Līdz ar karsto laiku un negaisu parādīšanos māju un dzīvokļu īpašniekiem raizes sagādā iespējamie zibens draudi un bojājumi mājas elektroierīcēm. Pēc nesenajiem negaisiem Latvijā lielākais apdrošinātājs BALTA jau ir saņēmis pirmos atlīdzību pieteikumus par zibens nodarītajiem zaudējumiem.

Iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka aktīvākie zibens periodi parasti Latvijā ir jūnijs un jūlijs. BALTA aprēķinājusi, ka šajos mēnešos tiek saņemti aptuveni 56% no visiem gada laikā iesniegtajiem atlīdzību pieteikumiem, kuru cēlonis ir zibens nodarītie zaudējumi īpašumam un iedzīvei. Izņēmums bija 2012.gads, kad maijs bija bagāts ar negaisiem un jau šajā mēnesī vien tika saņemti 26% no zibens nodarīto negadījumu atlīdzību pieteikumiem.

„Zibens nodarītais posts var būt dažāds - no saspertas elektriskās tējkannas līdz pat nodegušai ģimenes mājai. Vairumu atlīdzību pieteikumu, kuru iemesls ir zibens, no klientiem saņemam tieši par mājas elektroierīču bojājumiem. Zibens bojā dekoderus, datorus, elektriskās plītis, apkures katlus un citas ikdienā nepieciešamas ierīces. Vidēji vienā zibens spērienā tiek iznīcinātas ierīces 305 eiro vērtībā. Tāpēc, lai pasargātu klientus no zaudējumiem par zibens bojājumiem elektroierīcēm, jau pirms vairākiem gadiem izveidojām speciālu produktu tādu elektroiekārtu bojājumu apdrošināšanai, kurus radījis pārspriegums, piemēram, no zibens spēriena,” stāsta BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Ingus Savickis skaidro, ka traģiskākās situācijas ir tās, kad zibens izraisa ugunsgrēku un bojā iet viss īpašums. Tā kā patlaban pēc pēkšņā karstuma aktīvā negaisu sezona ir tikai sākusies, BALTA prognozē, ka negadījumu skaits noteikti vēl pieaugs. Savukārt pēdējo divu gadu laikā zibens negadījumos BALTA privātpersonām ir atlīdzinājusi zaudējumus jau 205 000 eiro vērtībā.

BALTA pieredze liecina, ka visbiežāk negadījumos tiek bojāti datori - 18% no visām cietušajām elektroierīcēm. Televizori bojāti 16% gadījumu, ledusskapji – 7%, dekoderi – 6%, apkures katli un veļasmašīnas – 5%, cepeškrāsnis un elektriskās plītis, trauku mazgājamās mašīnas un ūdens sūkņi – 4% gadījumu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina, ka, tuvojoties negaisam, jāaizver logi, durvis un dūmvadu aizvērtņi. Bez īpašas nepieciešamības vēlams neiet ārpus telpām, un nevajadzētu kurināt plīti vai krāsni, jo dūmi palielina risku, ka ēkā var iespert zibens.

Negaisa laikā nevajag atrasties pie elektroinstalācijām, antenām, logiem, durvīm, ūdens krāniem un radiatoriem, kā arī citiem metāla priekšmetiem. Radio un televizoru, kā arī citu sadzīves elektrotehniku vēlams atvienot no elektrotīkla, un nedrīkst izmantot mobilo telefonu.

Pērkona negaisa laikā nedrīkst palikt atklātās augstienēs, blakus metāla žogam vai zibensnovedējam, nevajag slēpties zem augstiem, atsevišķi augošiem kokiem. Apstākļos, kad zibeņo, ir riskanti braukt ar velosipēdu, motociklu vai motorolleri; vēlams nokāpt no braucamrīka un nepalikt kontaktā ar to. Pērkona negaisa laikā arī nedrīkst braukt ar laivu, peldēties vai makšķerēt. Nepieciešams attālināties no ūdenskrātuves, jo ūdens labi vada elektrību.

Par apdrošinātāju BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK, Lietuvas Apdrošināšanas uzraudzības komisijas, Igaunijas statistikas departamenta un apdrošinātāju gada pārskatu datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā.
Iedzīvotāju aptaujās iedzīvotāji 11 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja.

Papildu informācija:

Anita Irbīte
BALTA komunikācijas speciāliste
Tel.: 2 6372678
E-pasts: anita.irbite@balta.lv

Inga Bite
„P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”
Tel.: 2 8626761
E-pasts: inga.bite@prae.lv

Atpakaļ