Mūsdienās īpaši ir izplatījusies mobilo telefonu, navigācijas sistēmu un pat planšetdatoru lietošana līdztekus braukšanai pie automašīnas stūres, kas nu jau ir kļuvusi par diemžēl riskantu, bet tomēr - vispasaules braukšanas kultūru. Lai gan nereti mobilos telefonus un citas ierīces pie stūres nepamatoti lietot izvēlas paši autovadītāji, būtiski atcerēties, ka komerctransporta ikdiena mūsdienās bez šādām ierīcēm vairs nav iedomājama un ir kļuvusi jau par gandrīz vai obligātu opciju. Tomēr, kā liecina Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) pētījumos apkopotie Eiropas un pasaules pētījumu rezultāti, ikvienas ierīces izmantošana kaut vai uz sekundi būtiski palielina risku autovadītājam kļūdīties un radīt avāriju, piemēram, radiostaciju pārslēgšana braukšanas laikā paaugstina risku kļūdīties par 4-5%, runāšana pa telefonu - par 8%, savukārt vairāku ierīču paralēla lietošana palielina kļūdas pieļaušanas risku vismaz 6 reizes.  

Pamatojoties uz to, ka lielākā daļa komerctransporta, salīdzinot ar vieglajām automašīnām, paši par sevi ir lielāki un līdz ar to arī drošāki transportlīdzekļi, ir nepatīkami apzināties, ka tieši komerctransporta vadītājiem ikdienā darba ietvaros ir nepieciešams izmantot dažādas ierīces.Gan kurjeri, gan taksometru vadītāji ikdienā izmanto ne tikai navigācijas sistēmu, bet arī mobilo telefonu, lai aizkļūtu pa tuvāko un ātrāko ceļu galapunktā un sazvanītos ar klientiem. Tāpat ikdienā navigācijas sistēmas izmanto arī smagais komerctransports, kas brauc starppilsētu vai starptautiskos reisos. Komerctransporta vadītājiem nepārtraukti ir jādala sava uzmanība – ne tikai pievēršoties tam, kas notiek uz ceļa, bet arī gaidot, kādu rezultātu sniegs navigācijas sistēma vai cita viedā ierīce, kas savukārt ikdienas satiksmei rada būtisku apdraudējumu.

Kā norāda RPIVA rektore Daina Voita, kas darbojas neiropsiholoģijas jomā un ir ieguvusi sertifikātu par satiksmes psiholoģijas pamatkursa apguvi, ikviena cilvēka smadzenēm mūsdienās ir milzīgs informācijas spiediens no dažādām ierīcēm, jo nereti ir situācijas, kurās esam vairāku ierīču „aplenkti”. „Cilvēku smadzenes ir nepārtrauktā uzbudinājuma stāvoklī – visu laiku gaida zvanu vai atbildi uz īsziņu, tāpat paredz, ka viņam varētu tikt atsūtīts e-pasts vai sociālajos tīklos, kāds no draugiem būs veicis jaunu aktivitāti. Līdzīgi ir arī ar GPS ierīcēm, kuras izmantojam pārsvarā tikai pie automašīnas stūres. Arī no tām tiek gaidīta atbildes reakcija. Šo visu viedo ierīču esamība un nepārtrauktā, nereti pat atkarīgā tieksme pēc to izmantošanas pārslogo cilvēka nervu sistēmu, kā arī rada trauksmi un stresu, tādējādi autovadītāji kļūst neuzmanīgāki, tāpat bieži vien agresīvāki, jo sakāpinātās emocijas ir nepieciešams atreaģēt, kā arī autovadītāja iespēja kļūdīties būtiski palielinās,”stāsta D. Voita.

Šo apgalvojumu apstiprina arī RPIVA Austrijas sadarbības partnera organizācijas FACTUMveiktais pētījums, kurā pierādās, ka brīdī, kad cilvēks kaut sekundi neskatās uz ceļu, viņa reakcija ir izmainīta – uzmanības un koncentrēšanās spējas samazinās, tādējādi radot risku kļūdīties. Pētījuma dati rāda, ka pat brīdī, kad automašīnā pārslēdzam radiostacijas, varbūtība kļūdīties palielinās par 4-5%. Tāpat ir situācijas, kad apzinīgākie autovadītāji īsziņas lasīšanas vai rakstīšanas vietā izvēlas piezvanīt. Tomēr nereti autovadītāji neapzinās, ka arī zvanīšana pie stūres pilnīgu drošību negarantē, jo, kā rāda pētījuma dati, runāšana pa telefonu braukšanas laikā palielina risku kļūdīties par 8%. Līdz ar to atliek tikai vien izrēķināt, cik ļoti autovadītāju uzmanība samazinās situācijās, kad pie stūres braukšanas laikā tiek līdztekus pārslēgtas radio stacijas, izmantots mobilais telefons vai navigācijas sistēma. Dati liecina, ka šādās situācijās risks kļūdīties palielinās līdz sešām reizēm atkarībā no noguruma, vecuma, veselības stāvokļa un citiem riska faktoriem.

„Komerctransporta vadītājiem mūsdienās ir pastāvīgs risks, atrodoties ceļa satiksmē, jo ik dienas tiek lietotas navigācijas un citas viedās ierīces, kuru lietošanai nereti ir pamatots iemesls. Liela daļa uzņēmumu transportlīdzekļubrauc tālus maršrutus, līdz ar to navigācijas sistēmas spēj palīdzēt ātrā un izdevīgā veidā reaģēt situācijās, kad uz ceļa tiek veikts remonts vai ir kādi citi iemesli, kādēļ ierastais maršruts ir jāmaina. Lai gan navigācijas un citas viedās ierīces ir nozīmīgs palīglīdzeklis komerctransportu vadītājiem, tomēr tas rada risku ne tikai pašam konkrētā transportlīdzekļa vadītājam, bet visai satiksmei kopumā. Tāpat būtiski būtu pieminēt, ka nereti tieši komerctransporta vadītāji, kas brauc tālus, nogurdinošus ceļa posmus, cenšas atgūt savu enerģiju,izmantojot ierīces. Tomēr no šāda atmošanās līdzekļa kategoriski ir jāizvairās, jo noguruma gadījumā autovadītāju reakcijas ātrums jau tā ir samazināts, taču, līdztekus,vēl izmantojot ierīces, tas samazinās līdz minimumam. Noguruma gadījumā labāk apstāties, atpūsties, iespējams, pat pavingrotun tad turpināt ceļu,” stāsta BALTA vecākaisrisku parakstītājs Edgars Goldmanis.

„Drošas braukšanas skolas” eksperts Artūrs Priednieks norāda, ka nereti komerctransports ikdienā veic aptuveni vienu un to pašu maršrutu, līdz ar to būtu svarīgi, ja autovadītāji paļautos paši uz savām zināšanām, nevis koncentrētu savu uzmanību uz navigācijas sistēmu. „Protams, ja autovadītājam ir jābrauc jauns maršruts, tad ir nepieciešama navigatora palīdzība. Tomēr būtiski ir šādās situācijās pirms tam izpētīt plānoto maršrutu. Iepriekšēja sagatavošanās ļaus autovadītājam braukšanas laikā tikai daļēji pievērst uzmanību navigācijai, jo aptuvena skaidrība par braukšanas virzienu jau būs pašam. Navigatoram darbojoties fonā, tas būs labs palīgs, taču tas nenovērsīs autovadītāja uzmanību. Situācijās, kad autovadītāji iepriekš neiepazīstas ar jauno maršrutu, veidojas riska varbūtība – komerctransporta vadītājs nepārtraukti koncentrējas un skatās navigatora sistēmā, tādējādi zaudējot koncentrēšanās spējas uz notiekošo situāciju satiksmē. Tieši šo iemeslu dēļīpaši būtiski ir jau pirms došanās ceļā būt sagatavotam autovadītājam un kaut vai aptuveni pārzināt plānoto maršrutu, lai parūpētos gan par savu, gan citu satiksmes dalībnieku drošību,” norāda A. Priednieks.

Par konkursu "Drošākais uzņēmuma autoparks"

 

BALTA gada balvas „Drošākais uzņēmuma autoparks" konkursa mērķis ir uzlabot kopējo satiksmes drošību Latvijā, sniedzot uzņēmumiem praktisku informāciju, kā uzlabot sava autoparka pārvaldību. Pirmo reizi konkurss notika 2012.gadā.

 

Konkursu organizē Latvijā lielākā apdrošināšanas sabiedrība BALTA kopā ar Satiksmes ministriju, „SEB līzings” un „Drošas Braukšanas Skolu”. Kā partneri konkursu atbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, autopārvadātāju asociācija „Latvijas auto” un ziņu portāls Delfi.lv.

 

Konkursa mērķis ir noskaidrot Latvijas uzņēmumus, kuros vissekmīgāk tiek veikta autoparku pārvaldīšana, kā arī palīdzēt uzņēmumiem izvērtēt iespējamos riskus, kas saistīti ar autoparku un sniegt padomus tā efektīvākā un drošākā vadīšanā, uzlabojot kopējo satiksmes drošību Latvijā.

 

Papildu informācija:

 

Anita Irbīte

BALTA komunikācijas speciāliste

Tel.: 26456444

E-pasts: anita.irbite@balta.lv

 

Juta Krīgere

„DBS” izpilddirektore

 Tel.: 29426162

 E-pasts: juta.krigere@dbs.lv 

Atpakaļ