Sasitumi, plaisas, lūzumi – ar virtuālo kaulu presi rosina domāt par velosipēdistu drošību uz ceļa

27.05.2019

Cilvēka kājas apakšstilba liela kauls ir īsts “supervaronis” – tas spēj izturēt spiedienu, kas līdzvērtīgs 1300 kilogramiem uz kvadrātmetru. Taču neviena kaula pretestības spējas nav bezgalīgas, un agri vai vēlu trieciena vai spiediena rezultātā cilvēks gūs kaulu lūzumus. Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) velodrošības kampaņas “Tuvāk NĒ!” ietvaros aicina izmēģināt īpašu digitālo risinājumu, kas ļauj virtuāli novērtēt spēcīga trieciena sekas uz kaulu, lai motivētu satiksmes dalībnieku satiksmē lauzt savus netikumus, nevis kaulus.

“Cilvēka rokās, pirkstos un delnās atrodas vairāk nekā ceturtā daļa no visiem skeleta kauliem – pavisam 54, kas nodrošina spēju rakstīt, zīmēt, spēlēt klavieres, darboties ar viedtālruni un veikt citas darbības, taču vienlaikus tas nozīmē plašas traumatisma iespējas. Lauztu kaulu var salīdzināt ar sasistu vāzi – bieži vien to ir iespējams salīmēt, tomēr pēc plīšanas tā nekad vairs nebūs tāda, kāda bija iepriekš. Virtuālā kaulu prese nebūt nav tas patīkamākais skats, bet spēcīgi rosina empātiju, emocionāli mudinot aizdomāties, ka labāk izvēlēties lauzt savus braukšanas paradumus, nevis kaulus,” uzsver Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja, aicinot kaulu lūšanas procesu uzskatāmi iepazīt un izmēģināt virtuālajā kaulu presē nelauzkaulus.csdd.lv.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecina, ka tieši augšējās ekstremitātes velonegadījumos cieš visbiežāk, jo cilvēki krītot mēģina balstīties uz rokām. 2017. gadā fiksētas pavisam 460 dažādas velonegadījumos gūtas traumas – gandrīz puse no visām uz ceļa braucamās daļas gūtajām traumām. No tām visbiežāk – 132 gadījumos – konstatētas augšējo ekstremitāšu traumas, kam seko apakšējo ekstremitāšu (119) un galvas (114) traumas.

“Līdzīgi kā viss cilvēka organisms, arī kauls ir īsts dabas brīnums un meistardarbs. Kauls ir dzīvs, tas nepārtraukti atjaunojas. Kauls ir uzbūvēts tā, lai spētu izturēt lielas slodzes, tomēr kaula izturībai ir robežas – nepārbaudīsim tās uz ceļa!” aicina Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas radiologs, Rīgas Stradiņa Universitātes Radioloģijas katedras asociētais profesors Kārlis Kupčs.

Šā gada pirmajos četros mēnešos reģistrēti jau 124 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti velosipēdisti. No tiem 71 negadījumā ievainojumus guvuši 70, bet bojā gājuši 2 velobraucēji.

“Trīs gadu laikā velonegadījumu atlīdzībās kopā izmaksāti ap 65 000 eiro. Šogad līdz maija vidum esam saņēmuši jau teju 30 atlīdzību pieteikumus. Cilvēki traumas gūst dažādi – ne tikai sadursmēs ar autotransportu, bet arī iebraucot bedrēs un krītot, paslīdot, saduroties ar gājējiem vai citiem velosipēdistiem, bērni nenotur līdzsvaru. Nereti velobraucēji nav nodrošinājušies ar ķiverēm un citu drošības aprīkojumu. Ja cilvēkam pašam nav pieredzes ar kaulu lūzumiem, tas var šķist kaut kas abstrakts, bet kaulu preses digitālais risinājums parāda, cik ievainojami patiesībā esam,” skaidro Sandra Pietkēviča.

Riteņbraucējiem drošībai jābūt pirmā vietā, atgādina profesors Kārlis Kupčs, jo, braucot bez aizsargķiveres, cilvēki nevajadzīgi riskē ar savu veselību un arī dzīvību. “Ikdienā mēs bieži neapzināmies, cik smagas un paliekošas sekas var būt galvas vai muguras traumām. Riskējot mēs varam kļūt par nekustīgu un aprūpējamu personu bez spožām izredzēm nākotnē,” uzsver Kārlis Kupčs.

Aicinot autovadītājus un velobraucējus ceļu satiksmē ievērot “drošas telpas” principu, BALTA atbalsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) īstenoto kampaņu velosipēdistu drošībai “Tuvāk NĒ!”. Viens no biežākajiem automašīnu un velobraucēju sadursmes iemesliem ir nepareizi izvēlēts intervāls. Tādēļ CSDD aicina autovadītājus un velobraucējus, apbraucot vienam otru, ceļu satiksmē ievērot “drošas telpas” principu - pilsētas vidē jāievēro vismaz 1 metru liels drošs intervāls, bet ārpus apdzīvotām vietām  –  vismaz 1,5 metri.

Kampaņas aktivitātēm iespējams sekot līdzi CSDD Facebook profilā @csddlatvia un kampaņas sadaļā https://ej.uz/tuvakNE.  

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2018. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 104,7 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,5 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv

Atpakaļ

Sazinies ar mums

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

Datnes izmērs nedrīkst pārsniegt 10 MB.
Atļautie datņu veidi: gif jpg jpeg png txt rtf html pdf doc docx odt xls xlsx ods zip csv htm edoc.

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

  • Karte Saraksts

    Sazinies ar mums izmantojot WhatsApp, darba dienās no 8:00 – 18:00.

    Spied šeit vai pievieno tālruņa numuru +371 275 222 75 saviem kontaktiem.

    Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicinām sazināties ar BALTA komunikācijas vadītāju:

    Līna Lisnere
    E-pasts: lina.lisnere@balta.lv