Ikgadējā AAS BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā “Drošākais uzņēmuma autoparks 2021” šogad liela uzmanība bija veltīta uzņēmuma ilgtspējai, kā vienu no droša uzņēmuma aspektiem izceļot arī attieksmi pret vides jautājumiem. Kāpēc uzņēmumu autoparkiem ir svarīgi ilgtspējas risinājumi un kā tos ieviest praksē, ekspertu diskusijā novembra beigās runāja Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, SIA “SEB Līzings” vadītāja Jeļena Gavrilova, SIA “Omniva” loģistikas un operāciju vadītājs Guntis Mičuļs un BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa žūrijas priekšsēdētājs Kristaps Liecinieks. Konkursa žūrija ilgtspējīgākā autoparka specbalvu šogad pasniegusi pašvaldības SIA “Ventspils reiss”.

Ilgtspējīgas izvēles šodien – ekonomisks ieguvums ilgtermiņā

Lai sasniegtu ilgtspējas mērķus, kas Latvijai ir kopīgi ar citām Eiropas valstīm, ir svarīgi vienoties par to, kā saprotam vārdu “ilgtspēja”, ekspertu diskusijā uzsvēra Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane: “Agrāk ilgtspēju saistīja galvenokārt ar vidi, kas ir tikai viena no tās dimensijām. Būtībā ilgtspēja ir organizācijas procesu un risku vadība ar mērķi nodrošināt veiksmīgu uzņēmuma, vides un cilvēku pastāvēšanu ilgtermiņā. Jo uzņēmums nav vientuļa sala. Tā veiksmīgas pastāvēšanas pamatā ir rūpes gan par cilvēku – uzņēmuma darbinieku, klientu un sabiedrības – interesēm, gan arī dabas kapitālu.”

Viņa norādīja, ka ilgtspējīgu autoparku izveide daudziem šķiet dārgs un sarežģīts process, jo primāri saistās ar elektroauto iegādi, dažādu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu utt. Tomēr pieredze rāda, ka ilgtermiņā jebkura ilgtspējas iniciatīva sniedz ekonomisko ieguvumu.

“Apmeklējot veikalu,  mēs varam katru reizi pirkt papīra maisiņu, izmantot  auduma maisiņu vai arī iztikt bez maisiņa. Līdzīgi ir ar jebkuru ilgtspējas risinājumu. Piemēram, autoparka gadījumā ir būtiski godīgi izvērtēt, vai tiešām auto vienmēr ir nepieciešams neatkarīgi no tā, cik “zaļi” darbināms tas ir. Iespējams, biežāk atstājot to autostāvvietā, ilgtermiņā uzņēmums var ietaupīt ievērojamus līdzekļus,” atgādināja Dace Helmane. Viņa arī uzsvēra, ka šobrīd uzņēmumiem jārēķinās, ka bankas un citas finanšu iestādes ļoti rūpīgi izvērtē uzņēmumu sasniegumus ilgtspējas jomā, kas var būtiski ietekmēt aizdevuma nosacījumus.

Ilgtspējas nozīme aug, bet trūkst vienotu kritēriju

Ilgtspējas nozīmi uzņēmumu reputācijas veidošanā apstiprināja arī SIA “SEB Līzings” vadītāja Jeļena Gavrilova. Vienlaikus viņa norādīja uz vienotas izpratnes trūkumu par ilgtspējas risinājumiem.

“Katrs uzņēmums šobrīd ilgtspēju interpretē pa savam, jo mums trūkst vienotu kritēriju, pēc kuriem vadīties. Viens nopērk elektroauto un jūtas superilgtspējīgs, cits katru dienu domā par izmešu samazinājumu. Savukārt kritēriju izveidei ir vajadzīgi dati, objektīvi mērījumi, kuru pieejamība ir ierobežota,” novērojumos dalījās Jeļena Gavrilova.

Viņa arī atzina, ka ilgtspējas risinājumu ieviešana ir dārgāka, bet ilgtermiņā noteikti ekonomiski izdevīgāka – ne tikai tiešu ietaupījumu dēļ, bet arī no biznesa izaugsmes viedokļa: “Ilgtspējas aspekti kļūst arvien svarīgāki. Ne tikai klientiem un sadarbības partneriem, kuri lemj, vai pirkt pakalpojumu no tāda uzņēmuma, kas nedomā par ilgtspēju, bet arī potenciālajiem un esošajiem darbiniekiem, kuri kādu dienu var izlemt, ka nevēlas strādāt uzņēmumā bez ilgtspējas vīzijas, jo viņu vērtības nesakrīt.”

Kaut vai pa mazam solītim, bet nemitīgi uzlabot

SIA “Omniva” loģistikas un operāciju vadītājs Guntis Mičuļs diskusijā uzsvēra, ka ilgtspējas izaicinājumus gribētu nodalīt divas lielās daļās – tehniskos un cilvēkresursu aspektos: “Protams, jauns autoparks ir drošāks; varam to teikt arī no savas pieredzes – piemēram, mūsu autoparkā nav transportlīdzekļu, kas vecāki par 3 gadiem. Ne mazāk svarīga loma ilgtspējas mērķu sasniegšanā ir arī cilvēkam, kurš sēž pie stūres: daudz enerģijas veltām, lai šie cilvēki būtu maksimāli labi sagatavoti un brauktu efektīvi un ekonomiski pamatoti, tātad arī ilgtspējīgi.”

Guntis Mičuļs uzsver, ka komerctransporta segmentā pagaidām elektroauto nevar nodrošināt ikdienas darba apjomu ierobežotas sniedzamības dēļ. Tādēļ “Omniva” meklē iespējas, kā ieviest ilgtspējīgus risinājumus – piemēram, izmantojot atjaunojamo dīzeļdegvielu, kas ir ļoti praktisks solis, kā pakāpeniski samazināt uzņēmumu CO2 izmešu apjomu.

“Ilgtspēja ir par mērījumiem. Tādēļ savā darbā vērtējam, cik daudz degvielas patērējam uz vienu sūtījumu, un redzam, ka gadu no gada šis rādītājs samazinās par 5%. Tātad strādājam efektīvāk. Tāpat pārstrādājam visus atkritumus, ko vien var pārstrādāt,” stāstīja Guntis Mičuļs.

Ilgtspējas uzdevumi kļūst pašsaprotami

Konkursa “Drošākais uzņēmuma autoparks” deviņu pastāvēšanas gadu laikā ļoti daudzi uzņēmumi ir sākuši domāt ilgtspējas rakursā, uzsver BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs, konkursa žūrijas priekšsēdētājs Kristaps Liecinieks. Balvas “Ilgtspējīgākais autoparks” ieguvēja pašvaldības SIA “Ventspils reiss” īpaši izceļas ar projektu, kas aizsācies pirms pieciem gadiem: kad pasaulē vēl neviens neražoja elektrobusus, kas būtu pielāgoti sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, šāds elektrobuss tika izstrādāts speciāli “Ventspils reiss” vajadzībām. Šobrīd uzņēmumam pieder viens lielais hibrīdautobuss un pieci elektroautobusi, kuri maršruta galapunktā 3 minūtes tiek uzlādēti ar pantogrāfu – tik daudz, cik nepieciešams viena reisa veikšanai.

“Arī citi uzņēmumi meklē dažādus risinājumus. Sākumā tikai retais rēķināja TCO (total cost of ownership) jeb transportlīdzekļa ekspluatācijas izmaksas – šobrīd tā uzņēmumiem ir normāla prakse, lai pieņemtu lēmumus par jaunu transportlīdzekļu iegādi. Eiropas “zaļais” kurss veicina to, ka arvien vairāk uzņēmumu ievieš savos autoparkos transportlīdzekļus ar mazāk CO2 izmešiem vai vispār bez tiem; kravas transports biežāk tiek darbināts ar saspiesto vai saškķidrināto dabasgāzi. Pieaug ekonomiskas braukšanas nozīme: uzņēmumi ir sapratuši, ka ”smaga” šofera kāja var izmaksāt vairākus simtus eiro gadā vieglajiem transportlīdzekļiem un pat vairākus tūkstošus kravas transprotam, tāpēc daudzi pievērš pastiprinātu uzmanību autovadītāju apmācībai un motivēšanai braukt ekonomiski. Populāri kļūst arī koplietošanas auto, atteikšanās no transportlīdzekļiem, kas atrodas ilgstošā dīkstāvē, un transportlīdzekļu noslodzes izlīdzināšana, lai visiem autoparka transportlīdzekļiem veidotos aptuveni vienāds nobraukums. Uzņēmumi efektivizē maršrutus un veicina darbinieku kopbraukšanu, lai nokļūtu uz darbu un mājās,” par populārākajiem ilgtspējas risinājumiem konkursa dalībnieku uzņēmumos stāsta Kristaps Liecinieks.

Praktiski padomi ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai

Ne visiem uzņēmumiem ir pieejamas lielas investīcijas, lai iegādātos automašīnas bez CO2 izmešiem, taču eksperti izvirza arī citus praktiskus risinājumus, ar kuriem var panākt pozitīvas pārmaiņas uzņēmuma ikdienā.

• Izglītot darbiniekus. Ilgtspēja sākas ar katra cilvēka domāšanu. Lieliski komandas saliedēšanas un ilgtspējas veicināšanas pasākumi ir soļu skaitīšanas sacensības starp departamentiem, kopbraukšanas veicināšana, veloinfrastruktūras uzlabošana. Aiciniet darbiniekus biežāk izmantot velosipēdus un skūterus gan ārpus darba, gan pārvietojoties uzņēmuma teritorijā, ja nepieciešams.
• Ilgtspējīga domāšana uzņēmumā ir “no augšas uz leju” (top-down) process. Uzņēmuma vadībai ir jārāda pozitīvs piemērs.
• Apsaimniekojiet ne tikai fiziskus atkritumus. Pārskatiet savus ikdienas darbus un paradumus, lai saskatītu iespējas ietaupīt laiku, līdzekļus un cilvēkresursus. Cilvēkiem piemīt tendence ikdienā veikt daudz nevajadzīgu lietu inerces, nezināšanas vai neelastīgas domāšanas dēļ.
• Apzinieties, kādu vides jomu jūs ietekmējat visvairāk, un tajā arī kompensējiet savu nospiedumu ar ilgtspējas pasākumiem. Varbūt nav vērts pievērsties koku stādīšanai, ja netērējat papīru, bet patiesībā daudz vairāk ietekmējat kādu citu vides jomu.

Konkurss “Drošākais uzņēmuma autoparks” iestājas par sociāli atbildīgiem uzņēmumiem, kuri savā ikdienas darbībā, pārvaldot autoparkus, pierāda, ka tiem patiesi rūp kopējā satiksmes drošība. Tas ietver uzņēmuma iesaisti risku vadībā, cilvēkresursu vadību, uzņēmuma politiku un rīcību attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumiem, to uzraudzību un vadību, kā arī autoparku raksturojošo parametru analīzi un tehnisko nodrošinājumu. Konkursa noslēgumā norisinājās satiksmes ekspertu diskusija “Drošas satiksmes ABC – Auto, Bizness, Cilvēks” un konkursa laureātu apbalvošana. Tāpat kā pērn tā notika attālināti un bija vērojama BALTA Facebook lapā.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2020. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 107,3 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 17 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību piecās valstīs. 2020. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,33 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Lisnere AAS BALTA komunikācijas vadītāja Tel.: +371 26 40 10 41 E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Janīna Biteniece Deep White projektu vadītāja Tel.: +371 26 70 63 61 E-pasts: janina@deepwhite.lv

назад