Tikko kā atklāta velobraukšanas sezona, un tas nozīmē vēl vairāk velosipēdistu uz ceļiem tuvākos mēnešus. Tiesa, velosipēds ceļu satiksmē ir salīdzinoši neaizsargāts transportlīdzeklis – it īpaši, ja to vada bērns. Pēdējo trīs gadu laikā apdrošināšanas sabiedrībai BALTA (PZU grupa) pieteikti 163 velonegadījumi, kuros cietuši bērni. Vislielākais negadījumu skaits novērojams vasaras mēnešos, tādēļ BALTA kampaņas velosipēdistu drošībai “Tuvāk NĒ!” ietvaros aicina laikus parūpēties par bērniem, vecākiem pārliecinoties, vai mazie velosipēdisti zina, kā pareizi pārvietoties satiksmē, izmantot aizsargekipējumu un novērtēt velosipēda tehnisko kārtību.

 2018. gadā BALTA saņemti 986 ceļu satiksmes negadījumu atlīdzību pieteikumi, kas saistīti ar bērniem – 70 no tiem par negadījumiem, kas notikuši, bērnam braucot ar velosipēdu. Pavisam pēdējo trīs gadu laikā BALTA pieteiktas 163 bērnu velonegadījumu atlīdzības, par kurām izmaksāti 35 027 eiro.

 “Vislielākais negadījumu skaits novērojams vasaras mēnešos, īpaši jūlijā, kad bērniem ir skolas brīvlaiks, un otrais vilnis seko septembrī, kad bērni atgriežas skolā un arī satiksmē. Tas nav pārsteidzoši, jo mazie satiksmes dalībnieki pēc vasaras brīvdienām vēl nav atguvuši ceļu satiksmei nepieciešamo modrību. Pērn tieši septembrī noticis vislielākais satiksmes negadījumu skaits – 14, kas saistīts ar mazajiem velosipēdistiem un par ko pieteiktas atlīdzības. Protams, ziemas mēneši ir krietni mierīgāki, taču pat decembrī un janvārī pēdējo trīs gadu laikā ir fiksēts pa kādam šādam negadījumam,” norāda Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja. Viņa piebilst – pirms sācies vasaras brīvlaiks, saulainās nedēļas nogales ir lielisks brīdis, lai visa ģimene kopā dotos veloizbraucienos un atkārtotu galvenos drošības noteikumus.

 Ar velosipēdu labāk uz parku, nevis pa ielu

Velosipēds ir mazs un viegls transporta līdzeklis, kas ceļu satiksmē ir salīdzinoši neaizsargāts. Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka bez pieaugušo uzraudzības un velobraucēja apliecības bērni ar velosipēdu drīkst patstāvīgi pārvietoties tikai pagalmos, parkos un citās vietās, kur nav mehāniskā transporta kustības. Ja noteikti jābrauc pa ielu, kur nav veloceliņa, – tad tikai pa gājēju ietvēm, tomēr bērniem līdz 10 gadu vecumam obligāti jābrauc kopā ar pieaugušo. Bez pieaugušajiem pārvietoties ar velosipēdu satiksmē atļauts vien tad, kad bērnam jau ir 10 gadu un kabatā velovadītāja apliecība, kas bez maksas iegūstama visās CSDD nodaļās vai Rīgas Motormuzejā.

 “Pat pieaugušam velosipēdistam atrasties satiksmē uz brauktuves vai nomales ne vienmēr ir vienkārši. Velosipēdam ir vajadzīga droša telpa – vismaz 1 metru liels intervāls pilsētā un 1,5 metru intervāls ārpus apdzīvotām vietām, kuru ne vienmēr respektē autovadītāji, taču arī pašiem riteņbraucējiem ir jāņem vērā vairāki piesardzības pasākumi. Pirms dodaties ar bērnu satiksmē, pārliecinieties, ka noteikumi ir skaidri, lai izvairītos no nepatīkamām sekām,” atgādina Sandra Pietkēviča, piebilstot – mazie braucēji ņems piemēru no vecākiem, tāpēc arī pieaugušajiem ar velosipēdu satiksmē jāiekļaujas atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem.

 Ķivere – mazā riteņbraucēja drošībai

Lai pēc iespējas samazinātu traumatismu, bērniem līdz 12 gadu vecumam obligāti jāvalkā aizsargķivere, kas ir ieteicama arī vēlāk. Kā skaidro Sandra Pietkēviča, BALTA saņemtie atlīdzību pieteikumi liecina, ka neatkarīgi no tā, vai velosipēdu vadījis pieaugušais, vai bērns, visbiežāk, krītot no velosipēda, tā vadītājs gūst dažādas brūces un sasitumus, kā arī roku lūzumus un mežģījumus, nereti arī smadzeņu satricinājumus, no kā varētu pasargāt ķivere.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos gūtās traumas ir visnopietnākās un tām ir visaugstākais letāla iznākuma risks, taču visbiežāk ievainojumus kritienu rezultātā bērni gūst rotaļu laukumos, braucot ar velosipēdu, skūteri vai skrituļojot, kā arī skolās un sporta nodarbībās. Visās vecuma grupās biežāk un smagākas traumas gūst zēni. “Bērni pārvērtē savas spējas un nereti rīkojas impulsīvi. 7–10 gadu vecumā bērni kļūst aizvien patstāvīgāki, tāpēc ir sevišķi svarīgi šajā periodā mācīt ceļu satiksmes noteikumus un pārliecināties, ka bērnam ir nepieciešamais individuālais aizsargaprīkojums,” atgādina Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.

Lai mazie velosipēdisti būtu pasargāti, BALTA aicina vecākus pašiem pārliecināties un bērniem atgādināt, ka:

-       gan dienā, gan naktī jābūt labi redzamam: apģērbā jāiekļauj atstarojoši elementi, arī velosipēdam jābūt aprīkotam ar atstarojošiem elementiem, savukārt tumšajā diennakts laikā priekšā jādeg baltam gaismas lukturim, bet aizmugurē – sarkanam;

-       regulāri pārliecinās ne tikai par velosipēda tehnisko stāvokli, bet arī ķiveres, ceļu un elkoņu aizsargu tehnisko kārtību;

-       pirms jebkura manevra veikšanas velosipēdistam jāpārliecinās par drošību, jānovērtē, vai netiks traucēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, un savlaicīgi jābrīdina par virziena maiņu;

-       velobraucējiem ir jāpārvietojas pa tiem paredzēto infrastruktūru, bet, ja tādas nav, tad pa brauktuvi vai izņēmuma gadījumā (remonts, laika apstākļi, pārlieku intensīva satiksme, šaura, bīstama brauktuve u. c.) pa ietvi, kur priekšroka ir gājējiem;

-       bērniem līdz 12 gadu vecumam ar velosipēdu ir atļauts pārvietoties pa ietvi, turoties labajā pusē un ievērojot kājāmgājēju kustību, īpaši, ja tuvumā nav velo infrastruktūras. Pa veloceliņiem un velojoslām drīkst pārvietoties jebkāda vecuma bērni, taču līdz 10 gadu vecumam – pieaugušo pavadībā;

-       ikvienam velosipēdistam no 10 gadu vecuma, kas pārvietojas pa brauktuvi vai velojoslām, nepieciešama vadītāja apliecība. Tai jābūt līdzi, kaut arī velosipēdista tiesību esamību policisti var pārbaudīt datu bāzē.

Aicinot autovadītājus un velobraucējus ceļu satiksmē ievērot “drošas telpas” principu, BALTA iesaistās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) īstenotajā kampaņā velosipēdistu drošībai “Tuvāk NĒ!”. Kampaņas aktivitātēm iespējams sekot līdzi CSDD Facebook profilā @csddlatvia un kampaņas sadaļā https://ej.uz/tuvakNE.  

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2018. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 104,7 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,5 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv

Atpakaļ