Ceļš uz lauku mājām vai vasaras atpūtas galamērķi nereti ir ar granti kaisīts, turklāt vasara ir intensīvs ceļu remonta laiks. Pietiek ar sīka olīša trāpījumu auto vējstiklā, lai radītu nopietnus bojājumus – jebkura plaisa gaisa temperatūras izmaiņu, auto vibrācijas un deformācijas ietekmē var izplesties. Ar bojātu vējstiklu piedalīties satiksmē ir bīstami, jo pat šķietami kosmētiski bojājumi var ietekmēt redzamību un liegt iespēju iziet ikgadējo tehnisko apskati.

Šādā gadījumā automašīnu īpašnieki ir izvēles priekšā – veikt vējstikla remontu vai pilnīgu tā nomaiņu. Kā noteikt konkrētajam bojājumam piemērotāko risinājumu, izvērtējot katras izvēles priekšrocības un riskus, skaidro apdrošinātāja AAS BALTA (PZU grupa) un specializētā transportlīdzekļu stiklu remonta un servisa CARGLASS® eksperti.

“BALTA pagājušajā gadā KASKO atlīdzībās par sasistiem automašīnu vējstikliem izmaksāja vairāk nekā 3 miljonus eiro, šogad – jau 1,7 miljonus. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaugusi vidējā atlīdzība par katru gadījumu, kas nu jau sasniedz vairāk nekā 500 eiro. Ielaistas problēmas risināšana, plaisai palielinoties, kļūst ar katru brīdi dārgāka, tāpēc to nevajadzētu atlikt uz vēlāku laiku. Daudzi autovadītāji spriež – man ir KASKO, bez bēdu nomainīšu vējstiklu. Taču pilnīga vējstikla maiņa saistās ar daudz sarežģītāku procedūru nekā remonts un ne vienmēr būs efektīvākais, nedz videi draudzīgākais risinājums,” norāda BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Kristaps Liecinieks.

Cik plaši ir bojājumi?

Skaidrs, ka vējstikla remonts ir daudzkārt lētāks risinājums nekā pilnīga stikla nomaiņa. Tomēr, jāatceras, ka iespēju efektīvi veikt stikla remontu pamatā nosaka divi tehniskie faktori – cik plašs ir stiklojuma bojājums un kur tas atrodas.

Kā skaidro CARGLASS® servisa filiāles vadītājs Latvijā Armands Leināts, savlaicīgi konstatētus vējstikla bojājumus var novērst, bojāto vietu aizpildot ar īpašu polimēru: ”Tas ir ekonomiski izdevīgāks, videi draudzīgāks un daudz ātrāks problēmas risinājums, pilnībā atjaunojot vējstikla sākotnējo struktūru un izturību. Tiesa, remonts iespējams tikai tad, ja uzsituma diametrs (ieskaitot plaisas) nepārsniedz 2 eiro monētas izmēru un bojātā vieta atrodas vismaz 6 centimetru attālumā no stikla malas, kā arī nav tiešā vadītāja redzes laukā.”

Ja bojājumi ir vērienīgāki vai arī atrodas tiešā autovadītāja redzes laukā, ieteicams tomēr veikt vējstikla maiņu, neriskējot ar drošību ceļu satiksmē. “Kaut kādas rētiņas pēc remonta var būt redzamas. Tāpēc drošības nolūkos mēs neiesakām remontu, ja bojājums atrodas tiešā vadītāja redzeslaukā. Kopumā gan būs kārtīgi jāieskatās, lai to pamanītu, jo pēc bojājuma novēršanas tiek veikta vējstikla pulēšana, nogludinot visas nelīdzenās vietas,” saka Armands Leināts.

Bojājuma vecums

Tam, cik drīz pēc negadījuma tiek veikts vējstikla remonts, arī ir būtiska ietekme uz kvalitatīvu rezultātu. Kvalitatīvs vējstiklu remonts iespējams, ja to veic uzreiz pēc bojājuma rašanās. Tādējādi tiek samazināta iespēja, ka bojājums izpletīsies vai piepildīsies ar netīrumiem, kas traucē veikt remonta procesu. Pirms polimēra iepildīšanas bojājuma vietā tā ir rūpīgi jāattīra no smiltīm, gružiem un sīkām stikla lauskām. Jo senāks bojājums, jo sarežģītāk šo procesu veikt.

Laika faktors

Vējstikla remonts aizņem aptuveni 30 minūtes, kamēr vējstikla nomaiņa var prasīt 3 stundas vai pat veselu dienu. Jo modernāks auto, jo process ir laikietilpīgāks un dārgāks. Galvenais iemesls, kāpēc pilnīga vējstikla nomaiņa prasa tik daudz laika, ir automātisko drošības sistēmu kalibrēšana, kas remontējot nav nepieciešama. “Mūsdienīgiem auto priekšējais vējstikls papildus klasiskajai redzamības funkcijai nodrošina vietu virknei sensoru ar tādām funkcijām kā, piemēram, adaptīvā kruīza kontrole, joslu noturēšanas asistents, lietus sensors un ceļazīmju atpazīšana. Ja vējstikls tiek mainīts, šie sensori ir jākalibrē, jo pat nelielas novirzes no iepriekšējā stāvokļa var izsaukt to kļūdainu darbību,” saka Armands Leināts.

Pirmā palīdzība vējstiklam

Autovadītāja rīcība pēc tam, kad uz ceļa gadījies “noķert” olīti, var būt izšķiroša, lai maksimāli palielinātu iespējas novērst vējstikla stikla bojājumu bez pilnīgas tā nomaiņas. Konstatējot stikla bojājumu, līdz nokļūšanai servisā bojāto vietu vajadzētu aizlīmēt ar visparastāko līmlenti – tā ir pietiekami spēcīga aizsargbarjera, kas pasargā bojājumu no lieka piesārņojuma.

Savukārt nākamais solis ir pēc iespējas ātrāk doties uz servisu. Vajadzētu arī izvairīties atstāt auto tiešos saules staros, jo straujas temperatūras svārstības var veicināt mikroplaisu izplatīšanos. Tāpat ieteicams nodrošināt vienmērīgu braukšanu bez liekas mašīnas vibrācijas, lai palēninātu bojājuma izplešanos.

Kā rīkoties, lai pasargātu sava auto vējstiklu?

Lai pasargātu savu auto no nepatīkama bojājuma, BALTA un CARGLASS® iesaka rūpīgi izvēlēties braukšanas ātrumu ceļu posmos, kur notiek remontdarbi – ātruma ierobežojumi nereti paredzēti tieši tam, lai pasargātu auto no šķembu radītiem bojājumiem. Braucot pa grants un zemes ceļiem, kā arī ceļa posmos, kuros notiek remontdarbi, auto būs labāk pasargāts, ja:

• izvēlēsieties ceļa segumam un laika apstākļiem atbilstošu distanci ar priekšā braucošajiem auto;
• samazināsiet braukšanas ātrumu, īpaši brīdī, kad tuvojas pretimbraucoša automašīna;
• zinot, ka noteiktā ceļa posmā notiek remontdarbi, iespēju robežās braucienu labāk pārplānot, lai izvairītos no nonākšanas sīku akmeņu un šķembu krustugunīs.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2021. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 116 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 18 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību piecās valstīs. 2020. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,48 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Barkovska AAS BALTA komunikācijas vadītāja Tel. +371 26 40 10 41 E-pasts: lina.barkovska@balta.lv		Ligita Mieze Deep White projektu vadītāja Tel. +371 27 88 55 02 E-pasts: ligita@deepwhite.lv

 

 

Atpakaļ