Tomēr izmaksu ziņā postošākie privātīpašumiem ir uguns nodarītie zaudējumi, kur viena negadījuma kompensācija ir sasniegusi pat 2,4 miljonus eiro. Tajā pašā laikā arī zādzību un dabas stihiju radītie zaudējumi ieņem augstu pozīciju – no visiem atlīdzību pieteikumiem sasniedzot attiecīgi 17 % un 13%. Kopumā no visiem īpašumu atlīdzību pieteikumiem pēdējo desmit gadu laikā vidēji 40% tika iesniegti par mājokļu nopludināšanu, 11% - par ugunsgrēkiem, 17% - par zādzībām, kā arī 13% - par dabas stihijām. Savukārt atlikušo negadījumu iemesli ir kāda cita situācija, piemēram, krītoši priekšmeti, ceļu satiksmes negadījumi, ļaunprātīgi bojājumi. „Mājokļa drošība un aizsardzība pret dažādiem negadījumiem ir ļoti būtiska ikvienam. Kā rāda BALTA dati, diemžēl dažādi privāto īpašumu negadījumi notiek bieži. Katrs piektais zvans uz BALTA atlīdzību kontaktu centru pēdējo 10 gadu laikā ir bijuši tieši īpašuma apdrošināšanas kategorijā. Tieši tādēļ privātā īpašuma apdrošināšana ir tik novērtēta un iecienīta mūsu klientu vidū. Klienti novērtē jebkuru palīdzību no mūsu puses, ko varam tiem piedāvāt, it īpaši ugunsgrēka gadījumos, kad apdrošināšana sedz mājokļa aizvietošanu, lai cilvēks remonta laikā nepaliek bez mājām, kā arī apmaksā paša remonta nepieciešamās izmaksas,” norāda BALTA atlīdzību direktors Ingus Savickis. BALTA atlīdzību, pēdējo 10 gadu datu, analīze liecina, ka dominējošais īpašumu negadījumu iemesls nemainīgi ir šķidruma un tvaiku noplūde jeb tā sauktā mājokļa applūšana ūdenspiegādes sistēmas traucējumu dēļ. Lai arī šie gadījumi ir izteikti bieža parādība Latvijas īpašumos, sasniedzot vidēji 40% no visiem atlīdzību pieteikumiem, izmaksu ziņā šie negadījumi ir mazāk postoši. Par mājokļa applūšanu un nodarītajiem zaudējumiem, kas radās pārplīsušas ūdens caurules dēļ, 2008.gadā apdrošinātājs izmaksāja šajā negadījumu kategorijā lielāko atlīdzību 44,9 tūkstošu eiro apmērā. Kopumā BALTA šajos desmit gados lielākoties griestu, sienu un grīdu remontos kompensējusi 5,8 miljonus eiro. Privātīpašumu negadījumos vissmagākie ir uguns nodarītie zaudējumi, kuru kompensēšanai BALTA saviem klientiem pēdējo 10 gadu laikā kopā ir izmaksājusi 15,5 miljonus eiro. Atskatoties uz atlīdzību pieteikumiem, apdrošinātājs secina, ka visvairāk pieteikumi par uguns nodarītajiem postījumiem tika saņemti 2007.gadā, kad „sarkanais gailis” ieskrējis teju 400 klientu mājokļos. Ik gadu nemainīgi paliek arī ugunsgrēku rašanās cēloņi, kas ir elektroinstalāciju bojājumi vai neuzmanīga apiešanās ar uguni, kā arī fakts, ka visbiežāk uguns nelaimēs cieš tieši koka karkasa ēkas. Tieši uguns nelaimes ir izmaksu ziņā postošākās, jo kā rāda BALTA dati, 2012.gadā tika izmaksāta atlīdzība 2,4 miljonus eiro apmērā, kas ir lielākā izmaksātā atlīdzība gan pieteikto uguns negadījumu, gan arī visu pēdējo 10 gadu privātīpašumu apdrošināšanas pieteikumu ietvaros. Tāpat īpašumu apdrošināšanā ir novērojams gana augsts zādzību skaits, sasniedzot 17% no visiem privātīpašumu atlīdzību pieteikumiem. Atskatoties uz atlīdzību pieteikumiem, nākas secināt, ka garnadži pēdējo 10 gadu laikā no privātīpašumiem aiznesuši mantas 2,1 miljonu eiro vērtībā. Šajā privātā īpašuma apdrošināšanas portfelī kopš 2012.gada arī ietilpst pārnēsājamās ierīces - mobilie telefoni un planšetes, tādējādi sniedzot drošības sajūtu un apziņu, ka zādzības gadījumā tiks segti ne tikai mājoklī esošo mantu izdevumi, bet arī to ierīču izdevumi, kuri tiek ikdienā pārnēsāti līdzi. Šāda iespēja mūsdienās ir ļoti nozīmīga, jo dati rāda, ka pārnēsājamās ierīces aizvien vēl ir viens no iecienītākajiem garnadžu „ķērieniem”. Arī Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis norāda, ka Latvijā ir novērojams neliels privāto īpašumu zādzību skaita pieaugums. „Pēdējo 10 gadu laikā novērojamais zādzību pieaugums sasniedz aptuveni 5%. Šie dati parāda, ka būtiski gadu laikā zādzību skaits nepalielinās, tomēr tas arī nesamazinās. Diemžēl vēl joprojām katra ceturtā zādzība notiek pašu neuzmanības dēļ – cilvēki aizmirst aizvērt logus vai aizslēgt durvis, ejot prom no mājokļa. Patlaban arī modernā vide un internets ir palielinājis zagļiem iespēju vieglāk tikt pie laupījuma, jo caur internetu ir ļoti viegli uzzināt gan to, kādas ierīces potenciālais upuris izmanto, gan arī to, kur un kad upuris atrodas,” stāsta T. Sadovskis, piebilstot, ka zagļi visbiežāk zog to, ko ir viegli un ātri aiznest, un tieši šobrīd, kad televizori un citas ierīces tiek veidotas arvien plānākas un vieglākas, tās kļūst par iekārojamāku laupījumu. BALTA dati liecina, ka, neskatoties uz to, ka Latvija nav izteikta dabas katastrofu valsts, tomēr ievērojams skaits mājokļu cieš tieši dabas stihiju dēļ. Kopš 2005. gada vairāk kā 740 mājokļi ir cietuši tieši zibens dēļ, tikmēr vairāk 3000 gadījumos par iemeslu izmaksātajai atlīdzībai ir bijuši plūdi, sniegs un vētras. Lai gan šādi negadījumi Latvijā nav regulāri, tomēr dabas stihiju radītie postījumi mēdz būt finansiāli graujoši. Pēdējo 10 gadu laikā BALTA atlīdzībās par dabas stihiju postījumiem izmaksājusi 2,3 miljonus eiro. Par apdrošinātāju BALTA Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK, Lietuvas Apdrošināšanas uzraudzības komisijas, Igaunijas statistikas departamenta un apdrošinātāju gada pārskatu datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. Iedzīvotāju aptaujās iedzīvotāji 12 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU GRUPĀ, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un Polijā lepojas ar vairāk nekā 16 miljonu klientu uzticību. 2013.gadā PZU GRUPA apdrošināšanas prēmijās parakstīja 3,98 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie. Papildu informācija: Anita Irbīte BALTA korporatīvās komunikācijas vadītāja Tel.: +371 26 456 444 E-pasts: anita.irbite@balta.lv Arita Krūze „P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” Tel.:+371 28 337 073 E-pasts: arita.kruze@prae.lv

Atpakaļ