Pelde upē, ezerā vai dīķī ir viens no patīkamākajiem veldzēšanās veidiem vasarā, taču, kā rāda statistika, arī viens no bīstamākajiem. Ik vasaru Latvijā noslīkst vairāk nekā 100 cilvēku, un diemžēl šī dramatiskā tendence nemazinās – Latvija turpina ieņemt noslīkušo cilvēku skaita līderpozīcijas Eiropā. Turklāt, peldoties vai atpūšoties pie ūdens, daudzi gūst traumas, kas arī var atstāt neatgriezeniskas sekas. AAS BALTA (PZU grupa) atlīdzībās par ūdenī gūtajām traumām šovasar izmaksājusi ap 10 000 eiro, bet apdrošinātājs atgādina, ka neviena finansiāla atlīdzība nevar kompensēt zaudētu dzīvību.

Latvijas iedzīvotāju vēlme peldēties – lielāka par apdomību

Kā liecina BALTA pieredze, pārgalvīgas rīcības rezultātā ūdeņos gūto traumu skaits gadu no gada diemžēl nemazinās. Lielākoties nemainās arī traumu raksturs: peldoties tiek gūtas grieztas brūces, cilvēki sasitas un lauž kaulus, neapdomīgi lecot ūdenī, iedzīvojas lauztās ribās pēc kritiena ar ūdensslēpēm, savainojas, skrienot un paslīdot krastā vai uz laipas. Šogad BALTA saņēmusi vairāk nekā 100 atlīdzību pieteikumu par traumām, kas gūtas, neapdomīgi peldoties vai lecot ūdenī. Diemžēl skarba ir arī noslīkušo statistika: pērn peldsezonas laikā no 15. maija līdz 15. septembrim noslīka 56 cilvēki, tostarp 5 bērni. Šogad ir jau vairāk nekā 80 bojāgājušo, kurus Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ir izcēlis no ūdenstilpēm, un peldsezona vēl ne tuvu nav noslēgusies.

“Šī vasara ar ārkārtīgi karsto laiku ir mudinājusi daudzus meklēt veldzi ūdenstilpēs, taču par spīti tam, ka gadu no gada plašsaziņas līdzekļos lasām satraucošos virsrakstus par noslīkušajiem, redzam arī to, ka sabiedrība joprojām nepietiekami novērtē riskus. Diemžēl cilvēki ne vienmēr izvēlas oficiālas un drošas peldvietas, kā arī turpina lēkt nepazīstamos ūdeņos, savieno atpūtu pie ūdens ar alkoholu vai arī nevelta pietiekamu uzmanību bērnu pieskatīšanai ūdens tuvumā. Apdrošinātājs, protams, var sniegt finansiālu atbalstu lauztu kaulu un sagrieztu pirkstu ārstēšanai, tomēr, neapdomīgi atpūšoties pie ūdens, cilvēki riskē ar daudz lielākām vērtībām nekā ārstniecības izdevumi – savu veselību un dzīvību,” atgādina Ingus Savickis, BALTA Apdrošināšanas atlīdzību direktors.

Peldētprasmes un slīkšanas statistika ir traģiska – svarīgi veicināt sabiedrības izglītību

Saskaņā ar SKDS pētījumu 64% Latvijas iedzīvotāju peldēt neprot un tikai 6% peld teicami. Par to liecina arī slīkušo skaits: Eiropas Savienībā Latvija ieņem šī skaudrā topa pirmo vietu ar 6,15 slīkšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Lai gan par laimi ne visi slīkšanas gadījumi beidzas ar noslīkšanu, tomēr statistika ir dramatiska: slīkšanu kaut reizi mūžā ir piedzīvojis katrs piektais Latvijas iedzīvotājs, liecina BALTA pērn veiktā aptauja.

“Kaut arī statistika ir ļoti nepatīkama, ticam, ka situāciju iespējams kopīgiem spēkiem uzlabot, taču pie tā diendienā ir jāstrādā, izglītojot sabiedrību un pastāvīgi atgādinot par peldētprasmes un atbilstošas uzvedības nozīmi. Priecājamies, ka šis jautājums ir arī citu organizāciju dienaskārtībā, jo kopīgiem spēkiem varam panākt daudz labākus rezultātus,” uzsver Ingus Savickis.

Jau vairākus gadus ar dažādām informatīvām kampaņām sabiedrības izglītotību par drošu peldēšanu veicina biedrība “Peldēt droši”. Tās dibinātāja un vadītāja Zane Gemze atgādina – ūdens kompetence nav tikai peldētprasme, bet virkne dažādu prasmju, kas jāapgūst, lai satraucošās situācijās palielinātu izredzes izdzīvot.

“Peldētprasme, sabiedrības kopējā un katra indivīda izpratne par drošu atpūtu pie ūdens ir pamats, lai mazinātu traģisko statistiku. Tas ir arī labiekārtotu peldvietu jautājums. Nereti nepietiekami sakārtota infrastruktūra liedz glābšanas dienestiem un mediķiem piekļūt nelaimes vietai. Pašvaldībām jāizvērtē peldvietas un jābūt soli priekšā, ja notiks nelaime. Savukārt katra sabiedrības locekļa atbildība ir izvērtēt, vai lēciens uz galvas necaurredzamā, nepazīstamā ūdenī vai dižošanās ar ūdenssporta līdzekļiem cels pašvērtību, ja sekas būs smaga trauma,” aicina Zane Gemze.

Zināšanas un informētība par drošu atpūtu pie ūdens ir arī diennakts basketbola turnīra “Krastu mačs” fokusā. Šogad turnīrs norisināsies Rīgā uz AB dambja 21. un 22. augustā. Jau trešo gadu BALTA kopā ar “VEF Rīga” katru turnīrā gūto punktu pārvērtīs 2 EUR ziedojumā biedrībai “Peldēt droši”, lai kopīgiem spēkiem sekmētu sabiedrības, jo īpaši bērnu, informētību un mazinātu traģisko Latvijas statistiku par noslīkušajiem.

“Ja atskatāmies pagātnē, vēl pirms pārdesmit gadiem arī noteikumi par drošības jostu lietošanu pie auto stūres sastapās ar lielu pretestību no iedzīvotājiem, taču ar apņēmīgiem pūliņiem un sabiedrības izglītošanas aktivitātēm ar laiku kļuva par pilnīgi ierastu ikdienas paradumu. Līdzīgi arī drošība uz ūdens prasa nepārtrauktu un mērķtiecīgu rīcību kopumu – ir nemitīgi jāizglīto sabiedrība par drošu un atbildīgu uzvedību pie un uz ūdens un jāapmāca tie, kuriem nav pietiekamas peldētprasmes. Tāpēc mēs esam priecīgi par mūsu ilggadējo sadarbību ar organizāciju “Peldēt droši”, kas dibināta tieši ar šādu mērķi,” stāsta Ingus Savickis.

Ar BALTA un “VEF Rīga” pagājušā gada sniegto atbalstu tapis “Peldēt droši” klips, kuru iespējams noskatīties biedrības mājas lapā www.peldet.lv un Youtube kanālā. Arī nākamos ziedojumus plānots izlietot līdzvērtīgu informatīvo kampaņu veidošanai. Pateicoties ziedotajai naudai, šovasar vairāk nekā 300 bērnu piedalījās praktiskās nodarbībās pie atklātām ūdenstilpēm, savukārt maijā nodarbības tiešraidē noskatījās ceturtā daļa visu Latvijas skolēnu.

BALTA un “Peldēt droši” aicina izvēlēties tikai oficiālās peldvietas. Lūk, 12 būtiski ieteikumi, ko vērts paturēt prātā, lai izvairītos no traumām un traģiskām sekām.

• Ja esi pārkarsis, ūdenī ej lēnām, lai nerastos straujas ķermeņa temperatūras izmaiņas, kas var izraisīt muskuļu krampjus vai sirdsdarbības un asinsrites traucējumus.

• Ne mirkli nenovērs uzmanību no bērna! Ūdenī jāpieskata arī bērni, kuri jau labi prot peldēt – bērns savas peldēšanas spējas var pārvērtēt, aizpeldēt par tālu vai pēkšņi nobīties.

• Neesi pārdrošs – neriskē! Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību.

• Atceries, ka piepūšamie peldlīdzekļi (riņķi, matrači, bumbas u. c.) ir tikai rotaļlietas, nevis peldēšanas aprīkojums! Bērnam, kurš neprot vai mācās peldēt, atrodoties ūdenī, jāvelk speciāla peldveste.

• Jau iepriekš ar bērniem pārrunā, kā rīkoties situācijā, ja notikusi nelaime!

• Ņem vērā, ka bīstamākās traumas tiek gūtas, lecot ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta, tāpēc, pirms to dari, izvērtē, vai to tiešām vajag!

• Vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, velc glābšanas vesti! Obligāti bērnam.

• Vienmēr pieskatiet viens otru, lai nelaimes gadījumā varētu savlaicīgi palīdzēt!

• Nepeldies viens! Ja ūdenī radīsies problēmas, līdzās nebūs neviena, kas varētu palīdzēt.

• Nepeldies stiprā vējā, naktī vai negaisa laikā!

• Nekad nedodies peldēt, ja esi lietojis alkoholu!

• Atceries – ārkārtas situācijā zvani 112!

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2020. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 107,3 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji17 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību piecās valstīs. 2020. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,33 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Lisnere AAS BALTA komunikācijas vadītāja Tel.: +371 26 40 10 41 E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Janīna Biteniece Deep White projektu vadītāja Tel.: +371 26 70 63 61 E-pasts: janina@deepwhite.lv

Atpakaļ