„Drošību uz ceļa veido ne tikai kvalitatīvs ceļa segums un satiksmes noteikumi, bet arī katra autovadītāja ievērotie drošības pasākumi, prasmes un koncentrēšanās spējas. Tie ir galvenie kritēriji, kuri jāievēro arī ikvienam uzņēmumu autoparku darbiniekam, jo tieši viņi veido nozīmīgu daļu no visiem ceļu satiksmes dalībniekiem,” BALTA gada balvas „Drošākais uzņēmuma autoparks 2014” seminārā un apbalvošanas pasākumā pagājušajā nedēļā atzina auto eksperti. Pasākumā auto eksperti arī pastāstīja par trīs galvenajām lietām, ko der atcerēties saistībā ar uzņēmumu autoparkiem: pārmaiņām un jaunumiem likumdošanā, riepu nozīmi drošībā, kā arī zagļu aktivitātēm.

BALTA gada balvas noslēguma pasākumā auto eksperts un žurnālists Normunds Avotiņš atzina, ka, viņaprāt, galvenais labums dalībai BALTA gada balvā ir iespēja uzņēmumam palūkoties uz sevi „no malas”: „Mēs, konkursa žūrija, izvērtējām uzņēmumu autoparkus un ar šiem vērtējumiem dalījāmies arī ar konkrētajiem uzņēmumiem. Tādējādi tā ir lieliska iespēja iegūt pieredzējušu ekspertu vērtējumu „no malas”, kas palīdz izprast - kas ir tās lietas, kuras ir vēl nepieciešams uzlabot savā uzņēmumā, lai mēs visi kopā ceļu satiksmē justos droši.”

Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norāda, ka balstoties uz izteikti negatīvo pēdējo gadu ceļu satiksmes negadījumu statistiku Latvijā, tiek ieviesti vairāki jauninājumi, kuri uzņēmumus un autobraucējus sagaida 2015.gadā, palīdzot attīstīt ceļu satiksmes drošību. Jauninājumus īpaši vērts atcerēties tiem autovadītājiem, kuri vadītāja apliecību ieguvuši pirms daudziem gadiem, lai atjaunotu zināšanas.

Kā viens no jauninājumiem būs uzlabota ceļu satiksmes negadījumu reģistrācija, kura šobrīd ir nepilnīga – netiek analizēti un reģistrēti negadījumu dati. Tāpēc turpmāk tiks padziļināti noskaidrots un analizēts tas, kāda negadījuma brīdī ir bijusi redzamība, laikapstākļi, transportlīdzekļa stāvoklis un autovadītāja pašsajūta. Tāpat tiks paplašinātas autovadītāju iespējas ar lietotnes „Waze” palīdzību noteikti ne tikai ceļa posmus, kur izveidojušies sastrēgumi, bet uzzināt arī par bīstamajiem ceļa posmiem, kur ir lielāka iespējamība piedzīvot autoavāriju.

T.Vectirāns informēja, ka vēl viens no ieviestajiem jauninājumiem būs autovadītāju apmācības procesa pilnveidošana, lai autovadītājs jau pirms tiesību iegūšanas, iemācītos droši braukt tumšā laikā un pa slidenu ceļu. No šī gada elektromobiļi un riteņbraucēji varēs pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu. Būs arī jaunas ceļa zīmes, piemēram, zīmes, kas brīdinās par sastrēgumiem un atgādinās autobraucējiem ievērot „rāvējslēdzēja principu”, kā arī jauna dizaina „STOP” zīme, atļautā ātruma ierobežojuma, apdzīvotās zonas, pagrieziena uz lidostu, kā arī gājēju zonas apzīmējuma ceļa zīme. Turpmāk, braucot pa ceļu ar grants un šķembu segumu, drīkstēs braukt ar maksimālo ātrumu 80 kilometri stundā, kā arī tiks noteikti precizējumi aizliegumam apstāties un stāvēt krustojumos un tuvāk par 5 metriem no brauktuves. Tiks pastiprināta arī transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontrole, īpaši pievēršot uzmanību transportlīdzekļu riepu stāvoklim, lai tās nebūtu nodilušas vai vecākas par 10 gadiem, pastiprināti kontrolējot arī riepu protektoru biezumu.

Papildinot T.Vectirāna teikto, riepu ražošanas uzņēmuma „Goodyear” pārstāvniecības vadītājs Latvijā Mārtiņš Grīnbergs atgādināja, ka lielu nozīmi drošībai ceļu satiksmē veido transportlīdzekļu riepu stāvoklis: „Automašīnas īpašniekam ir nepieciešams kontrolēt un apzināties sava spēkrata riepu spiedienu, vecumu un to uzglabāšanas vietu – tās jāglabā vēsā, tumšā un sausā vietā. Turklāt pareiza spiediena uzturēšana riepās var palīdzēt ietaupīt līdzekļus, kuri bieži vien jāiegulda jaunu riepu iegādē, ja spiediens riepās ir pārāk liels vai pārāk mazs. Kā pierāda eksperimenti – paaugstināta spiediena riepām izteikti ātri dilst riepas vidus, kā arī rodas mazāka saķere ar segumu, taču pazemināta spiediena riepās rodas bojājumi, tās nodilst, kā arī var ātri vien pārkarst. Dažkārt nepareiza spiediena izmantošana var novest pie tā, ka būs jāpērk pilnīgi jauns riepu komplekts, ko citkārt nevajadzētu darīt, ja atbilstošā laika periodā riepās būtu izmantots atbilstošs spiediens.”

BALTA drošības pārvaldes vadītājs Egīls Sīlis–Jaunsīlis norādīja, ka visu transportlīdzekļu īpašniekiem būtu īpaši jāpievērš uzmanība drošībai pret zagļiem: „2014.gadā zagļi īpaši bija iecienījuši „Toyota”, „Volkswagen”, „Audi” un „BMW” markas automašīnas. Bieži vien pērn tika zagtas tieši tās automašīnas, kuras ir aprīkotas ar tā saukto „keyless go” sistēmu, jo zagļiem ir pieejama īpaša tehnika, kas ļauj caur sienām 60 metru rādiusā uztvert „keyless go” automašīnas atslēgšanas pults signālu, noskanēt to un pāris minūšu laikā, īpašniekam nemanot, atslēgt automašīnu, iedarbināt un aizbraukt.”

E.Sīlis–Jaunsīlis ieteica ikvienam autovadītājam ierīkot papildu aizsardzības un drošības līdzekļus: „Interesanti, taču zagļiem nepatīk, ja viņa plānus izjauc, piemēram, visiem labi zināmais stūres bloķētājs. Kāpēc zagt „problemātisku” auto, ja turpat ir daudz vieglāk nozogami auto? Tāpat drošībā lielu ieguldījumu dod radio meklēšanas sistēma, kas zādzības gadījumā palīdzēs atrast automašīnu. Īpaši kravas automobiļu vadītājiem ieteiktu padomāt par drošu atslēgu glabāšanu, ja ar vienu auto brauc vairāki šoferi – atslēgas noteikti nevajadzētu ilgu laiku glabāt vienā vietā, kad tās tiek nodotas no viena šofera otram.”

Par konkursu "Drošākais uzņēmuma autoparks"

BALTA gada balvas „Drošākais uzņēmuma autoparks" konkursa mērķis ir uzlabot kopējo satiksmes drošību Latvijā, sniedzot uzņēmumiem praktisku informāciju, kā uzlabot sava autoparka pārvaldību. Pirmo reizi konkurss notika 2012.gadā.

Konkursu organizē Latvijā lielākā apdrošināšanas sabiedrība BALTA kopā ar Satiksmes ministriju un „Drošas Braukšanas Skolu”. Kā partneri konkursu atbalsta arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, autopārvadātāju asociācija „Latvijas auto” un ziņu portāls Delfi.lv.

Konkursa mērķis ir noskaidrot Latvijas uzņēmumus, kuros vissekmīgāk tiek veikta autoparku pārvaldīšana, kā arī palīdzēt uzņēmumiem izvērtēt iespējamos riskus, kas saistīti ar autoparku un sniegt padomus tā efektīvākā un drošākā vadīšanā, uzlabojot kopējo satiksmes drošību Latvijā.


Papildu informācija:

Anita Irbīte
BALTA komunikācijas vadītāja
Tel.: 26456444
E-pasts: anita.irbite@balta.lv

Juta Krīgere
„DBS” izpilddirektore
Tel.: 29426162
E-pasts: juta.krigere@dbs.lv

Atpakaļ