Rudens periods, diennakts tumšajam laikam kļūstot garākam, rada ērtākus apstākļus mājokļu zagļiem. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) atlīdzību dati liecina, ka rudens mēnešos zādzībās nodarītie zaudējumi ir pat trīs reizes lielāki nekā pārējā gada laikā. Turklāt šoruden pieteiktie atlīdzību gadījumi liecina, ka zagļi kļūst arvien nekaunīgāki un apģērbu un vērtslietas, kuru atrašanai un paņemšanai pietiek vien ar trim minūtēm, zog arī tikmēr, kamēr saimnieki ir mājās, - piemēram, vēl guļ, mazgājas rīta dušā vai uzturas privātmājas otrajā stāvā.

“Rudens periods ir raksturīgs ar to, ka līdz ar tumšo laiku pieaug ne tikai zagļu aktivitāte, bet arī vidējais ieguvuma apmērs. Ja vienas zādzības nodarītie zaudējumi gada ietvaros vidēji mērāmi 600 eiro apmērā, tad rudens mēnešos vidējā izmaksātā atlīdzība mājokļu īpašniekiem pārsniedz pat 2000 eiro. Iespējams, tas saistīts arī ar to, ka tumšais laiks ļauj ilgāk netraucēti darboties tumsas aizsegā,” stāsta Līva Bogdanova, BALTA Fizisko personu īpašuma produktu vadītāja, norādot, ka arvien biežāk apdrošinātāji sastopas ar situācijām, kad zādzība veikta vai nu agrā rīta stundā, kad saimnieki tik tikko devušies savās dienas gaitās, vai arī vēlā pēcpusdienā, pirms tie atgriežas mājās. Tomēr diemžēl ik rudeni tiek reģistrēti arī gadījumi, kad zagļi ielavās mājoklī, kamēr saimnieki vēl guļ, mazgājas rīta dušā vai uzturas privātmājas otrajā stāvā.

BALTA un Valsts policijas pētījuma* dati liecina, ka zādzības veikšanai ļaundariem vidēji nepieciešamas vien 15 līdz 30 minūtes. Turklāt diennakts tumšais periods zagļiem ir pateicīgs, ļaujot biežāk nemanītiem iekļūt īpašumā. L.Bogdanova skaidro - ja gada griezumā BALTA apdrošināšanā vidēji mēnesī tiek reģistrēti 86 atlīdzību pieteikumi, kas saistīti ar zādzībām privātīpašumā, tad gada izskaņā pieteikumu skaitam par garnadžu nodarītajiem zaudējumiem ir tendence pieaugt, sasniedzot pat vairāk nekā 100 zādzību mēnesī.

Zagļi nemainīgi izvēlas lietas, kuras var ātri un viegli aiznest un tikpat ātri no tām atbrīvoties. Visbiežāk tās ir vērtīgas rotaslietas un juvelierizstrādājumi, mājās noglabāta skaidra nauda, bankas kartes, kā arī dažādas viedierīces.

“Neatkarīgi no zaudējumu apmēra svešinieka “viesošanās” mājoklī vienmēr ir nepatīkama pieredze, kas sagādā negatīvas emocijas. Turklāt līdz ar piesavinātām mantām zādzības upurus skar arī citi zaudējumi – 67% dzīvokļu apzagšanas gadījumu tiek bojātas arī mājokļa durvis, savukārt katrā piektajā privātmājā bojāti gan logi, gan durvis,” stāsta L.Bogdanova.

Kopumā šī gada desmit mēnešos BALTA privātpersonām, kuras cietušas no zagļu ielaušanās mājokļos, kompensējusi bojājumu novēršanu un nozagtās mantas teju 215 tūkstošu eiro apmērā.

BALTA un Valsts policija aicina būt vērīgiem un atgādina:

• 20 – 25% zādzību tiek veiktas, garnadžiem brīvi piekļūstot mājoklim. Aizslēdziet durvis arī tad, ja mājoklis tiek atstāts īslaicīgi, kā arī tad, ja atrodieties mājās;
• dzīvokļa drošībai ieteicams izvēlēties kvalitatīvas metāla durvis – durvis ar parasto serdeni iespējams uzlauzt 30 sekunžu laikā;
• privātmājā īpaša uzmanība jāvelta logu aizsardzībai, lai tos nevarētu atvērt no ārpuses;
• 61% zādzību mēģinājumu signalizācijas ieslēgšanās ir iztraucējusi ļaundara darbības, tādēļ vērts padomāt par apsardzes signalizācijas ieviešanu kā papildu drošības elementu;
• pievērsiet uzmanību aizdomīgām personām un automašīnām mājas tuvumā, nepieciešamības gadījumā nekavējoties zvanot policijai.

*Valsts policijas un BALTA pētījums “Mājokļu drošība pret ielaušanos Latvijas iedzīvotāju un personu, kas tiesātas par ielaušanos, skatījumā”

 

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. Latvijas iedzīvotāji 15 gadu laikā novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 16 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gada pirmajā ceturksnī PZU grupas neto peļņa sasniedza 249.6 miljonus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv

Atpakaļ