Šogad neierobežotas ceļošanas iespējas no pašsaprotamām kļuvušas par ekskluzīvām, tāpēc daudzi, mazinoties ar Covid-19 saistītajiem ierobežojumiem, steidz atgūt iekavēto. Tiesa, ne viens vien rūpīgi pārskata savus ceļošanas paradumus. Kopumā 78% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka situācija vēl nav gana droša, lai dotos tālākos ceļojumos ārpus Baltijas robežām, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja*. Turklāt 40% aptaujāto vairāk nekā no paša vīrusa baidās no riska iestrēgt citā valstī, nokļūstot karantīnā, vai ja tiktu atcelts lidojums vai slēgtas valsts robežas.
Ceļojumus plāno ar piesardzību
Aptaujā par šī gada ceļojumu plāniem 45% respondentu atzinuši, ka, viņuprāt, situācija pasaulē vēl nav gana droša, tāpēc labāk ceļot pa Latviju vai Baltiju, bet trešā daļa (33%) cilvēku ieņēmuši nogaidošu pozīciju, vērojot, kā attīstās situācija pasaulē, un attiecīgi pieņemot lēmumu ceļot vai neceļot. Vienlaikus 26% aptaujāto norāda, ka tuvākajā laikā plāno doties ceļojumā, kas tālāks par Baltijas robežām.
“Cilvēku vēlme ceļot ir saprotama – mēs esam pieraduši brīvi pārvietoties, baudot atvaļinājumu ārpus valsts robežām, kā arī dodoties darījumu braucienos vai vienkārši apciemojot radiniekus un draugus. Vienlaikus pašreizējā situācija ir ārkārtīgi mainīga un pagaidām vēl nav uzlabojusies tiktāl, lai bez bažām varētu plānot jebkuru ceļojumu. Plašsaziņas līdzekļos esam sekojuši līdzi satraucošiem stāstiem par to, kā Latvijas iedzīvotāji atpūtas ceļojuma laikā iestrēguši karantīnā Spānijā vai bijuši spiesti vairākas nedēļas pavadīt karantīnā uz kruīza kuģa. Tāpat nereti pirms iekāpšanas transportlīdzeklī ceļotājiem tiek mērīta temperatūra, un saņemam informāciju par gadījumiem, kad cilvēks nevar atgriezties mājās, jo viņam atsaka iekāpšanu lidmašīnā, balstoties uz aizdomām par saslimšanu,” aptaujā biežāk minētās cilvēku bažas komentē Sandra Pietkēviča, BALTA Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.
Biedē nokļūšana karantīnā
Vairāk par iespēju saslimt ar Covid-19 cilvēkus satrauc risks iestrēgt citā valstī, tostarp nonākot karantīnā – tā norāda 40% aptaujāto, kamēr no saslimšanas ar koronavīrusu baidās 24% Latvijas iedzīvotāju. Tāpat starp biežākajiem iemesliem, kādēļ prātīgāk būtu palikt mājās, 13% respondentu minējuši risku, ka plānotais ceļojums varētu tikt pēkšņi atcelts, pārcelts vai pārtraukts, vai arī atteikta iekāpšana lidmašīnā, tās personālam pieņemot, ka cilvēks varbūt ir saslimis.
“Izprotot galvenos riskus, kas satrauc ceļotājus, BALTA līdz pat vasaras beigām ceļojumu apdrošināšanas polisēs ir iekļāvusi Covid-19 risku segumu, kas sniegs ceļotājiem papildu drošību, šajā laikā dodoties ārpus Latvijas robežām un saskaroties ar noteiktiem gadījumiem – saslimšanu ar Covid-19, nonākšanu karantīnā vai atteikumu iekāpšanai lidmašīnā. Ceļojumu apdrošināšana segs medicīnisko palīdzību vai izdevumus, kas saistīti ar neparedzētu ceļojuma pārtraukšanu – izdevumus par rezervēto viesnīcu, biļetēm un citiem ceļojuma izdevumiem, ja ceļojums atcelts, vai viesnīcas un transporta izdevumiem (piemēram, jaunu aviobiļeti, lai atgrieztos mājās pēc karantīnas), ja cilvēks nonācis karantīnā ceļojuma laikā,” norāda Sandra Pietkēviča.
Galvenais ceļojumu galamērķis šogad būs neiepazītas vietas Latvijā
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 69% Latvijas iedzīvotāju šogad nodosies dzimtās zemes apceļošanai, bet 31% paviesosies Baltijas valstīs. Uz kādu no kaimiņvalstīm plāno doties galvenokārt jaunieši 18–29 gadu vecumā: gandrīz puse apliecinājuši gatavību apmeklēt Lietuvu vai Igauniju. Ceļojot uz kādu no Eiropas valstīm, gandrīz divreiz vairāk ceļotāju ir gatavi dot priekšroku lidojumam, nevis ceļot pa sauszemi. Bet tikai 3% ir gatavi doties uz kādu tālāku galamērķi ārpus Eiropas Savienības.
Galvenais ceļojuma iemesls četrām piektdaļām (81%) respondentu būs atpūtas brauciens, un vēl piektā daļa norāda, ka vēlas satikt radiniekus vai draugus, kurus nav bijis iespējams apciemot Covid-19 dēļ. Tikai 12% dosies ceļā darba pienākumu dēļ.
“Tā kā vairākās valstīs netiek sniegta bezmaksas medicīniskā palīdzība, īpaša ceļotāju grupa, par ko BALTA rūpējas papildus, ir tālbraucēji šoferi: viņu polisēs tiks iekļauts segums par medicīnisko palīdzību, repatriāciju un darbinieku maiņu, sniedzot drošības garantu gan darba devējam, gan pašam darbiniekam. Tāpat esam nodrošinājuši iespēju iegādāties ceļojumu apdrošināšanas polises Ukrainas vīzas saņemšanai (vai iebraukšanai valstī), kur bez šādas apdrošināšanas ieceļot nav iespējams,” stāsta Sandra Pietkēviča.
Tomēr apdrošinātājs atgādina – veselība ir vissvarīgākā, tāpēc aicina atbildīgi izvērtēt ceļojuma nepieciešamību, kā arī pirms ceļojuma apdrošināšanas iegādes Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē www.spkc.gov.lv pārliecināties, ka ceļojuma galamērķis ir pietiekami drošs, un pārbaudīt konkrētās valsts ieceļošanas nosacījumus Ārlietu ministrijas informācijas kanālos.
*Aptauju 2020. gada jūlijā veikusi BALTA sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, internetā aptaujājot 1004 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2019. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 114,3 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,5 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.
Papildu informācija:
Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv
Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv