Šogad septembris kļuvis par īstu „melno” mēnesi uz Latvijas ceļiem: sadursmēs ar meža dzīvniekiem cietušas ne tikai vieglās, bet arī kravas automašīnas un autobusi, un tikai pirms dažām dienām valsti pāršalca traģiska vēsts – automašīnas sadursmē ar alni bojā gājis cilvēks. Mēnesis vēl nav noslēdzies, bet apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) jau saņēmusi 70 atlīdzību pieteikumus par sadursmēm ar meža zvēriem par kopējo summu 158 000 eiro. Nepilnos deviņos mēnešos BALTA KASKO atlīdzībās par sadursmēm ar meža zvēriem izmaksājusi teju 1,5 miljonus eiro.

 

Sadursmes ar meža zvēriem kļūst arvien smagākas

Vairāku gadu statistika liecina, ka visbiežāk sadursmes ar meža dzīvniekiem notiek maijā un gada beigās jeb pēdējā ceturksnī, kad tumsa autovadītājiem liedz laikus pamanīt šķēršļus. Tomēr šī gada septembris izceļas ar sevišķi smagām sadursmēm. Katrā no 70 līdz šim pieteiktajiem negadījumiem nodarītie zaudējumi mērāmi vidēji teju 2500 eiro apmērā. Salīdzinājumam – pagājušā gada septembrī visā mēnesī kopā BALTA reģistrēja 100 ceļu satiksmes negadījumus ar meža dzīvniekiem par kopējo summu 157 000 eiro (vidēji 1571 eiro par gadījumu).

 

“Mazāk negadījumu, lielākas izmaksas – tas liecina, ka negadījumi šogad ir smagāki nekā pērn. Nepilnos deviņos mēnešos BALTA atlīdzībās par sadursmēs ar meža zvēriem radītiem zaudējumiem izmaksājusi jau gandrīz pusotru miljonu eiro, un diemžēl viss liecina, ka šis cipars tikai augs, jo gada tumšā sezona vēl tikai sākas,” norāda Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

 

Kopā šogad nepilnu deviņu mēnešu laikā BALTA reģistrētas jau 876 auto sadursmes ar dzīvniekiem, kas gan ir mazāk nekā līdzīgā periodā pērn (916), toties palielinājusies vidējā par negadījumu izmaksātā atlīdzības summa, šogad sasniedzot 1674 eiro pagājušā gada 1641 eiro vietā.

 

Alnis – bīstams pat kravas automašīnai

Septembrī BALTA gandrīz 90 000 eiro izmaksājusi atlīdzībās par divām sadursmēm ar alni. Vienā no tām bojāts autobuss – izsisti stikli un pilnībā sadragāta mašīnas priekšpuse, otrā cietusi kravas automašīna, kam triecienā bojāta kabīne un piekabe.

 

Visbiežāk – gandrīz divās trešdaļās gadījumu – auto saskrienas ar stirnām, retāk ar tādiem lieliem dzīvniekiem kā aļņi un brieži. Taču sadursme ar alni ir īpaši bīstama, jo šis iespaidīgo izmēru dzīvnieks ir lēnīgs un visai neprognozējams. Alnis var iziet uz ceļa un apjukt, nespējot izlemt, iet uz priekšu vai atpakaļ. Savukārt stirnas un mežacūkas var strauji izskriet uz ceļa; būtiski ņemt vērā, ka tām noteikti var sekot vēl citas. Turklāt arī stirna, kas sver 20 kg, automašīnai braucot ar ātrumu 100 km/h, ielido logā ar vienas tonnas spēku. 

 

Tuvojoties ziemai, meža dzīvnieki gatavojas aukstajai sezonai, uzņemot pēc iespējas vairāk barības, kas mudina tos pamest ierastās meža takas un doties ražas lauku meklējumos. Savukārt vadītājiem pārredzēt ceļu un laikus pamanīt briesmas, dzīvniekam izskrienot no meža, traucē krēsla un tumsa. Tiesa, kā liecina Valsts policijas informācija, nesenā autovadītājas letālā sadursme ar alni notika diennakts gaišajā laikā – ap pusdesmitiem no rīta. BALTA aicina autovadītājus būt ļoti uzmanīgiem jebkurā diennakts laikā, sevišķi mežainos apvidos, kur pastāv lielāks risks uzbraukt dzīvniekiem.

 

Ne visi gadījumi tiek iekļauti statistikā

Kā norāda Kristaps Liecinieks, apdrošināšanas sabiedrības rīcībā esošie dati liecina: situācija ar ceļu satiksmes negadījumiem, kuru iemesls ir sadursme ar meža zvēru, ir daudz nopietnāka, nekā ziņo oficiālā statistika.

 

“Apdrošinātāju redzeslokā nonāk ievērojami vairāk atlīdzības pieteikumu par sadursmēm ar meža zvēriem, nekā tas norādīts oficiālajā statistikā. Pērn BALTA tika reģistrēti 1310 negadījumi, kamēr pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem uz valsts ceļiem notikuši tikai 509 negadījumi, kuros transportlīdzeklis sadūries ar dzīvnieku. Turklāt mēs lūkojamies tikai uz saviem, ne visa apdrošināšanas tirgus datiem. Tas liek secināt, ka autovadītāji, kuriem nav KASKO apdrošināšanas, par šādiem negadījumiem bieži vien neziņo Valsts policijai. Visticamāk, realitātē sadursmju skaits ir ievērojami lielāks,” stāsta Kristaps Liecinieks.

 

Aicina pasargāt ne tikai auto, bet arī pasažierus

CSDD ceļu satiksmes negadījumu statistika liecina, ka katrā negadījumā ar cietušajiem, ko izraisa sadursme ar meža zvēriem, pērn traumas guvuši vidēji 1,3 cilvēki – tas nozīmē, ka savainots tiek ne tikai autovadītājs, bet arī pasažieris. Turklāt vairums sadursmju ar dzīvniekiem notikuši uz valsts galvenajiem autoceļiem, kur arī notikušas smagākās sadursmes, tātad tas nebūt nav raksturīgi tikai nomaļiem meža ceļiem.

 

Lai gan sadursmes ar dzīvniekiem notiek daudz retāk nekā transportlīdzekļu savstarpējās sadursmes, šādu negadījumu sekas parasti ir ļoti nopietnas. Apdrošināšanas eksperts atgādina, ka, ņemot vērā negadījumu smaguma pieaugošo tendenci, auto īpašniekiem ieteicams parūpēties ne tikai par apdrošināšanu savam spēkratam, bet arī par pasažieru pasargātību šādās situācijās. Piemēram, BALTA KASKO polisē piedāvā apdrošināt arī auto pasažieru nelaimes gadījumu risku, jo diemžēl šādās sadursmēs tieši pasažieri nereti gūst visnopietnākos savainojumus, kas prasa ilgstošu ārstēšanos.

 

Lai pasargātu gan sevi un līdzbraucējus, gan savu spēkratu, BALTA atgādina:

 

-       bīstamākais diennakts laiks ir krēslas iestāšanās un agrs rīts;

-       braucot apgrūtinātas redzamības apstākļos, jāpārliecinās, vai auto lukturi ir tīri;

-       ceļa posmos, kur izvietotās ceļazīmes norāda par iespējamu meža dzīvnieku klātbūtni un kuri ved caur mežu masīvu, ieteicams samazināt braukšanas ātrumu – tā, lai vajadzības gadījumā varētu droši bremzēt;

-       ieteicams izmantot īpašas svilpes zvēru atbaidīšanai. Tās nodrošina, ka, automašīnai braucot ar ātrumu, kas pārsniedz 50 km/h, svilpes korpusam cauri plūstošais gaiss rada ultraskaņu, kas netraucē cilvēkiem, bet ir sadzirdama zvēriem. Skaņa ir dzīvniekam nepatīkama un mudina to doties no auto pretējā virzienā;

-       riepām jābūt atbilstošām braukšanas apstākļiem – ziemas riepām ar pietiekamu protektora dziļumu;

-       saskaņā ar likumdošanu neatkarīgi no tā, vai notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku, vai mājdzīvnieku, par notikušo jāziņo policijai un atstāt notikuma vietu bez policijas atļaujas nedrīkst;

-       svarīgi atcerēties, ka traumēts dzīvnieks pēc sadursmes var uzbrukt, tāpēc vislabāk tam netuvoties. Policija par notikušo informēs attiecīgos dienestus, kas nepieciešamības gadījumā sniegs dzīvniekam palīdzību.

 

 

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2019. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 114,3 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību piecās valstīs. 2019. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,62 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv      

Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv

Atpakaļ