Katrā mājoklī vismaz viens dūmu detektors – Latvijas realitāte jau no 2020. gada 1. janvāra. Kā uzsver speciālisti, ne mazāk svarīga par pašas ierīces esamību ir tās pareiza novietošana telpās. Kur izvietot dūmu detektorus un kur to nebūtu ieteicams darīt, skaidro apdrošināšanas akciju sabiedrības BALTA (PZU grupa) Fizisko personu īpašuma produkta vadītāja Līva Bogdanova.

 

 

Ja nedzirdi signālu – ar vienu dūmu detektoru ir par maz

 

 

Prasības, kas stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī, paredz, ka mājoklī, kurā ir viens dzīvojamais stāvs, tiek uzstādīts vismaz viens dūmu detektors. Savukārt privātmājās un dzīvokļos, kuros ir vairāki stāvi, vismaz viens dūmu detektors jāizvieto katrā stāvā.

 

 

“Šīs ir minimālās prasības mājokļa īpašniekam, taču pēc būtības dūmu detektors ir viens no efektīvākajiem un lētākajiem veidiem, kā savlaicīgi pamanīt ugunsnelaimi. Tādēļ galvenais ir pārliecināties, lai detektora signāls ir dzirdams visā mājoklī. Ja nē – ar vienu detektoru ir par maz. Ieteicams tos izvietot gan guļamistabā, viesistabā, kāpņu telpā un virtuvē, gan pagrabā un koridorā. Lai iedzīvotāji nesamulstu par detektoru izvietošanu, BALTA ir sagatavojusi trīs populārāko Rīgas sērijveida dzīvokļu (602. sērija, Hruščova un lietuviešu projekts) plānus un ieteicamo detektoru izvietojumu tajos,” stāsta Līva Bogdanova, BALTA Fizisko personu īpašuma produkta vadītāja.

 

 

Pēc Latvijas Ugunsdrošības asociācijas apkopotās informācijas lielākā daļa nāves gadījumu ugunsgrēkā notiek, upurim saindējoties ar dūmiem, un iespēja iet bojā ugunsgrēkā īpaši pieaug nakts stundās. Apdrošinātāja statistika liecina, ka viens no biežākajiem ugunsgrēku izraisītājiem mājokļos ir dažādi elektroierīču bojājumi, kuri nereti sākas tieši naktī, kad mājinieki saldi guļ.

 

 

“Dūmu detektora galvenais uzdevums ir glābt cilvēka dzīvību. Spalgā skaņa, ar kādu sensors reaģē uz dūmiem un siltumu, ir gana intensīva, lai par iespējamo ugunsgrēku brīdinātu aizmigušos mājas iemītniekus vai, ja saimnieku nav mājās – kaimiņus, tādējādi dāvājot tik dārgo laiku, lai glābtu dzīvības un laikus izsauktu ugunsdzēsējus,” atgādina L. Bogdanova.

 

 

Neatbilstoši novietots dūmu detektors var nekalpot savam mērķim

 

 

Kā norāda ugunsdrošības eksperti, vienīgās telpas, kurās nevajag uzstādīt dūmu detektoru, ir vannasistaba un tualete. Ja esat nolēmuši dūmu detektoru izvietot visās ieteicamajās mājokļa telpās, būtiski to izvietot telpas zonās, kurās tas simtprocentīgi pildīs savu funkciju. Detektoru nav ieteicams izvietot slīpa jumta ailēs, kā arī tuvāk par 10 cm no griestiem, ja tas tiek stiprināts pie sienas. Neatbilstoša būs arī zona virs radiatora, tāpat nav ieteicams to novietot ventilācijas atveru tiešā tuvumā. Vilkme var neļaut dūmiem sasniegt dūmu detektoru.

 

 

“Detektoru nav ieteicams novietot mitrā vietā vai tās tuvumā, piemēram, blakus dušai. Virtuvē dūmu detektors reaģē uz tvaiku, kas rodas ēdiena gatavošanas laikā, tādējādi pastāv risks, ka viltus trauksme tiks izraisīta pārlieku bieži. Ja virtuvē uzstādīts dūmu detektors, gatavojot ēdienu, sensoru var atslēgt, taču jāatceras to pēc tam ieslēgt atpakaļ,” atgādina Līva Bogdanova, norādot, ka uzmanība jāpievērš arī durvju novietojumam telpās –  ja starp detektoru un telpu ir durvis, tās kavē vai pat atsevišķos gadījumos nepieļauj dūmu kustību līdz detektoram, un tas bīstamā situācijā var nenostrādāt.

 

 

Lai dūmu detektors efektīvāk pildītu savu funkciju, svarīgi detektoru uzstādīt tā saucamajā “dūmu kustības ceļā”. Tādēļ BALTA speciālistu izstrādātajos populārāko Rīgas sērijveida dzīvokļu plānos iezīmēta arī gaisa kustība telpā, uzskatāmi attēlojot dūmu kustību dzīvojamās telpās. Šis ir svarīgs faktors, kas jāņem vērā, izvēloties vietu dūmu detektoram.

 

 

Praktiska dāvana Ziemassvētkos, kas patiesi paudīs rūpes

 

BALTA aicina neatlikt rūpes par savu un līdzcilvēku drošību, kā arī būt līdzatbildīgiem, jo katra paša spēkos ir gādāt par ugunsdrošību mājoklī, piemēram, jau tagad uzstādot dūmu detektoru!

 

 

“Dūmu detektora uzstādīšana ir ārkārtīgi vienkāršs, ātrs un salīdzinoši lēts process, jo īpaši apmaiņā pret dzīvības cenu. Tāpēc silti iesakām tā iegādi neatlikt līdz nākamā gada sākumam, kad spēkā stāsies jaunās prasības, bet gan parūpēties par tuvinieku un mājokļa drošību jau šodien. Iespējams, tā ir praktiska un laba dāvana Ziemassvētkos, kas patiesi paudīs jūsu rūpes par dāvanas saņēmēju,” mudina L. Bogdanova, iesakot apdomāt arī iespēju dzīvesvietu apdrošināt, jo ugunsgrēks var izcelties ne tikai pašu mājoklī, bet tas var arī ciest no kaimiņu dzīvoklī vai mājā notikušā ugunsgrēka sekām.

 

 

Ja mājvieta tiek īrēta, ieteicams laikus pārliecināties par to, ka dzīvokļa īpašnieks ir parūpējies par dūmu detektora uzstādīšanu. Ja tomēr nav, dzīvojamo telpu īres līgumā ir jābūt atrunātam, kurš ir atbildīgs par ugunsdrošību. Ja šādas informācijas īres līgumā nav, atbildīgs ir īpašnieks.

 

 

 

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

 

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2018. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 104,7 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,5 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

 

Papildu informācija:

Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv

Atpakaļ