Līdz ar straujo atkusni patlaban daudzviet Latvijā iedzīvotāji sastopas ar paaugstinātu plūdu risku, un arī apdrošinātāji sākuši saņemt šī gada pirmos atlīdzību pieteikumus par postījumiem, kurus privātpersonu īpašumam nodarījuši plūdi. Plūdu areāls ir plašs – Ogre, Ādaži, Salaspils, Cēsis un arī šobrīd visvairāk cietusī Jēkabpils. Kā rāda apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) pieredze, plūdi Latvijas iedzīvotājiem ik gadu izmaksā desmitiem tūkstošu eiro, vislielākos postījumus nodarot mājokļu pagrabiem, apkures sistēmām un iedzīvei. Apdrošinātājs lēš, ka šogad zaudējumi, visticamāk, būs lielāki nekā pērn, jo plūdu draudi, pēc meteorologu prognozēm, saglabāsies līdz pavasarim. 

Šī gada pirmajās 15 dienās BALTA saņemti jau 15 atlīdzību pieteikumi saistībā ar plūdu sākšanos, no tiem pieci no Jēkabpils, kas šobrīd plūdos cietusi visvairāk, turklāt paredzams, ka pieteikumu skaits pieaugs, cilvēkiem apsekojot īpašumus un apzinot zaudējumus. Visbiežāk applūst pagrabi un tiek bojātas tur noglabātās mantas, kā arī apkures iekārtas, kas nereti atrodas pagrabstāvā.

“Esam lūguši klientus Jēkabpilī sazināties ar apdrošinātāju, ja iestājies plūdu risks. Vairāki klienti to jau paguvuši izdarīt, tomēr paredzams, ka turpmākajās dienās atlīdzības pieteikumu skaits vēl pieaugs. Atkarībā no polisē iekļautā seguma BALTA sedz izdevumus par pagaidu dzīvesvietas īri, pārcelšanās izdevumus, tajā skaitā mantu pārvešanu uz pagaidu dzīvesvietu un atpakaļ, kā arī atlīdzina apdrošinātajam īpašumam plūdu dēļ radušos zaudējumus, tostarp cietušā īpašuma žāvēšanas izdevumus,” stāsta BALTA Privātā īpašuma produktu vadītājs un risku parakstītājs Arnolds Linītis.

Apdrošinātājs 2022. gadā visvairāk atlīdzības pieteikumu par plūdu radītiem zaudējumiem saņēmis no Jelgavas (13% no visiem plūdu riska gadījumiem), Ķekavas (10%), Tukuma un Ogres (8%). Šogad kādam klientam izmaksāti vairāk nekā 10 400 eiro par ūdens līmeņa celšanās rezultātā appludinātām pagraba telpām, bojātu apkures katlu, granulām un iedzīvi saimniecības ēkā, bet apdrošinātājs lēš, ka atlīdzības varētu būt arī lielākas. Pērn lielākā BALTA izmaksātā atlīdzība par privātpersonu īpašumam nodarītiem plūdu postījumiem sasniedza 22 000 eiro – tika pilnībā appludināts kādas ēkas pagrabs, bojāti tās pamati, ūdenssūknis un filtrs, kā arī pagrabā noglabātās mantas. Kopumā vidējā atlīdzība par plūdu postījumiem bijusi teju 1400 eiro.

“Kā liecina pēdējo gadu tendences, plūdi vairs nav raksturīgi tikai pavasarim: arvien biežāk plūdu risks mēdz iestāties arī ziemas mēnešos, piemēram, decembrī un janvārī, kā to dažos Latvijas reģionos redzam arī šobrīd. Lai šī dabas stihija nesagādātu liekas raizes un finansiālus zaudējumus, cilvēkiem, kuri izvēlas vietu mājas celšanai vai iegādājas jau gatavu īpašumu, būtu noderīgi pārliecināties, ka noskatītais īpašums nav pakļauts plūdu riska ietekmei. Ir laikus jādomā, kā pasargāt savu īpašumu, lai zaudējumi, iestājoties plūdu riskam, būtu pēc iespējas mazāki. Ja tomēr īpašums atrodas applūstošā vietā, būtu ieteicams neglabāt pagrabā neko vērtīgu un apkures iekārtas censties ierīkot virszemes stāvos,” iesaka Arnolds Linītis.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) tīmekļvietnē ikvienam ir iespējams pārliecināties, cik liels plūdu risks pastāv viņa īpašuma apkaimē, ielūkojoties Plūdu riska un draudu kartēs. Tajās tiek modelēti plūdu riski pavasara palu laikā, kūstot sniegam, un vējuzplūdos, vētrai sadzenot ūdeni upju grīvās. Savukārt reālās plūdu “laika ziņas” ar hidrologa komentāriem pieejamas LVĢMC plūdu riska informācijas sistēmā.

“Kā liecina LVĢMC speciālistu prognozes, plūdu risks Latvijā vēl kādu brīdi saglabāsies, jo salīdzinoši siltu laiku ar bagātīgiem nokrišņiem nomainīs aukstuma periods, tā laikā no jauna radīsies vižņi, kas turpinās sablīvēties, un tā atkal radīsies plūdu draudi. Tāpēc tiem ēku īpašniekiem, kas mīt upju ielokos vai citu ūdenstilpju tuvumā, ir vērts jau laikus paveikt vismaz elementārākos mājasdarbus, lai maksimāli mazinātu plūdu postījumus,” saka Arnolds Linītis.

Lai mazinātu plūdu postījumu apmēru, BALTA iesaka:

• ja īpašums atrodas applūstošā vietā, būtu ieteicams neglabāt pagrabā un saimniecības ēkās neko vērtīgu;
• ja iespējams, ūdenssūkņi un apkures iekārtas jānovieto vismaz 10–20 centimetrus virs zemes; 
• pagraba ieeja vai, ja iespējams, plašāka teritorija jāaprīko ar augstāku aizsargvalni, lai ūdens nevarētu iekļūt pagrabā vai appludināt ēkas pirmo stāvu;
• ja māja tiek celta vietā, kur ir iespējami plūdi, tā jābūvē visaugstākajā punktā uz paaugstinātiem pamatiem;
• plūdu riska zonā māju ieteicams celt bez pagraba, jo pagrabs ir pirmā vieta, kur iekļūst ūdens – ne tikai pa durvīm un logiem, bet arī pa mikroplaisām sienās;
• ja pastāv plūdu risks, savlaicīgi jāpārvieto mantas, kas glabājas pagrabā vai applūstošajās ēkās, uz drošāku vietu, lai, ceļoties ūdens līmenim, tās netiktu sabojātas.  

Ieteikumi, ja īpašums atrodas vietā, kur varētu būt plūdi, vai ir zināms, ka plūdi tuvojas:

• jau laikus sagatavo līdzi ņemšanai personas dokumentus, naudu, vērtslietas, kabatas lukturīti, pārtiku, medikamentus, apģērbu un apavus – tas būs svarīgi, ja nāksies evakuēties;
• seko līdzi informācijai plašsaziņas līdzekļos par notikumiem apkārtnē, klausies meteorologu brīdinājumus un, ja nepieciešams, evakuējies;
• atstājot dzīvesvietu, atslēdz elektroenerģijas un gāzes padevi, vietējās apkures ierīces un iekārtas, aizver logus, durvis, lūkas un slēģus;
• savlaicīgi pārvieto mantas, kas glabājas pagrabā vai applūstošajās ēkās, uz drošāku vietu, lai, ceļoties ūdens līmenim, tās netiktu sabojātas;
• nostiprini visus kustīgos priekšmetus, lai ūdens un ledus tos neaiznes;
• ieeju pagrabā vai mājā aprīko ar augstāku aizsargvalni, lai ūdens nevarētu iekļūt pagrabā vai appludināt ēkas pirmo stāvu;
• parūpējies arī par palīgēku (piemēram, siltumnīcas vai garāžas) drošību – pēc iespējas nostiprini to konstrukcijas un pārvieto drošā vietā to saturu.

Papildu ieteikumus aicinām skatīt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta mājaslapā.

Kā rīkoties, ja plūdu risks jau ir iestājies

Ja tavam apdrošinātajam mājoklim ir iestājies plūdu risks un tev ir iegādāta BALTA īpašuma apdrošināšanas polise, aicinām sazināties ar BALTA atlīdzību centru, zvanot  pa tālruni 675 333 75 vai aizpildot atlīdzības pieteikumu.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2021. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 116 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 18 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību piecās valstīs. 2021. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,48 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Barkovska AAS BALTA komunikācijas vadītāja Tel. +371 26 40 10 41 E-pasts: lina.barkovska@balta.lv

Ligita Mieze Deep White projektu vadītāja Tel. +371 27 88 55 02 E-pasts: ligita@deepwhite.lv

Atpakaļ