Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem pērn uz Latvijas ceļiem ik dienu notikuši vidēji 105 dažāda smaguma ceļu satiksmes negadījumi. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) pieredze darbā ar transporta apdrošināšanas atlīdzībām liecina, ka visbiežāk negadījumi notiek brauciena pirmajās minūtēs vai arī pašā nobeigumā. Kāpēc tā un ko vajadzētu ņemt vērā autovadītājiem, skaidro BALTA eksperts Kristaps Liecinieks.

BALTA 2022. gadā KASKO atlīdzībās par gandrīz 13 000 ceļu satiksmes negadījumos automobiļiem nodarītiem zaudējumiem izmaksāja 18,6 miljonus eiro. Šajā statistikā ietilpst ne tikai tie negadījumi, kad nepieciešams saskaņotais paziņojums vai Valsts policijas iesaiste, bet arī mazākas ķibeles, kad autovadītājs neuzmanības dēļ uzbraucis stabiņam, aizķēris kādu apmali vai kā citādi nodarījis bojājumus savam auto bez citu satiksmes dalībnieku iesaistes.

Analizējot informāciju par atlīdzības pieteikumiem, BALTA pieredze rāda, ka tieši īsie braucieni ir tie, kuros autovadītāji dod sev atkāpes attiecībā uz drošības noteikumu ievērošanu.

“Nelielos ikdienas pārbraucienos nereti dodamies nepietiekami sagatavojušies ar domu, ka brauciens ir pārāk īss vai maršruts pārāk labi pazīstams, lai notiktu kas negaidīts. Kāds varbūt domā, ka nevajag pievērst īpašu uzmanību pareizai bērna piesprādzēšanai, ja skola atrodas vien dažu minūšu attālumā. Kāpēc pilnībā notīrīt stiklu, ja līdz piemājas veikalam var tikt arī ar mazu “vēdlodziņu” vējstiklā? Kāds cits varbūt kārtīgi nenostiprina kravu, jo tā jānogādā tepat vien, līdz kaimiņam. Diemžēl šāda pieeja bieži vien izrādās kļūdaina, un statistika ir nežēlīga: lielākoties ceļu satiksmes negadījumi notiek brauciena sākumā un brauciena beigās, un tie var būt gan pavisam nelieli, tiekot cauri ar vieglu izbīli, gan arī ar ļoti nopietnām sekām,” stāsta Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Runājot par šādas statistikas iemesliem, BALTA eksperts nosaucis četras biežākās situācijas, kādas brauciena sākumā un beigās piedzīvo autovadītāji, netīšām palielinot risku iekļūt ceļu satiksmes negadījumā.

• Autovadītājam vajadzīgs laiks, lai pilnībā pievērstos braucienam un koncentrētu uzmanību, un šis laiks ir katram atšķirīgs – citam īsāks, bet citam vajag vairākas minūtes, lai pilnībā pārslēgtos auto vadīšanas “režīmā”.
• Nereti pirms ceļa uzsākšanas ir jāveic izmaiņas auto regulējumos, piemēram, jāpārregulē sēdeklis, jānolaiž saulessargs, jāiestata salona gaisa temperatūra, jāpagriež atpakaļskata spogulis pareizā stāvoklī. Ja neesam to visu izdarījuši vai cenšamies paveikt jau brauciena laikā, vadītāja uzmanība tiek novērsta no tiešā pienākuma – vadīt auto un koncentrēties uz satiksmē notiekošo.
• Atsevišķa uzmanība jāpievērš navigācijas lietošanai. Lai gan mobilie tālruņi kļuvuši par mūsdienu biežāko un bīstamāko traucēkli pie stūres, reizēm bez navigācijas lietošanas neiztikt. Tāpēc galamērķis un maršruts ir jāuzstāda pirms braukšanas uzsākšanas, nevis jācenšas to apvienot ar auto vadīšanu, jau ceļā esot. Šī, maksimums, minūte, kas pavadīta, sakārtojot navigāciju pirms ceļa uzsākšanas, krietni palielinās iespēju izvairīties no ceļu satiksmes negadījuma.
• Izbraucot no mājām un atgriežoties, vadītājs šķērso labi pazīstamu rajonu un pievērš vairāk uzmanības tam, uz ko parastā situācijā nemaz nepaskatītos. Piemēram, sveša mašīna pie kaimiņa vārtiem novērš uzmanību ievērojami vairāk nekā sveša mašīna autostāvvietā kaut kur pa ceļam. Ar to jārēķinās, tāpēc, braucot pa labi zināmiem ceļiem, noteikti nevajadzētu aizsapņoties vai kļūt maldīgi pašpārliecinātam.

Lai ceļš būtu drošs no pirmās minūtes līdz pēdējai, Kristaps Liecinieks iesaka: “Atcerieties, ka autovadītājs esat no brīža, kad iedarbināt dzinēju, līdz tā izslēgšanai. Nepieciešamos regulējumus vienmēr veiciet, pirms uzsākta kustība, un pret īsajiem braucieniem izturieties tikpat atbildīgi kā garajiem. Pāris minūtes, kas pavadītas autovadītāja sēdeklī, gatavojoties braucienam, patiešām var izrādīties tās, kas ļaus jums un jūsu pasažieriem nonākt galamērķī laikā, sveikiem un veseliem!”

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2021. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 116 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 18 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību piecās valstīs. 2021. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,48 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Barkovska AAS BALTA komunikācijas vadītāja Tel. +371 26 40 10 41 E-pasts: lina.barkovska@balta.lv

Ligita Mieze Deep White projektu vadītāja Tel. +371 27 88 55 02 E-pasts: ligita@deepwhite.lv

 

Atpakaļ