Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) ik dienu saņem vidēji piecus atlīdzības pieteikumus par šķidruma un tvaika noplūdēm un vienu par uguns izraisītiem bojājumiem. Neskatoties uz to, joprojām aptuveni 68% dzīvokļu un privātmāju Latvijā nav apdrošināti, liecina apdrošinātāju aplēses. Tas nozīmē, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nav pasargāti situācijās, kad viņu mājvietu skar tik bieži sastopamas nelaimes kā ūdensvada plīsums vai, vēl ļaunāk, ugunsgrēks.

“Ja uguns rada finansiāli lielākos postījumus, tad appludināšana ir visbiežāk sastopamā ķibele. Vēl pirms pāris gadiem ik dienu saņēmām vidēji divus atlīdzību pieteikumus par īpašumiem, kuri ir appludināti, plīstot inženierkomunikācijām. Kopš 2017. gada vidējais pieteikumu skaits audzis jau līdz 5 pieteikumiem katru darbdienu. Apdrošināto privātpersonu salīdzinoši nelielais īpatsvars liecina, ka sabiedrība nepietiekami novērtē šos riskus. Kā liecina 2018. gada nogalē publiskotie banku pētījumi, Latvijas iedzīvotājiem nav tādu uzkrājumu, lai, pēkšņi zaudējot pajumti, tie spētu atjaunot nekustamo īpašumu pašu spēkiem vai iegādāties vietā citu mājokli. Apdrošināto mājokļu skaita ziņā joprojām atpaliekam no kaimiņiem igauņiem un lietuviešiem, tomēr vērojama arī pozitīva tendence – ar katru gadu pieaug to klientu skaits, kuri iegādājas apdrošināšanu savam mājoklim pirmo reizi,” stāsta Līva Bogdanova, BALTA Fizisko personu īpašuma produktu vadītāja.

Ugunsnelaimes īpašumiem nodara finansiāli visapjomīgākos zaudējumus – pērn par 202 reģistrētiem ugunsgrēkiem klientiem izmaksāti kopumā teju 2 miljoni eiro jeb vidēji 9600 EUR katram apdrošināšanas gadījumam. Lielākā īpašuma apdrošināšanas atlīdzība 2018. gadā fiziskai personai sasniegusi 340 000 eiro apmēru pēc tam, kad klienta dzīvojamo ēku nopostīja uguns.

Tāpat BALTA statistika liecina, ka ik dienu vidēji 1-2 cilvēki vēršas pie apdrošinātāja par garnadžu nodarītiem zaudējumiem. Par šādiem gadījumiem apdrošinātājs pērn atlīdzībās izmaksājis vairāk nekā ceturtdaļmiljonu eiro.

Taču visbiežāk mājokļi cieš no appludināšanas, kas mājokļu īpašniekiem var sagādāt ne mazumu galvassāpju. Pagājušajā gadā BALTA reģistrētas 1105 šķidruma noplūdes, kopējam izmaksāto atlīdzību apjomam sasniedzot 816 528 EUR jeb vidēji gandrīz 740 EUR uz katru atlīdzības pieteicēju.

Ja riski apdrošināto personu īpašumam ir faktors, ar kuru iedzīvotāji rēķinās biežāk, cilvēki ne vienmēr atceras, ka arī paši var netīši nodarīt zaudējumus kaimiņam. No šādiem gadījumiem pasargā civiltiesiskā apdrošināšana. Līva Bogdanova norāda, ka appludināšana ir viens no biežākajiem nelaimes gadījumiem, kas pamudina iedzīvotājus nepaļauties uz veiksmi un pārliecību, ka “ar mani jau nekas nenotiks”, jo pat tad, ja pats dzīvokļa īpašnieks izturas atbildīgi, nekad nav iespējams garantēt, ka negaidīta tehniska ķibele nenotiks ar inženierkomunikācijām.

BALTA statistika liecina, ka visaktīvāk mājokļus apdrošina iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 59 gadiem – tie ir 43% no visiem klientiem. Pozitīva tendence vērojama vecuma grupā virs 60 gadiem – tā ir otra aktīvākā mājokļu apdrošinātāju grupa, turklāt apdrošinātāji ievērojuši tendenci, ka apdrošinās ne tikai paši mājokļu īpašnieki, bet par vecāka gadagājuma cilvēku īpašuma apdrošināšanu parūpējas viņu bērni vai mazbērni, apdrošināšanu uzdāvinot.

Līva Bogdanova norāda, ka aptuveni trešdaļā klientu polišu ir norādīta kāda kredītiestāde, kas liecina, ka pārliecinoši lielākā daļa BALTA klientu izprot apdrošināšanas būtību un izvēlas parūpēties par savu finanšu stabilitāti un mājokļa apdrošināšanu arī tad, kad tā nav obligāta kredītiestādes prasība. Vienlaikus šis skaits uz kopējā Latvijas mājokļu īpašnieku fona ir neliels.

“Ik pa laikam plašsaziņas līdzekļos vai sociālajos tīklos var manīt kādu “palīgā saucienu”, aicinot līdzcilvēkus ziedot, lai atjaunotu uguns nopostītu mājokli un zaudēto iedzīvi. Ir grūti palikt vienaldzīgam, redzot šos gadījumus, jo, ikdienā strādājot ar atlīdzību lietām, redzam smagos finansiālos zaudējumus un emocionālos pārdzīvojumus, ko nes šādas negaidītas nelaimes. Vienlaikus cenšamies veicināt iedzīvotājos izpratni par to, ka atbildība pašam par savu finansiālo pasargātību neprasa ne lielus finanšu, ne laika resursus. Turklāt polises prēmiju iespējams apmaksāt ar ikmēneša maksājumiem, kas vairumā gadījumu būs ievērojami mazāki par ikmēneša tālruņa rēķinu vai televīzijas maksu, sporta zāles abonementu vai citiem pakalpojumiem, kuriem ikdienā tērējam savus līdzekļus,” stāsta Līva Bogdanova.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2018. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 104,7 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,5 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv

Atpakaļ