Kā liecina Eiropas Komisijas provizoriskie dati par ceļu satiksmes drošību 2022. gadā, Latvija ar ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo statistiku ierindojās 5. vietā, kamēr 2021. gadā bija neglaimojošajā 2. vietā starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.* Lai arī statistika ir mazliet uzlabojusies, tie joprojām ir 60 nāves gadījumi uz vienu miljonu iedzīvotāju. Daļēji drošības situāciju satiksmē ietekmē ne pārāk gludie Latvijas autoceļi un krietni novecojušais autoparks (tā vidējais vecums ir 14 gadu), tomēr apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) novērojumi rāda – lielākā daļa atbildības gulst uz pašu autovadītāju pleciem. Ar ko ceļu satiksmē grēkojam visbiežāk?

BALTA 2022. gadā KASKO atlīdzībās par gandrīz 13 000 ceļu satiksmes negadījumos automobiļiem nodarītiem zaudējumiem izmaksāja 18,6 miljonus eiro. Gadījumu raksturs – visdažādākais, no teju kurioziem nepareizi ielietas degvielas vai nogāzta stabiņa dēļ līdz smagiem un pat traģiskiem, kad bojā iet cilvēki.

“Satiksmē klātesoši vienmēr ir ārēji faktori, kurus autovadītājs nekādi nevar ietekmēt – laikapstākļi, bedraini un nelīdzeni ceļi, nepārdomāta infrastruktūra, apjukuši meža dzīvnieki, bezatbildīgi satiksmes dalībnieki un vēl, un vēl. Tomēr vadītāja spējai pielāgoties apstākļiem un braukšanas prasmēm dažādās situācijas ir milzīga nozīme. Infrastruktūra un ceļa darbu plānošana ir sāpīgs, komplekss jautājums, bet būtu lieliski, ja visi autovadītāji varētu vienoties kopīgā redzējumā kaut vai par atbilstoša braukšanas ātruma un pietiekami kvalitatīvu riepu izvēli. Mēs visi steidzamies, tomēr daži uzskata, ka viņu darīšanas ir svarīgākas un viņi var atļauties neievērot noteikumus. Starptautiski pētījumi rāda – ap 90% no visiem negadījumiem izraisa autovadītājs pats,” saka BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks. Vērtējot BALTA saņemtos transporta atlīdzību pieteikumus, eksperts apkopojis izplatītākās autovadītāju kļūdas, kas izraisa satiksmes negadījumus Latvijā.

Distances neievērošana

Visbiežāk BALTA KASKO portfelī 2022. gadā fiksēti ceļu satiksmes negadījumi, kuru rezultātā bojāts vējstikls – aptuveni katrs trešais atlīdzību gadījums. Lai cik dīvaini tas pirmajā brīdī šķistu, šīs problēmas cēlonis bieži vien ir nepareizi izvēlēta distance no priekšā braucošā transportlīdzekļa.

“Ne vienmēr bojāts vējstikls ir autovadītāja vaina, īpaši uz grants ceļiem vai ceļu remontdarbu laikā – pretī braucošs auto var viegli iemest stiklā akmentiņu, bet pat sīka plaisa var izraisīt nepatīkamas sekas, jo pastāv risks, ka bojājums izpletīsies gaisa temperatūras maiņas vai vibrāciju ietekmē, ierobežojot autovadītāja redzamību un apdraudot satiksmes drošību. Taču netrūkst arī gadījumu, kad tā noticis, jo autovadītājs nav izvēlējies atbilstošu distanci vai braukšanas ātrumu un akmeni vējstiklā dabūjis no priekšā braucošā transportlīdzekļa,” saka Kristaps Liecinieks.

Lai pasargātu savu auto no šāda nepatīkama piedzīvojuma, autovadītājam jāsaprot, ka ātruma ierobežojumi ceļu posmos, kur notiek remontdarbi, nav izdomāti, lai kaitinātu satiksmes dalībniekus vai lieki tos aizkavētu ceļā – tie paredzēti arī tamdēļ, lai pasargātu braucēju auto no šķembu radītiem bojājumiem.

Distances ievērošanai jāpievērš īpaša uzmanība arī ziemīgos laikapstākļos, kad ceļi ir slapji, sniegoti, apledojuši un slideni, līdz ar to bremzēšanas ceļš – krietni garāks.

Mobilā telefona lietošana pie stūres

Kā rāda starptautiski pētījumi, apmēram trešā daļa no visiem ceļu satiksmes negadījumiem pasaulē notiek mobilo telefonu lietošanas autovadīšanas laikā dēļ. Īsi pirms Covid-19 pandēmijas sākuma veiktā aptaujā** 49% autovadītāju atzinuši, ka, vadot automašīnu, lasa īsziņas, bet 25% apmeklē sociālo tīklu vietnes un citas interneta platformas. Kāpēc turpinām šādi rīkoties pat tad, ja zināms, ka mobilā telefona lietošana automašīnas vadīšanas laikā palielina risku iekļūt satiksmes negadījumā, turklāt lielākā daļa autovadītāju atzīst to par reālu problēmu?

“Telefona lietošana neatkarīgi no tā, vai atrodamies automašīnā vai ārpus tās, mums visiem kļuvusi par ārkārtīgi spēcīgu pieradumu. Gluži bez vainas nav arī ieradums automašīnas vadīšanas laikā lietot dažādas navigācijas sistēmas. Tie, protams, ir lieliski rīki ar augstu funkcionālo vērtību, taču tikai jaunākajās automašīnās pieejamas iebūvētas navigācijas sistēmas – senāka izlaiduma gada automašīnu vadītāji izlīdzas ar mobilajām lietotnēm Google Maps vai Waze. To lietošana šķietami attaisno telefona izmantošanu auto vadīšanas laikā – taču reizēm ir nepieciešams kaut ko pielabot maršrutā, un, lietojot navigācijas lietotnes, daudz vieglāk pamanīt arī citus telefona “jaunumus”, tā novēršot uzmanību no ceļa,” saka Kristaps Liecinieks.

Austrijas telemātikas uzņēmuma Dolphin Technologies pētījumā secināts, ka negadījumu izraisīšanas risks ir paaugstināts pirmajās 10 brauciena minūtēs. Tāpēc eksperts iesaka brauciena galamērķi ievadīt navigācijas lietotnē, pirms vēl uzsākta braukšana, nevis nodarboties ar to brauciena pirmajās minūtēs.

Nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums

Par sadursmēm ar citu transportlīdzekli vien BALTA atlīdzībās pērn izmaksājusi 7,2 miljonus eiro, par sadursmēm ar meža dzīvniekiem – 3,37 miljonus eiro, un nereti negadījumu cēlonis ir nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums.

“Šis, protams, ir fenomens – šķiet, daudzi autovadītāji braukšanu ar auto izmanto kā stresa izlādes līdzekli mūsdienu saspringtajos apstākļos. Citādi ir grūti izskaidrot vēlmi pa galvu, pa kaklu apdzīt pārējos satiksmes dalībniekus, īpaši pilsētvidē, lai pēc dažām sekundēm ar pārējiem atkal draudzīgi satiktos pie sarkanās gaismas. Varbūt cilvēkam šķiet, ka viņš ir vienīgais, kam bērns laikus jānogādā bērnudārzā, kurš kavē darbu vai svarīgu tikšanos, taču tas nedod tiesības justies īpašam un pārkāpt noteikumus. Visi sastrēgumā sēdošie kaut ko kavē,” atgādina Kristaps Liecinieks.

Starp citu, autovadītāji, kuri domā, ka tiek novēroti, mēdz samazināt braukšanas ātrumu par 2 km/h un pat vairāk, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas vērtējumu veicina satiksmes negadījumu skaita samazināšanos par 5–10%. Pie šādiem secinājumiem nonākuši pētnieki – Latvijas Universitātes profesors Ivars Austers un pētniece Inese Muzikante, kas sadarbībā ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” veica pētījumu*** par autovadīšanu kā sociāli regulētu uzvedību.

“Šķiet – nu kas tur liels, 2 km/h, bet tas var būt izšķirošs faktors riskantā situācijā. Daudzi uzņēmumu autoparki ir aprīkoti ar telemātikas ierīcēm, lai varētu attālināti vērot un vērtēt savus autovadītājus satiksmē. Tas ir būtisks drošības uzlabojums, no kura iedvesmoties nenāktu par ļaunu arī citiem satiksmes dalībniekiem,” uzsver BALTA eksperts.

Neuzmanība un nogurums

“Distances neievērošana, pārsniegts atļautais braukšanas ātrums, nepareiza apdzīšana, savu prasmju pārvērtēšana, ceļazīmju ignorēšana, mobilā telefona lietošana pie stūres – faktiski jebkura neapdomība vai katra sekunde, kad autovadītājs nav pilnībā koncentrējies uz ceļu, palielina risku iekļūt negadījumā un ir norakstāma uz vadītāja neuzmanību. Taču netrūkst arī stāvvietu negadījumu ar nogāztiem stabiņiem un sabuktētām apmalēm, kā arī “atnācu un ieraudzīju” situāciju, kad transportlīdzekli stāvēšanas laikā apskādējis kāds cits. Uzbraukšana objektiem saskaņā ar BALTA datiem ir trešais biežākais KASKO gadījumu cēlonis,” saka Kristaps Liecinieks.

Mūsdienīgu auto īpašnieku dzīvi krietni atvieglo automātiskās drošības sistēmas jeb ADAS (Advanced Driver Assistance Systems) – auto novietošanas, aklo zonu, joslu un riepu gaisa spiediena sensori, atpakaļskata un nakts redzamības kameras, bremžu antibloķēšanas sistēma (ABS), automātiskā bremzēšanas sistēma (Automatic emergency braking (AEB)), elektroniskās stabilitātes sistēma auto stabilizācijai izslīdēšanas gadījumos (ESP), adaptīvā kruīza kontrole, ceļazīmju atpazīšana.

“ADAS palīdz autovadītājam uz ceļa justies droši un sniedz svarīgu informāciju par notiekošo automašīnas priekšā, aizmugurē un sānos, apkārtējo kustību, potenciālajiem riskiem utt. Tiesa, smagas avārijas lielākoties notiek steigas un pārgalvības dēļ, un tad neglābs nekādas sistēmas. Pēdējos gados Eiropā arvien vairāk tiek aktualizēts arī tāds būtisks ceļu satiksmes negadījumus izraisošs faktors kā autovadītāju nogurums, kas būtiski pasliktina koncentrēšanos un palēnina reakciju,” stāsta BALTA eksperts.

Autovadītāju neuzmanības dēļ gadās arī kuriozi – pērn vairāki desmiti klientu vērsušies BALTA, jo uzpildījuši auto nepareizo degvielu, kas vidēji izmaksājis ap 260 eiro. Bet gandrīz trīs simti pazaudējuši transportlīdzekļa atslēgas, vidējai atlīdzībai par šādu gadījumu sasniedzot gandrīz 400 eiro.

*European Commission: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_23_953

** Pētījumu 2019. gada jūnijā veica vadošais konsultāciju un pētniecības uzņēmums Centrālajā un Austrumeiropā CIVITTA.

*** VSIA “Latvijas Valsts ceļi”: https://lvceli.lv/aktualitates/petijums-domajot-ka-tos-novero-autovaditaji-medz-braukt-lenak-kas-var-palidzet-samazinat-csng-skaitu-par-5/

Foto: pexels.com

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2022. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 144,6 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 19 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv

un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Barkovska AAS BALTA komunikācijas vadītāja Tel. +371 26 40 10 41 E-pasts: lina.barkovska@balta.lv

Ligita Mieze Deep White projektu vadītāja Tel. +371 27 88 55 02 E-pasts: ligita@deepwhite.lv

Atpakaļ