Pētījums: palielinājusies ne tikai iedzīvotāju informētība par mājokļu zādzībām, bet arī apzagšanas risks

12.11.2015

 

Šodien, 12. novembrī Latvijā lielākā apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) kopā ar Latvijas Valsts policiju (VP) prezentēja pētījuma „Mājokļa drošība pret ielaušanos” rezultātus, kā arī dalījās ar pēdējo gadu statistikas datiem par mājokļu apzagšanas gadījumiem un ieteikumiem, kā pasargāt savu mājokli no garnadžu ielaušanās. Kā stāstīja BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis, pētījuma rezultāti rāda, ka pēdējo gadu laikā iedzīvotāju informētība par mājokļu zādzībām palielinās. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji nedzīvo mītos un labi izprot zagļu „darba” specifiku. Tomēr vairums iedzīvotāju pētījumā arī norādīja, ka, neskatoties uz informētību par zagļu nelegālajām darbībām, viņi ir pārliecināti, ka aplaupīšanas risks Latvijā ik gadu pieaug.


Pētījums „Mājokļa drošība pret ielaušanos” tiek veikts jau otro reizi pēc kārtas. Pētījumu veica apdrošinātājs BALTA kopā ar Valsts policiju, Probācijas dienestu, Ieslodzījumalietu pārvaldi un pētījumu aģentūru SKDS. Pirmo reizi pētījums tika veikts 2010.gadā, līdz ar to šogad, analizējot tā rezultātus, ir iespējams salīdzināt gan iedzīvotāju, gan zagļu viedokļusun pašu zādzību attīstības tendences. Kopumā pētījumā tika aptaujāti vairāk nekā tūkstoš Latvijas iedzīvotāju un vairāknekā simt personu, kuras ir tiesātas par ielaušanos. Aptaujas uzdevumi ir mazināt stereotipus par mājokļa drošību, informēt iedzīvotājus par zagļu paradumiem un praksēm, kā arī atrast veidus,kā pasargāt savu īpašumu no garnadžiem.

Pētījuma prezentācijā I. Savickis norādīja, ka lielākā daļa tiesātogarnadžuun pārējoLatvijas iedzīvotājuapzinās, ka mājokļa apzagšanu iespējams veikt jebkurā nedēļas dienā un laikā. Pēc respondentu domām, zādzības veikšanai nepieciešamasne vairāk kā 30 minūtes. Tāpat iedzīvotāji adekvāti novērtējuši metāla durvju atvēršanas laikulīdzvērtīgi zagļiem,no kuriemtrešdaļa apgalvoja, ka tās atvērt iespējamsne vairāk kā15 minūšu laikā. Salīdzinot sniegtās atbildes šī un 2010.gada pētījumā, redzams, ka pirms 5 gadiem zagļi visbiežāk atbildēja, ka metāla durvju atvēršanai ir nepieciešamas vismaz 30 minūtes, kas nozīmē, ka šo gadu laikā garnadžu prasmes metālu durvju atvēršanā ir uzlabojušās.

„Kas vērtīgs cilvēkiem, vērtīgs arī zaglim. Pētījums pierādīja, ka gan Latvijas iedzīvotāji, gan garnadži par zagtākajiem priekšmetiem nosauc juvelierizstrādājumus, rotas lietas, naudu, norēķinu kartes, video un audio tehniku, viedtālruņus un portatīvos datorus. Tomēr pozitīvais aspekts pētījuma rezultātos ir fakts, ka ir reizes, kad zagļiem vērtīgo lietu zagšanu iztraucē tāds „apgrūtinājums” kā seifs. Tomēr negatīvais aspekts ir tajā, ka visbiežāk ikdienas ērtību labad vērtīgās lietas, kuras ikdienā izmantojam, mājoklī neslēpjam, tieši otrādi – novietojam atklātās un pārredzamās vietās,” norāda I. Savickis.

Tāpat pētījums sniedza iespēju uzzināt,vai un cik ilgs laiks ir nepieciešams zādzības izplānošanai. Salīdzinot ar 2010.gada mājokļa zādzību pētījuma datiem, redzams, ka pēdējo gadu laikā ir palielinājies zādzības izplānošanai nepieciešamais laiks. Ja 2010. gadā 51% tiesāto garnadžu atbildēja, ka zādzības izplānošanai nepieciešamas vien pāris dienas, tad 2015.gadā šo atbilžu variantu izvēlējās tikai 38% garnadžu.Šogad veiktajā pētījumā par 6 procentpunktiem palielinājies to zagļu skaits, kuri uzskata, ka zādzības izplānošanai nepieciešamas dažas nedēļas, savukārt par 9 procentpunktiem palielinājies to garnadžu skaits, kuri zādzību plāno mēnesi un pat ilgāk.

Savukārt Latvijas Valsts policijasRīgas reģiona pārvaldesMājokļu zādzību apkarošanas nodaļas priekšnieks Dāvis Ķepītis norādīja, ka Rīgā un Rīgas reģionā ik dienu tiek fiksēti 5 līdz 7 zādzību gadījumi mājokļos, un teorētiski jebkurš mājoklis var būt pakļauts apzagšanas riskam. „Mūsu pieredze liecina, ka mājokļa apzagšanai pietiek vien ar dažām minūtēm un nebūt nav nepieciešams gaidīt mirkli, kad tā saimnieks nav mājās. Aptuveni 20-25% zādzību notiek, zaglim iekļūstotmājoklī pa neaizslēgtām durvīm vai vaļēju logu. Tāpat būtiski būtu pieminēt, ka lielākam apzagšanas riskam ir pakļautas privātmājas, kas atrodas nomaļākās vietās, piemēram, vienā pusē mājai ir klajs lauks vai mežs. Risks palielinās, jo, pirmkārt, visapkārt nav kaimiņu, kas laikuszādzību varētu pamanīt un ziņot par to policijai, kā arī, otrkārt, zagļiem šādā veidā paveras iespēja nemanītiem ilgāku laiku novērot konkrēto privātmāju un piemeklēt brīdi, kad saimnieku nav mājās,” brīdina D. Ķepītis.

 

Pētījuma prezentācijas laikā D. Ķepītis arī ieteica vairākus padomus,kā rīkoties, lai mazinātu mājokļa apzagšanas risku, norādot, ka būtiskākais, pirmkārt, būtu pašam parūpēties par elementārām drošības prasībām. „Esot dzīvoklī vai īslaicīgi to atstājot, piemēram, lai iznestu miskasti vai aizietu līdz pastkastītei, vienmēr nepieciešams aizslēgt mājokļa ārdurvis un aizvērt logus. Tas it īpaši attiecas uz daudzstāvu dzīvokļu mājām, pa kurām nereti garnadži pastaigājas, raustot durvis. Ja durvis vaļā, tad zaglim ir nepieciešamas vien pāris sekundes, lai nozagtu vērtīgākās mantas, kas atstātas turpat gaitenī. Tāpat būtiski ir neatstāt atslēgu durvju slēdzenē, jo no ārpuses ar speciālu instrumentu garnadzim durvis būs pavisam viegli atvērt. Otrkārt, ikvienu mājokli vajadzētu aprīkot ar dzelzs durvīm, kvalitatīvu slēdzeni, logu stiprinātājiem, kā arī apsardzes signalizācijas un citām līdzīgām drošības ierīcēm, piemēram, video kamerām.Šie visi speciāli uzstādītie drošības elementi var iztraucēt garnadža zādzības procesu, jo viņiem būs jāvelta krietni vairāk laika, lai šādu signalizāciju vai videokameru mēģinātu “apiet”,” norāda D. Ķepītis. 

 Pētījuma prezentācija pieejama šeit.

Papildu informācija:


Anita Irbīte
BALTA korporatīvās komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 456 444
E-pasts: anita.irbite@balta.lv

Dairis Anučins
Valsts policijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas
vecākais speciālists
Mob.tālr. 29402290
E-pasts: dairis.anucins@vp.gov.lv

 

Atpakaļ

Sazinies ar mums

Klientu apkalpošanas vietas un sadarbības autoservisi

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

Datnes izmērs nedrīkst pārsniegt 10 MB.
Atļautie datņu veidi: gif jpg jpeg png txt rtf html pdf doc docx odt xls xlsx ods zip csv htm edoc.

Nepieciešama palīdzība vai atbilde uz jautājumu?
Mūsu speciālisti palīdzēs un sniegs atbildi pēc iespējas ātrāk - ne vēlāk kā 2 darba dienu laikā. 

Informācija par citiem saziņas veidiem un atsauksmju apstrādi atrodama šeit.

  • Karte Saraksts

    Sazinies ar mums izmantojot WhatsApp, darba dienās no 8:00 – 18:00.

    Spied šeit vai pievieno tālruņa numuru +371 275 222 75 saviem kontaktiem.

    Plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicinām sazināties ar BALTA komunikācijas vadītāju:

    Līna Lisnere
    E-pasts: lina.lisnere@balta.lv