Laikā, kad attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienu, pieaudzis arī to negadījumu skaits, kas saistīti ar privātām vai darba vajadzībām izmantotās datortehnikas bojājumiem. Saskaņā ar Latvijā vadošās apdrošināšanas sabiedrības AAS BALTA (PZU grupa) datiem pērn gadījumu, kad mājas apstākļos sabojāti datori vai to piederumi, skaits pieaudzis par 33%, bet izmaksātās atlīdzības – par 42%. Vidējā atlīdzība par datortehnikas bojājumiem pērn sasniedza 426 eiro atzīmi, savukārt lielākā – pat 1390 eiro.
Datortehnikas bojājumu iemesli ir dažādi, bet starp populārākajiem noteikti var minēt mājdzīvnieku un bērnu rotaļīgās izdarības, datortehnikas nejaušu apliešanu ar šķidrumu, datora lādētāja vada vai datora aizķeršanu, kā rezultātā tas nokritis uz grīdas.
“Lai arī īpašuma apdrošināšana kopā arī datortehniku tirgū nav nekas jauns, redzam, ka īpaši aktuāli tas kļuvis pēdējos gados, kad arvien vairāk cilvēku strādā no mājām. Darbs mājās saistās ar jauniem riskiem – uzmanību prasošiem bērniem, mājdzīvniekiem, nereti arī neatbilstošu darba vidi, kā rezultātā varam arī biežāk izraisīt nejaušus datortehnikas bojājumus. Darba devējiem un arī privātpersonām ir vērts pievērst uzmanību, vai īpašuma apdrošināšanas segums ietver bojājumus, kas var tikt nodarīti mājās līdzpaņemtai uzņēmuma datortehnikai. Pieredze rāda, ka būtiska daļa negadījumu notiek ar darbavietas piešķirto tehniku, un šādas situācijas rada papildu stresu, kā arī neparedzētus izdevumus gan darba devējam, gan darbiniekiem,” stāsta Arnolds Linītis, BALTA Privātā īpašuma produktu vadītājs.
Lielākā daļa jeb 66% negadījumu ar datortehniku notiek to lietotāju vai citu mājokļa iemītnieku neuzmanības rezultātā. Vienlaikus 19% gadījumu datori un to piederumi cieš arī vērienīgākās nelaimēs, kas piemeklē mājokļus, piemēram, zādzībās, ugunsnelaimēs vai negadījumos, kas saistīti ar ūdens noplūdēm kaimiņu īpašumos. Savukārt 15% datortehnikas negadījumu saistīti ar zibens vai elektrības pārsprieguma radītajiem riskiem.
“Pat ja esam ārkārtīgi piesardzīgi ar savu un darba devēja īpašumu, ir riski, ko nevaram paredzēt. Ja pieņemam, ka no mājām strādā divi pieaugušie un, iespējams, mācās arī viens vai pat vairāki skolēni un katram ir savs dators, tad šādas ģimenes kopējās datortehnikas vērtība var sasniegt vairākus tūkstošus eiro, kas negadījuma rezultātā radītu būtiskus finansiālos zaudējumus ģimenes budžetā. No pieredzes ieteiktu īpašas rūpes un uzmanību pievērst ergonomiskas un ērtas darba vietas iekārtošanai mājās, kas ļauj samazināt negadījumu risku. Būtisks uzlabojums var būt kaut vai atsevišķas darba zonas izveide, lai vērtīgā datortehnika ik dienu nebūtu visu mājokļa notikumu epicentrā. Kā arī ieteiktu pārliecināties, ka datortehnika ir apdrošināta arī pret pārsprieguma risku, jo dati rāda, ka katrs septītais dators tiek sabojāts tieši elektrības svārstību dēļ,” norāda Arnolds Linītis.
Attiecībā uz datortehnikas bojājumiem BALTA eksperts min, ka 78% gadījumu parasti tiek bojāts dators, bet 22% – dators vienlaikus kopā ar tā piederumiem, piemēram, lādētāju, datorpeli, austiņām vai citiem sadzīves priekšmetiem.
Saskaņā ar BALTA datiem par pēdējos gados reģistrētajiem datortehnikas bojājumu pieteikumiem līdz šim lielākā izmaksātā atlīdzība bijusi 2089 eiro – tā izmaksāta par nejaušu Apple Macbook Pro portatīvā datora nomešanu uz grīdas.
Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2020. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 107,3 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 18 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību piecās valstīs. 2020. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,33 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.
Papildu informācija:
Līna Barkovska AAS BALTA komunikācijas vadītāja Tel. +371 26 40 10 41 E-pasts: lina.barkovska@balta.lv |
| Ligita Mieze Deep White projektu vadītāja Tel. +371 27 88 55 02 E-pasts: ligita@deepwhite.lv |