Janvāris un februāris jau tradicionāli ir iecienītākie mēneši ceļojumiem, kuru galamērķis ir kalnu slēpošana un snovošana. Itālijas, Francijas, Slovākijas, Šveices, Austrijas un citu valstu kalnu kūrortos var baudīt ne tikai ziemas sporta aktivitātes, bet arī pasakainus dabas skatus. Taču viss skaistums izplēn, ja atpūtniekam pēc kritiena un gūtajām traumām vajadzīga evakuācija no kalna un ārstēšana stacionārā: šāds pavērsiens var izmaksāt krietni dārgāk nekā lidmašīnas biļete, viesu nams un pacēlājs kopā – pēc apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) aplēsēm tie ir vismaz 8000 eiro par atlīdzības gadījumu. 

Līdz ar iedzīvotāju vēlmi ceļot aug arī atlīdzību skaits

Lai gan ekonomiskā situācija ir saspringta, cilvēki turpina baudīt dzīvi un ceļot – par to liecina izsniegto ceļojumu apdrošināšanas polišu skaits, kas gandrīz sasniedzis daudzumu, kāds bija vērojams laikā pirms Covid-19 pandēmijas sākšanās. Kā rāda apdrošinātāju novērojumi, ceļotāji arvien vairāk iedziļinās polises nosacījumos un izvēlas polises ar lielākiem segumiem un apdrošināto risku skaitu, lai labāk pasargātu sevi neparedzētās situācijās.

Saskaņā ar BALTA statistikas datiem par saņemtajiem atlīdzību pieteikumiem ceļotāji no Latvijas ir īpaši iecienījuši Itālijas slēpošanas kūrortus. Tāpat salīdzinoši liels apdrošināšanas gadījumu skaits fiksēts Austrijā un Slovākijā. Pirms kara, vēl pagājušā gada sākumā, daudzi ļoti aktīvi ceļoja uz Ukrainu, taču šobrīd likumsakarīgi šis galamērķis diemžēl ir slēgts.

Uz kalna gūtas traumas cena – simtiem un pat tūkstošiem eiro

Trīs populārākajos slēpošanas un snovošanas galamērķos – Itālijā, Austrijā un Slovākijā – 62% no visām izmaksātajām atlīdzībām ziemas sezonā saistītas ar gūtajām traumām, nodarbojoties ar ziemas sporta veidiem.

Kaut arī snovošana kļūst arvien populārāka, kalnos joprojām ir liels kalnu slēpotāju īpatsvars, un tāda pati tendence vērojama arī saņemto atlīdzības pieteikumu statistikā – 80% no atlīdzību pieteikumiem par negadījumiem uz kalna saistīti ar slēpojot gūtām traumām. Tomēr tas nenozīmē, ka snovotāji ir pasargāti no smagiem kritieniem – ziemas sports ir bīstams neatkarīgi no nobrauciena veida, un traumas parasti ir ļoti smagas.

“Diemžēl traumas, ko gūst kalnu slēpošanas un snovborda cienītāji, nereti ir nopietnas, un cilvēks paša spēkiem nemaz nevar tikt prom no kalna – nepieciešama evakuācija, kas ir, tā teikt, ļoti dārgs prieks. Kā rāda BALTA pieredze, uz slēpošanas kalna gūta trauma, kam seko evakuācija no kalna ar helikopteru un operatīvā ārstēšana, ceļotājam izmaksā iespaidīgas summas – no 8000 eiro un vairāk. Ja nav nepieciešama operatīvā ārstēšana, tie ir apmēram 2000 eiro, bet ambulatorā palīdzība pēc traumas gūšanas izmaksā 500 eiro vai vairāk. Tāpēc pirms došanās šādos ceļojumos noteikti vajadzētu parūpēties par atbilstošas apdrošināšanas polises iegādi. Daudzi cer – ar mani jau nekas slikts nenotiks, taču traumas var gūt pat pieredzējuši slēpotāji un snovotāji, un tādā gadījumā apdrošināšana var būtiski atvieglot cietušā finansiālo situāciju,” stāsta BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Dažādas likstas ceļotājus piemeklē ne tikai uz kalna

Eksperte atklāj – traumas nav vienīgās likstas, kas piemeklē ziemas prieku baudītājus, piemēram, daudzi ceļotāji saslimst un ceļojumā nemaz nedodas. Strauji pieaugot saslimstībai ar Covid-19, šādu gadījumu skaits pēdējo nedēļu laikā turpina palielināties, un tad ceļotāju glābj apdrošināšanas polises ceļojumu atcelšanas risks, kas kompensē izdevumus par plānoto ceļojumu. Turklāt aizvadītā gada nogalē bija vērojama arī kāda jauna tendence – arvien biežāk iemesls ceļojumu atcelšanai vairs nebija tikai Covid-19, bet arī citas saslimšanas, piemēram, gripa un pneimonija.

Ceļotājus piemeklē arī akūtas saslimšanas un sadzīves traumas, no kurām neviens nav pasargāts – šādos gadījumos pērn izmaksāti 20% no visām atlīdzībām par ziemas ceļojumiem Itālijā, Austrijā un Slovākijā. Tāpat pērn nav trūcis atpūtnieku, kuri nemaz nav tikuši līdz slēpošanai, jo trase izrādījusies slēgta vai arī nācies piedzīvot nedienas ar sporta inventāru – tas sabojāts pārvadāšanas laikā, aizkavējies, braucot uz slēpošanas kūrortu, uz kalna nozagts vai bojāts nelaimes gadījuma rezultātā – gandrīz katra desmitā atlīdzība izmaksāta tieši par šādiem gadījumiem.

BALTA eksperte uzsver – lai gan kopumā cilvēki par dažādiem riskiem ir labi informēti, der atgādināt par situācijām, kad ceļojumu nākas pārtraukt vai negribot nodarīts kaitējums citam atpūtniekam.

“Ja nav iespējams slēpot, jo trases slēgtas sliktu laikapstākļu – atkušņa, nepārtrauktas snigšanas un lavīnas riska, vētras – dēļ vai gadījies pēkšņi saslimt, apdrošināšana sedz izdevumus par slēpošanas pases (Ski Pass) neizmantotajām dienām. Tāpat jāņem vērā, ka katrā slēpotāju un snovotāju polisē ļoti svarīgs risks ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, jo katru gadu saņemam prasības par kaitējumiem, kurus mūsu klienti netīši nodarījuši citu personu veselībai vai mantai. Un, visbeidzot, jāpatur prātā, ka ziemas atpūta ir ļoti skaista, taču arī riskanta. Pirms došanās trasē noteikti vajadzētu izvērtēt savas prasmes, būt atbildīgam uz kalna un rūpēties par to, lai viss ceļojums noritētu droši – neatstāt sporta inventāru bez uzraudzības, pieskatīt bērnus, gādāt par savu veselību, lai mierīgi varētu izbaudīt pasakainās kalnu ainavas un aizraujošu nobraucienu,” aicina L. Ščegoļeva.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2021. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 116 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 18 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību piecās valstīs. 2021. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,48 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Barkovska AAS BALTA komunikācijas vadītāja Tel. +371 26 40 10 41 E-pasts: lina.barkovska@balta.lv

Ligita Mieze Deep White projektu vadītāja Tel. +371 27 88 55 02 E-pasts: ligita@deepwhite.lv

Atpakaļ