Šīs ziemas pirmās nedēļas nesušas ne vien daudz sniega, bet daudzviet uz ceļiem un ietvēm veidojas ledus, savukārt pie ēku jumtiem parādījušās bīstamas lāstekas. Saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) datiem šogad pēc pirmās lielās snigšanas reģistrēto traumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem  mēnešiem palielinājies par 25%, tomēr, ņemot vērā, ka cilvēki parasti piesaka atlīdzības aptuveni mēneša laikā kopš negadījuma, sagaidāms traumu skaita palielinājums pat līdz 50%. Kā jau katru gadu, arī šoziem cilvēki, paslīdot un krītot uz slidenajām ietvēm, gūst galvenokārt roku, kāju traumas un smadzeņu satricinājumus.

Galvenais traumu iemesls – slideni ceļi un neapdomība

“Kamēr vieniem sniegs nozīmē uztraukumu un galvassāpes, pārvietojoties pa ne vienmēr notīrītām ietvēm, citiem tās ir jautras izklaides. Tomēr sniegs ik gadu nozīmē arī palielinātu traumatismu kā vieniem, tā otriem. Ārā ir jāiet, ziema jābauda, jāslēpo, jāceļ sniegavīri, jābrauc ar ragaviņām, taču viss ir jādara prātīgi. Šļūcot no kalna, visbiežāk cilvēki gūst roku vai kāju lūzumus, un viena no izplatītākajām traumām ir galvas smadzeņu satricinājums. Traumas parasti tiek gūtas galvenokārt neuzmanības dēļ, nepārliecinoties, vai braukšanas ceļš ir brīvs, vai nav papildu šķēršļu, piemēram, koks vai sēta brauciena virzienā,” atgādina BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.

Paaugstināts traumatisms saistīts arī ar apledojumu, kas veidojas uz ceļiem, trotuāriem, gājēju pārejām, pie veikalu durvīm.  “Jāatceras, ka ziemā ceļi ir slideni, automašīnas bremzēšanas ceļš ir garāks, tāpēc vienmēr jāpārliecinās, ka vadītājs jūs redz un bremzēšanas ceļš ir pietiekami garš. Nokļūšanai vēlamajā galamērķī ziemā vienmēr jāplāno ilgāks laiks, jo steiga nav labs sabiedrotais pat vasarā, kur nu vēl ziemā,” iesaka BALTA eksperte.

Ja tomēr gūta trauma, jāvēršas pēc medicīniskās palīdzības, un Ludmila Ščegoļeva aicina nepalikt vienaldzīgiem arī tad, ja palīdzība vajadzīga kādam citam.

Jāuzmanās arī no apsaldējumiem un plāna ledus

Eksperte atgādina arī par apsaldējumu risku: bērni visbiežāk ķermeņa apsaldējumus gūst, pārāk ilgi spēlējoties brīvā dabā, salā un mitrā apģērbā. Jauniešiem apsaldējumi rodas arī citu iemeslu dēļ – lietojot alkoholu un tad dodoties ārā, pastāv risks aizmigt. Šādos gadījumos draugiem jābūt vērīgiem, un arī līdzcilvēkiem vēlams nepaiet garām, pamanot uz soliņa aizsnaudušos pusaudzi vai pieaugušo. Jebkurā gadījumā ikvienam, ziemā dodoties ārpus telpām, ir jāizvēlas piemērots, laikapstākļiem atbilstošs apģērbs un apavi.

Ziemas laikā ir svarīgi skatīties ne tikai zem kājām, bet arī augšup, kur bieži vien skatam paveras draudīgas lāstekas. Īpaši pilsētā ir svarīgi pārliecināties, ka no jumtiem nekritīs sniegs vai ledus. Katru gadu dzirdams par gadījumiem, kad cilvēkus traumējis no jumta krītošs savlaicīgi nenotīrīts sniegs vai, it īpaši iestājoties atkusnim, lāstekas.

Turklāt ledus ir bīstams ne tikai uz ielām un ietvēm. Lai gan apledojušās ūdenstilpes ir liels vilinājums zemledus makšķerniekiem un daudziem garāmgājējiem un ziemas prieku baudītājiem, ar to jābūt sevišķi uzmanīgiem – it īpaši tad, ja ūdens virsmu sedz bieza sniega kārta, kas neļauj ledus segai izveidoties tik ātri, kā varētu šķist.

Lai izvairītos no traumām, BALTA iesaka ievērot dažus drošības noteikumus un arī pārrunāt tos ar bērniem.

Uz kalna

• Bērni pirmsskolas vecumā uz kalna drīkst atrasties tikai pieaugušo pavadībā.
• Uz kalna (arī vizinoties ar ragaviņām!) jāizvēlas vecumam un prasmēm atbilstoša trase.
• Jāpārliecinās, ka ceļā nav šķēršļu un nobrauciena trase neatduras pret ielu.
• Pirms doties trasē, jāpārliecinās, ka iepriekšējais braucējs to ir pametis.
• Uz ragaviņām jāpārvietojas ar kājām pa priekšu, turoties pie rokturiem vai ragaviņu malām.
• Tumšajā diennakts laikā jābūt īpaši piesardzīgiem, jo pasliktinās redzamība.
• Par drošību atbild tas, kurš brauc aizmugurē.
• Slēpojot vai snovojot jāvalkā ķivere un jālieto atbilstošs drošības ekipējums.
• Ja trauma tomēr gūta, uzreiz jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība – gan sev, gan tad, ja traumu ir guvis kāds cits.

Uz ledus

• Ir jāseko līdzi brīdinājumiem un jāņem vērā, kur ir un kur nav atļauts kāpt uz ledus.
• Cilvēka svaru spēj izturēt ledus, kas sasniedzis vismaz piecu centimetru biezumu. Turklāt ledum jābūt sasalušam tīram, bez sniega. 
• Vēlams nedoties uz ledus vienam pašam – ja ledus ielūst, kāds cits varēs sniegt palīdzību vai izsaukt glābējus.
• Redzot, ka bērni slidinās pa plānu ledu, būtu jābrīdina par tā bīstamību. Ja kāds aizgājis pārāk tālu no krasta vai arī ja cilvēks ielūzis ledū, jāzvana 112.
• Ja gadījies ielūzt ledū, jāsauc palīgā, bet apkārtējiem nekavējoties jāzvana 112. Cilvēka veselība un dzīvība ir atkarīga no tā, cik ilgu laiku viņš atradies ledainā ūdenī.
• Visiem jācenšas saglabāt mieru. Lai palīdzētu ielūzušajam, notikuma vietai jātuvojas rāpus vai guļus, nesasniedzot pašu ielūzuma vietu. Arī tad, kad cietušais izvilkts, jāpārvietojas rāpus.
• Ielūzušajam jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets, pie kura pieķerties.
• Kad cietušais ticis krastā, viņš pēc iespējas ātrāk jāsasilda.

Foto: pexels.com

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2022. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 144,6 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 19 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Barkovska AAS BALTA komunikācijas vadītāja E-pasts: lina.barkovska@balta.lv

Ligita Mieze Deep White projektu vadītāja E-pasts: ligita@deepwhite.lv

Atpakaļ