Vai tiešām likumi ir domāti, lai tos pārkāptu? Sekas, neievērojot likumus uz ceļa

05.11.2015

Cilvēku patvaļa un nevērīga attieksme ceļu satiksmē diemžēl Latvijā nav retums. Līdz ar to rodas jautājums – vai tiešām likumi ir domāti, lai tos pārkāptu? Satiksmes ministrija (SM), Latvijā lielākā apdrošināšanas sabiedrība BALTA un “Drošas Braukšanas Skola” ir pārliecinātas, ka likumi, kas regulē ceļu satiksmi, ir jāievēro, lai veidotu drošu ikviena satiksmes dalībnieka – gājēja, velosipēdista un autovadītāja - ikdienu. Likumu neievērošana, it sevišķi uzņēmumu autoparkos, ir īpaši bīstama un nereti mēdz beigties traģiski. Lai gan SM Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norāda, ka jebkura autovadītāja attieksmi pret ceļu satiksmes noteikumiem ir iespējams uzlabot, patlaban situācija uzņēmumu autoparku pārstāvju attieksmē esot kritiska. Tādēļ būtiski būtu saprast – kādas sekas rodas, uzņēmumu autoparku pārstāvjiem neievērojot likumus ceļu satiksmē?

 

Drošības pasākumu neievērošana

Vienaldzīga attieksme ceļu satiksmē nav pieļaujama. Ņemot vērā faktu, ka komerctransports pats par sevi ir bīstams citiem satiksmes dalībniekiem transportlīdzekļu lielā izmēra dēļ, uzņēmumu autoparku vadības, kā arī autovadītāju vienaldzīgā attieksme un drošības pasākumu neievērošana var novest pie dažādiem traģiskiem negadījumiem. Kā norāda T. Vectirāns, ir vērts pieminēt šīs vasaras traģisko negadījumu Gulbenes pusē, kad kravas automašīna sadurās ar vieglo automašīnu.  „Šis negadījums parādīja, cik vienaldzīga ir ceļu satiksmes dalībnieku, it īpaši kravas transportlīdzekļu vadītāju, attieksme pret savu un citu drošību. Šo traģisko negadījumu izraisīja vairāku drošības pasākumu neievērošana, piemēram, netika veikta regulāra transportlīdzekļa tehniskā stāvokļa pārbaude un remonts, netika ievērotas ceļa zīmes, un tika ignorēti ceļu satiksmes noteikumi. Es gribētu teikt, ka šāda apmēra pārkāpumi nevar rasties nejaušības pēc, bet gan autovadītāju un uzņēmumu autoparku vadības noliedzošas attieksmes dēļ pret ceļu satiksmes drošību,” pārliecināts ir T. Vectirāns.

 

Braukšanas ātruma pārsniegšana

Nereti var novērot, ka komerctransporta, it īpaši taksometru un kravas mikroautobusu, vadītāji, steidzoties uz kārtējo pasūtījuma piegādi vai klienta norādīto galapunktu, pārkāpj ātrumu, veic bīstamus apdzīšanas manevrus un klaji ignorē ceļa zīmes. „Skaidrs, ka par ātruma pārsniegšanu atbildīgs ir transportlīdzekļa vadītājs, taču iemesli, kādēļ ātrums ir jāpārsniedz, var būt saistīti arī ar darba devēja attieksmi. Plānojot darbus un veicot pasūtījumus, dažreiz netiek ņemts vērā, ka satiksme var būt arī lēnāka, nekā ierasts, vai veidojas sastrēgumi. Šādās situācijās, tiklīdz transportlīdzekļa vadītājs nokļūst atpakaļ „brīvībā”, visbiežāk tiek sasteigts iekavētais – tātad pārsniegts atļautais braukšanas ātrums. Diemžēl ātruma pārsniegšana ātri vien vadītājiem kļūst par neveselīgu ieradumu, līdz ar to ātrums tiek pārsniegts ne tikai, kad tiek kavēts, bet gan regulāri, ikdienā radot bīstamas situācijas vai pat negadījumus uz ceļa,” norāda T. Vectirāns.

 

Nekritiska attieksme pret transportlīdzekļu tehnisko stāvokli

Komerctransports ir katra uzņēmuma „seja”. Visiem ir skaidrs, ka vizuāli nepievilcīgs, aprūsējis un nemazgāts transportlīdzeklis par uzņēmumu radīs negatīvu iespaidu, tādēļ tā uzturēšana vizuāli piesaistošā stāvoklī ir pašsaprotama. Tomēr nereti autoparki vairāk pievērš uzmanību transportlīdzekļu izskata pilnveidošanai, aizmirstot par tā tehnisko stāvokli. Vairāku uzņēmuma autoparkiem prakse ir transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim uzmanību pievērst tikai reizi gadā - pirms vai pēc tehniskās apskates. Šāda situācija ir patiešām bīstama, jo uzņēmumu autoparki novērš tikai tos defektus, kurus ir atklājusi ikgadējā tehniskā apskate, savukārt pārējais transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis tiem nav būtisks. Arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un Valsts policijas organizētajās komerctransporta tehniskajās pārbaudēs uz Latvijas ceļiem tiek atklāti tādi transportlīdzekļu defekti, kas nevar būt nepamanāmi, piemēram, izteikti nodilis riepu protektors, tomēr transportlīdzekļa vadītāji un darba devēji, zinot par šiem defektiem, ir izvēlējušies tos nenovērst, tādējādi radot ceļu satiksmes negadījumu risku.

 

Apstāšanās neatļautās vietās

Tāpat svarīgi ir ievērot ceļu satiksmes noteikumus attiecībā uz neatļautajām apstāšanās un stāvēšanas vietām. Nereti ceļu satiksmē, it īpaši pilsētās, satiksmes dalībniekiem nākas saskarties ar situāciju, kad mikroautobusi, taksometri vai preču piegādātāji apstājas neatļautās vietās, piemēram, brauktuves malā vai uz gājēju celiņiem. „Lai gan šāda apstāšanās vai stāvēšana neatļautā vietā pašam autovadītājam varētu šķist nesvarīga, šis situācijas var būt bīstamas citiem satiksmes dalībniekiem. Komerctransporta apstāšanās neatļautās vietās neļauj citiem ceļu satiksmes dalībniekiem pārredzēt ceļu, kā arī traucē drošai kustībai. Negadījumi, kas radušies šī iemesla dēļ, ir pieredzēti ne vienu reizi vien, tādējādi apliecinot, ka arī šo likumu neievērošana ir bīstama,” norāda BALTA vecākais risku parakstītājs Edgars Goldmanis.

 

Transportlīdzekļa pieļaujamā svara pārsniegšana

Faktam, ka Latvijā autoceļu segumu kvalitāte pārsvarā ir neapmierinoša, piekristu visi. Tomēr ne visi apzinās, ka tieši automašīnas, kuru svars pārsniedz pieļaujamo, ir viens no galvenajiem cēloņiem, kuru dēļ tiek bojāts ceļa segums. Pārkrautas kravas automašīnas vai autobusi pamatīgi bojā pat nesen izremontētus autoceļus, tajos izbraucot rises un radot mikroplaisas, kurās sākas asfaltu graujošie procesi.„Jāatceras, ka padomju laikā ceļus projektēja un būvēja automašīnām, kuru svars nepārsniedz 36 tonnas, taču mūsdienās pa Latvijas ceļiem ir atļauts pārvietoties mašīnām, kuru faktiskā masa ir līdz 40 tonnām. Diemžēl Valsts policija patlaban nespēj efektīvi kontrolēt, kā šie noteikumi tiek ievēroti, tāpēc uz ceļiem bieži redzam pamatīgi pārkrautus auto, kuru svars sasniedz pat 60 un vairāk tonnu. Bez šiem negodīgajiem smago kravu pārvadātājiem pa Latvijas ceļiem brauc aptuveni 150 000 transporta vienību, kurām pilnīgi oficiāli ir dota atļauja pilnai masai līdz 52 tonnām, kas liecina, ka situācija ir slikta un nav brīnums, ka ceļu kvalitāte ir tik graujoša,” norāda biedrības„Latvijas Ceļu būvētājs” izpilddirektors Zigmārs Brunavs.

 

Nepareiza kravas nostiprināšana un pārvadāšana

Vēl viena būtiska problēma ir kravas nepienācīga nostiprināšana un pārvadāšana.„Diemžēl par kravu pareizu nostiprināšanu darba devēji mēdz aizdomāties tikai, kad notiek kāds negadījums. Turklāt nereti notiek negadījumi nevis tikai kravas nenostiprināšanas dēļ, bet transportlīdzekļa vadītāja un krāvēja nezināšanas dēļ. Sekas ir negadījumi, kuros, piemēram, transportlīdzeklis, kas pārvadā pudeles, apgāžas līkumā. Šāda veida negadījumos tieša vaina jāuzņemas vadītājam, taču vainīgs ir arī darba devējs, kas nepievērš uzmanību kravas izvietojumam. Līdzīgi gadījumi ir arī dažādām beramajām un šķidrajām kravām. Tāpēc noteikti ir svarīgi ikvienam autovadītājam apzināties, ka ceļu satiksmes noteikumus māca visiem, tomēr nosacījumi, kas jāņem vērā ar šķidru vai beramu kravu, tiek mācīti speciālās apmācībās, kas tiek pasniegtas tieši kravas transportlīdzekļu vadītājiem. Līdz ar to jebkurš cilvēks kraušanu veikt nedrīkst,” stāsta T. Vectirāns.

 

Par konkursu „Drošākais uzņēmuma autoparks”

BALTA gada balvas „Drošākais uzņēmuma autoparks" konkursa mērķis ir uzlabot kopējo satiksmes drošību Latvijā, sniedzot uzņēmumiem praktisku informāciju, kā uzlabot sava autoparka pārvaldību. Pirmo reizi konkurss notika 2012.gadā.

Konkursu organizē Latvijas lielākā apdrošināšanas sabiedrība „BALTA”, LR Satiksmes ministrija, SIA „Drošas Braukšanas Skola” un SIA „SEB līzings”. Kā partneri konkursu atbalsta Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, autopārvadātāju asociācija „Latvijas auto”, „Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija”, informatīvais atbalstītājs - ziņu portāls „Delfi”.

Konkursa mērķis ir noskaidrot Latvijas uzņēmumus, kuros vissekmīgāk tiek veikta autoparku pārvaldīšana, kā arī palīdzēt uzņēmumiem izvērtēt iespējamos riskus, kas saistīti ar autoparku, un sniegt padomus tā efektīvākā un drošākā vadīšanā, uzlabojot kopējo satiksmes drošību Latvijā.

 

Papildu informācija:

Anita Irbīte

BALTA korporatīvās komunikācijas vadītāja

Tel.: +371 26 456 444

E-pasts: anita.irbite@balta.lv

 

Juta Krīgere

„DBS” izpilddirektore

Tel.: 29426162

E-pasts: juta.krigere@dbs.lv

Atpakaļ

Sazinies ar mums

Klientu apkalpošanas vietas un sadarbības autoservisi

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

Datnes izmērs nedrīkst pārsniegt 10 MB.
Atļautie datņu veidi: gif jpg jpeg png txt rtf html pdf doc docx odt xls xlsx ods zip csv htm edoc.

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

  • Karte Saraksts

    Sazinies ar mums izmantojot WhatsApp, darba dienās no 8:00 – 18:00.

    Spied šeit vai pievieno tālruņa numuru +371 275 222 75 saviem kontaktiem.

    Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicinām sazināties ar BALTA komunikācijas vadītāju:

    Līna Lisnere
    E-pasts: lina.lisnere@balta.lv