Plaši atvērti vai vēdināšanas režīmā pavērti logi, uz balkoniem vai piemājas teritorijā atstāti vērtīgi priekšmeti, ārpus mājas pavadītas nedēļas nogales un došanās garākos ceļojumos, naksnīgas ballītes un pat durvju slēdzenē atstātas atslēgas, – līdz ar vasaras sezonas iestāšanos cilvēki mēdz kļūt bezrūpīgāki, reizēm piemirstot par mājokļu drošību. Tomēr zagļi ir aktīvi arī vasaras sezonās, apzogot dzīvokļus, privātmājas un tām piegulošās teritorijas – pērnvasar atlīdzībās par zādzībām no mājokļiem AAS BALTA (PZU grupa) izmaksājusi vairāk nekā 35 000 eiro. Apdrošinātājs atgādina – sākoties siltajai sezonai, ir svarīgi īstenot piesardzības pasākumus, lai atturētu garnadžu viesošanos ne vien dzīvoklī vai mājā, bet arī piemājas teritorijā.

Kā liecina BALTA statistika, izmaksātās īpašuma apdrošināšanas atlīdzības par zagļu nodarītajiem zaudējumiem gada griezumā ir gana prāvas, pērn sasniedzot pat 150 000 eiro. Šī gada pirmajos četros mēnešos par zādzībām izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sasniedz vidēji 759 eiro par katru gadījumu.

“Iespējams, Covid-19 mājsēdei ir bijusi pozitīva loma tajā, ka pēdējos gados neesam novērojuši strauju ar zādzībām saistītu atlīdzību skaita pieaugumu: cilvēki daudz vairāk uzturējās mājās, krietni ierobežojot zagļu iespējas īstenot savus nodomus. Tas iepriecina, taču nevajadzētu zaudēt modrību, jo klāt ir vasara – laiks, kad cilvēki daudz biežāk dodas ceļojumos, pavada nedēļas nogales ārpus pilsētas, pārvietojas ar velosipēdiem, lieto dārza tehniku piemājas dārziņos un turklāt labprāt vēdina telpas, bet tas savukārt nozīmē garnadžiem atvērtus logus un durvis. Vidējā atlīdzība par zādzību no privātīpašuma ir gana liela, turklāt jāņem vērā, ka šie gadījumi parasti saistās arī ar negatīvām emocijām par nelūgto “viesu” ciemošanos mājoklī,” stāsta Ainārs Puķe, BALTA īpašuma apdrošināšanas atlīdzību vadītājs.

Kā norāda BALTA eksperts, lielāks risks piedzīvot zādzību īpašumā ir privātmāju iemītniekiem: aptuveni 76% atlīdzības gadījumu, kas saistīti ar ielaušanos privātīpašumā, fiksēti tieši privātmājās un to teritorijās, bet 24% gadījumu – dzīvokļos.

Vairums gadījumu ir lietas, kurās notikusi zādzība, bet nav bojāts nekustamais īpašums, t. i., garnadži ir rosījušies ārpus telpām – piemājas teritorijā vai saimniecības ēkās. Visbiežāk tiek zagti velosipēdi, bet no saimniecībām un privātmāju palīgbūvēm jeb saimniecības ēkām “aizceļo” dažāda veida dārza tehnika, instrumenti un auto riepas. Zagļus neattur pat tas, ka paši saimnieki ir mājās – piemēram, namatēvs ar namamāti saldi guļ otrajā stāvā, bet garnadži netraucēti viesojas pirmajā.

“Sākoties vasaras atvaļinājumu sezonai, Valsts policija atgādina, ka mājokļa atstāšana uz ilgāku laiku vienmēr ir pastiprināta riska faktors. Tāpēc, dodoties prom no mājām, nedrīkst steigā aizmirst aiztaisīt gan visus logus un durvis, gan ieslēgt signalizāciju, ja tāda ir. Lietderīgi būtu lūgt arī palīdzību kādam uzticamam kaimiņam, kurš jūsu prombūtnes laikā varētu pievērst pastiprinātu uzmanību mājoklim,” norāda Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas vadības nodaļas vecākā speciāliste Sanda Gailāne.

Lai pasargātu savu mājokli no garnadžiem, BALTA un Valsts policija iesaka:

• vienmēr aizvērt logus un aizslēgt durvis, ja neesat mājās ilgstoši vai atstājat tās uz īsu brīdi;
• neatstāt atslēgas slēdzenē;
• rezerves atslēgas neglabāt zem kājslauķa vai puķu podos, kur tās viegli pieejamas garnadžiem;
• atstājot mājokli, parūpēties, lai aizvērti būtu arī balkoni un lodžijas;
• neatstāt vērtīgus priekšmetus tuvu logiem vai no ārpuses labi redzamās vietās, piemēram, uz palodzes, balkona vai lodžijas;
• vērtīgas lietas glabāt seifā un reģistrēt vērtīgo lietu reģistrā;
• pēc darbu pabeigšanas instrumentus un dārza tehniku novietot slēgtās telpās;
• dārzā, pagalmā vai koplietošanas telpās neatstāt bez uzraudzības velosipēdus un citus priekšmetus;
• ja velosipēds tiek lietots ārpus īpašuma, piemēram, atstāts pie veikala, obligāti jāizmanto slēdzene;
• apdomāt mājokļa apdrošināšanas iespējas, kas ļaus izvairīties no neplānotiem robiem budžetā;
• privātmāju īpašniekiem vēlams parūpēties par žogu un slēdzamiem vārtiņiem;
• mājoklim uzstādīt metāla durvis ar vairākām slēdzenēm;
• apdomāt videonovērošanas un signalizācijas sistēmas uzstādīšanas iespējas;
• neaizmirst ieslēgt signalizācijas sistēmu ikreiz, kad atstājat mājokli;
• privātmāju īpašniekiem preventīvi novērst zādzības ļaus suns un uzstādītas norādes, piemēram, par videonovērošanu vai mājdzīvnieka esamību;
• parūpēties par apgaismojumu ar kustības sensoriem, kas ļaus laikus pamanīt, ka kāds pārvietojas pa teritoriju;
• ja iespējams, neatstāt mantas koplietošanas telpās;
• uzturēt labas kaimiņattiecības un pārzināt visus kaimiņus, kuri dzīvo konkrētā kāpņutelpā.

Ar plašāku informāciju par to, kā pasargāt savu mājokli no nevēlamiem viesiem, aicinām iepazīties BALTA Drošības akadēmijā.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2021. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 116 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 18 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību piecās valstīs. 2020. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,48 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Barkovska AAS BALTA komunikācijas vadītāja Tel. +371 26 40 10 41 E-pasts: lina.barkovska@balta.lv

Ligita Mieze Deep White projektu vadītāja Tel. +371 27 88 55 02 E-pasts: ligita@deepwhite.lv

назад