Aizcirtušās durvis, pēkšņi aizdambējusies izlietne, loga vērtne, ko nevar aizvērt, vai kaimiņu bērnu futbola spēles rezultātā izsista loga rūts – negaidītu mājokļa bojājumu skaitam ir tendence pieaugt. Biežākais iemesls ir Latvijas dzīvojamā fonda novecošanās, taču no sadzīviskām likstām diemžēl nav pasargāts neviens, arī jauno dzīvojamo māju iedzīvotāji. Tomēr, kā liecina BALTA (PZU grupa) veiktās aptaujas* dati, dažādu meistaru telefona numuri parasti neglabājas iedzīvotāju ātro zvanu sarakstā un tikai 21% cilvēku ir pieejami attiecīgu jomu speciālistu kontakti, lai izsauktu palīdzību.

Pieprasītākie meistari – atslēdznieki un santehniķi  

Mājokļa jautājumos ikviens ir piedzīvojis gan situāciju, kas jārisina nekavējoties, gan izjutis apjukumu, prātojot, kā rīkoties. Dažādas ar īpašumu saistītas ķibeles, piemēram, aizcirtušās durvis vai plīsusi caurule, prasa sevišķi operatīvu rīcību. Šajos gadījumos var drudžaini meklēt atbilstošu dienestu vai arī zvanīt apdrošinātājam, kurš attiecīgu meistaru izsauks uz mājām.

“Reti kuram ir savs meistars visiem dzīves gadījumiem, kurš turklāt pieejams nekavējoties, jebkurā diennakts stundā. Pat ja jums ir uzticams santehniķis vai atslēdznieks, iespējams, negaidītā ķibelē vajadzīgi tieši namdara pakalpojumi. Kā liecina mūsu veiktā pētījuma dati, tikai piektdaļa aptaujāto glabā rokas stiepiena attālumā visu nepieciešamo speciālistu kontaktus un var patstāvīgi izsaukt palīdzību jebkurā sadzīviskā ķibelē. Tāpēc šajā gadījumā vienkāršākais veids, kā novērst problēmas mājās, ir zvans apdrošinātājam. Pakalpojumu “Palīdzība mājās” novērtē un izmanto arvien vairāk cilvēku – iepriekšējos gados vidējais pieprasījuma pieaugums pēc tā katru gadu bijis 65%, bet pērn palīdzība mājās ir sniegta pat par 91% vairāk nekā gadu iepriekš,” stāsta BALTA Fizisko personu īpašuma un civiltiesiskās atbildības produktu vadītāja Līva Bogdanova.

Kā liecina BALTA pieredze, pieprasītākie meistari ir atslēdznieki un santehniķi, taču palīdzības paketē iekļauti arī namdara un apsarga pakalpojumi. Par iespēju saņemt apsardzes pakalpojumus cilvēki interesējas retāk, taču tas ir būtisks atspaids, ja bojājumu rezultātā nav iespējams īpašumu noslēgt, lai tajā neiekļūtu nepiederošas personas, bet apdrošinātais objektīvu apstākļu dēļ pats nevar īpašumu pieskatīt.

Biežākās problēmas mājoklī saistītas ar dzīvojamā fonda novecošanos

Saskaņā ar aptaujas datiem visbiežākās problēmas, ar kurām saskaras cilvēki mājās, ir plīsuši cauruļvadi un applūšana (20%), kanalizācijas aizdambēšanās (18%) un durvju atslēgas un slēdzenes bojājums (17%). Dažādu cauruļvadu plīsumu, aizdambējumu un noplūžu riskam ir tendence pieaugt, kas ir skaidrojams ar Latvijas dzīvojamā fonda novecošanos, kā rezultātā nolietojas arī inženiertehniskās komunikācijas. Tomēr neērtības rada arī ikdienišķas situācijas: nozaudētas, sabojātas vai nozagtas atslēgas, aizcirtušās durvis vai vārti, bērns ieslēdzies vannas istabā un paša spēkiem nevar atvērt durvis – tie ir klasiski gadījumi, kad cilvēki meklē atslēdznieka palīdzību.

“Ja, piemēram, ūdens padeves sistēma ir kritiskā stāvoklī un nav lietojama, viss, ko santehniķis varēs darīt, – atslēgt ūdens padevi konkrētajam objektam, taču jāapzinās, ka palīdzība mājās ir atbalsts neparedzētām situācijām, nevis ilgtermiņa risinājums. Par mājokli un tā inženierkomunikācijām ir jārūpējas regulāri, lai novērstu iespējamus bojājumu riskus un izvairītos no sadzīviskām ķibelēm,” skaidro BALTA eksperte.

Reālo gadījumu spektrs pārsniedz jebkuru iztēli

“Gadījumus, ar kādiem ikdienā saskaras apdrošinātājs, reizēm ir pat grūti iztēloties. Klienti vēršas pēc palīdzības gan teju komiskās, gan patiesi dramatiskās situācijās, taču arī pat vismazākā sadzīviskā ķibele var sagādāt galvassāpes. Kad vajadzīga palīdzība, nav mazu problēmu,” saka Līva Bogdanova.

Piemēram, kādam klientam vēlā vakarā nolūza atslēga, esot dzīvoklī, un nebija iespējams izkļūt no telpām ne pašam, ne ciemiņiem, kuri tobrīd viesojās pie mājokļa saimnieka. Vai cits dzīvokļa īpašnieks palīdzību meklējis, jo ārdurvju atslēgas cilindrs bija sabojāts ar līmi, un šajā gadījumā iesaistīta arī policija. Vēl kādā mājoklī aizsērējusi kanalizācija un, lai piekļūtu aizsērējuma vietai, nācies demontēt klozetpodu un kanalizācijas cauruli, kas pēc tam arī daļēji nomainīta. Tāpat šajā ziemā neiztika bez izsaukumiem, kad ārā valda mīnusi, taču pēkšņi ir izregulējies logu mehānisms un balkona vai logu vērtni nav iespējams aizvērt.

“Lielākā daļa iedzīvotāju pat neaizdomājas, ka apdrošinātājs spēj visefektīvāk atrisināt sadzīviskas problēmas mājās, un, jo vairāk, ka šāds pakalpojums mēdz būt iekļauts komplektā, iegādājoties nekustamā īpašuma apdrošināšanu. Tāpēc ir vērts pārbaudīt savas īpašuma apdrošināšanas polises nosacījumus un tā vietā, lai glabātu telefonā virkni dažādu dienestu telefona numuru, turēt pa rokai vienu – sava apdrošinātāja numuru – un uzticēt viņam rūpes par jūsu neparedzētās situācijas atrisināšanu,” iesaka BALTA Fizisko personu īpašuma un civiltiesiskās atbildības produktu vadītāja Līva Bogdanova.

* BALTA un NORSTAT ekspresaptauja veikta 2021. gada martā.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2019. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 114,3 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību piecās valstīs. 2019. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,62 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Lisnere AAS BALTA komunikācijas vadītāja Tel.: +371 26 40 10 41 E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Janīna Biteniece Deep White projektu vadītāja Tel.: +371 26 70 63 61 E-pasts: janina@deepwhite.lv

назад