gūst strādnieki, kuru darba stāžs konkrētajā darbavietā ir līdz vienam gadam.

BALTA pārstāve Sandra Pietkēviča norāda, ka visnepatīkamākā statistika darba traumu iegūšanā bija 2011. gadā, kad kopumā no visiem BALTA reģistrētajiem nelaimes gadījumiem 7% bija notikuši tieši darbavietās. Lai arī procentuāli šis skaitlis ir neliels, gada laikā tas tomēr ir nopietns daudzums nelaimes gadījumu, kas ietekmē gan uzņēmumu, gan arī paša cietušā ģimeni. Uzņēmumam tas nozīmē iedragātu darba ritmu un uzņēmuma produktivitāti, jo traumētais darbinieks kādu laiku vairs nespēj pildīt savus pienākumus. Savukārt cietušajam tas var būt izšķirošs dzīves notikums gan pašam, gan arī viņa ģimenei, kas nonāk neparedzētās grūtībās, piemēram, ja cieš vīrietis, kas ir galvenais ģimenes apgādnieks.

BALTA pieredzē lielākā izmaksātā atlīdzība par darba traumu ir bijusi EUR 7114, kad 2011. gadā kāds vīrietis, liekot akas grodus, guva galvas traumu, kad viņam uzkrita ekskavatora strēle. Tāda pat summa tika atlīdzināta kādam vīrietim arī 2009. gadā, kad strādnieks smagās automašīnas piekabes pacelšanas laikā saņēma strāvas triecienu, piekabei netīšām aizskarot elektrības vadus.

Lai rūpētos par saviem darbiniekiem, BALTA aicina atcerēties vienkāršus darba drošības pamatus:

• jāatceras par atbilstošu darbinieku atpūtu, kā arī nogurumu un uzmanības zaudēšanu darbavietā, jo, pēc apdrošinātāja pieredzes, liela daļa nelaimes gadījumu notiek tieši neuzmanības dēļ;
• jāatgādina darbiniekiem, ka nedrīkst veikt sasteigtas un pārgalvīgas darbības, kas var radīt traumas;
• pievērst īpašu uzmanību, nodrošinot skaidru un regulāru instrukcijas sniegšanu darbavietās, kas ir ar paaugstināta riska iespējamību, piemēram, apstrādes rūpniecībā, būvniecībā u.c.;
• darbiniekiem jālieto paredzētie drošības līdzekļi – arī ķiveres, brilles, aizsargtērpi vai citas drošībai paredzētās apģērba daļas, ko diemžēl pārgalvības vai bravūras dēļ dažkārt atsakās izmantot;
• jānodrošina darbinieku profesionālā attīstība, rīkojot apmācības, kas var novērst dažādas nezināšanas dēļ pieļautas kļūdas, kuras mēdz novest pie nelaimes gadījumiem;
• nelietot darba galdus vai instrumentus, kas ir bojāti vai nav aprīkoti ar drošības aizsargiem, jo dažkārt tie tiek noņemti ar pamatojumu, ka bez tiem ir vieglāk strādāt/redzēt, un tas noved pie nelaimes gadījuma;
• parūpēties par pēc iespējas drošāku darbavietas vidi, nepieciešamajiem aizsardzības līdzekļiem un informāciju par to lietošanu.

*Portāla darbatiesibas.lv apkopotie fakti par darba traumatismu.

Par apdrošinātāju BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK, Lietuvas Apdrošināšanas uzraudzības komisijas, Igaunijas statistikas departamenta un apdrošinātāju gada pārskatu datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā.

Iedzīvotāju aptaujās iedzīvotāji 10 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja.

BALTA ietilpst „RSA Insurance Group”, kas ir viena no pasaulē vadošajām starptautiskajām apdrošināšanas grupām ar 300 gadu pieredzi. Tā ir nozares līderis Lielbritānijā, Skandināvijā, Kanādā, Īrijā, Āzijā, Latīņamerikā, kā arī Centrāleiropā un Austrumeiropā, kopumā piedāvājot apdrošināšanu gandrīz 140 valstīs. Grupas uzņēmumos strādā vairāk nekā 23 tūkstoši darbinieku. 2012.gadā tā apdrošināšanas prēmijās parakstīja 8,4 miljardu mārciņu. Plašāka informācija internetā http://www.rsagroup.com.

Papildu informācija:

Anita Irbīte
BALTA iekšējās komunikācijas speciāliste
Tel.: 2 6372678
E-pasts: anita.irbite@balta.lv

Inga Bite
„P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”
Tel.: 2 8626761
E-pasts: inga.bite@prae.lv

Atpakaļ