Kā liecina AAS BALTA (PZU grupa) apkopotā informācija par lielākajām apdrošināšanas atlīdzībām 2020. gadā, vislielāko postu nodarījuši ugunsgrēki – no piecām lielākajām izmaksātajām atlīdzībām tie bijuši četri gadījumi, kopējai atlīdzību summai veidojot ap 2,5 miljonus eiro. Arī šī gada statistika liecina, ka ugunsnelaimju skaits pieaug: ja 2020. gadā apdrošinātājs mēnesī fiksējis vidēji 13 ugunsgrēkus, tad šī gada janvārī reģistrētas jau 26, bet februārī – 19 ugunsnelaimes.

Viena dzirkstele var izrādīties liktenīga

BALTA iesniegtais atlīdzību pieteikumu skaits par ugunsgrēku postījumiem šī gada pirmajā mēnesī ir bijis divreiz lielāks nekā vidējais atlīdzību pieteikumu skaits pērn.

“Pieaugošais ugunsnelaimju skaits galvenokārt saistīts ar aukstuma iestāšanos. Ja pagājušajā gadā ziemas faktiski nebija, tad šogad janvārī un februārī visā Latvijā bija liels sals – attiecīgi saimniecībās aktīvāk tiek darbinātas apkures sistēmas un pastiprināti lietotas elektroiekārtas. BALTA dati liecina, ka 45% no visām par ugunsgrēkiem izmaksātajām atlīdzībām saistītas ar nepareizi lietotām vai bojātām elektroinstalācijām, kas kļuvušas par ugunsgrēka cēloni,” norāda BALTA Apdrošināšanas atlīdzību direktors Ingus Savickis.

Pēdējās desmitgadēs elektropatēriņa apjoms ir ievērojami pieaudzis, turklāt būtiski attīstās iekārtu jauda, kas savukārt rada milzīgu slodzi uz elektrotīklu. Lielākoties mājsaimniecībās ir ieviesti tā saucamie viedie skaitītāji, kas uzskaita pat niecīgus patēriņus, piemēram, patēriņu no neieslēgta televizora.

“Ja salīdzinām ar laiku pirms desmit vai vairāk gadiem, tagad tējkannā ūdens uzvārās jau pēc dažām minūtēm, bet cepeškrāsns uzkarst zibenīgi. Ar laiku elektrības tīklam tiek pievienotas arvien jaunas ierīces, un agri vai vēlu tas var novest pie tīkla pārslodzes un īssavienojuma. Turklāt daudzās mājās, kas būvētas pirms vairākiem desmitiem gadu, elektroinstalācija var būt novecojusi. Lai droši atstātu savu mājsaimniecību un dotos ikdienas gaitās, jāievēro jau gadiem lolotie drošības pasākumi – neatstāt ieslēgtu apgaismojumu vai citas elektroierīces. Ja regulāri izsit drošinātājus jeb “korķus”, noteikti nedrīkst mēģināt atrisināt problēmu pašu spēkiem – šis darbs jāuztic speciālistam,” iesaka Ingus Savickis.

2019. gadā tieši par ugunsgrēka postījumiem BALTA izmaksāja lielāko atlīdzību, ko jebkad izmaksājis kāds no Baltijas apdrošinātājiem – 36,9 miljonus eiro bezvadu datortīkla iekārtu izstrādātājam un ražotājam SIA “Mikrotīkls” par ugunsgrēkā nopostīto noliktavas ēku un preci. Uguns nešķiro, fiziska vai juridiska persona, tāpēc gan privātīpašumu saimniekiem, gan komercobjektu apsaimniekotājiem ir jāparūpējas par savu drošību, atgādina Ingus Savickis. Arī pērn četras no piecām lielākajām atlīdzībām saistītas ar ugunsnelaimēm. Trīs no apjomīgākajām atlīdzību lietām izmaksātas par uguns nopostītām dzīvojamām ēkām – kopā vairāk nekā 500 000 eiro. Lielākoties uguns iznīcinājusi ēku jumta konstrukcijas, fasādes, augšējos stāvus un īpašnieku iedzīvi, bet apakšējie stāvi appludināti glābšanas darbu laikā. Vismaz vienā gadījumā zināms, ka ugunsgrēku izraisījis īssavienojums, un vēl vienā gadījumā, aizdegoties jumta korei, cietuši pat divu ēku augšējie stāvi.

“Īssavienojums parasti rodas nevis elektrības vados, bet gan to savienojumos. Iespējamos defektus pašam vizuāli novērtēt ir sarežģīti arī tad, ja elektrības vadi ir redzami. Elektroinstalācijas pārbaude gan privātīpašumā, gan juridiskajā īpašumā jāveic ne retāk kā reizi 10 gados. Tēlaini runājot, rūpes par elektroinstalāciju ir kā rūpes par paša asinsvadu sistēmu – laiku pa laikam jāvēršas pie sertificēta speciālista jeb, vienkāršiem vārdiem sakot, elektriķa, kurš veiks attiecīgu diagnostiku un, ja nepieciešams, labojumus,” aicina Ingus Savickis.

Netīrīti skursteņi var atstāt saimnieku bez pajumtes

Kā liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika, pērn Latvijā degušas 1957 dzīvojamās mājas – trešā daļa no visiem uguns postītajiem objektiem. Ik gadu vismaz 500 ugunsgrēku izraisījusi sodrēju degšana dūmvadā. Tāpat nereti ugunsgrēkus izraisa nepareizi izbūvēta apkures ierīce un dūmvads, to nolietojums vai mehāniski bojājumi, pārkurināšana, neatbilstoša kurināmā materiāla un aizdedzināšanas paņēmienu izvēle vai degtspējīgu materiālu atrašanās apkures ierīces tiešā tuvumā.

BALTA eksperts norāda, ka ar dūmvadiem un apkures sistēmām saistītu ugunsnelaimju īpatsvars veido 14% no visiem atlīdzību gadījumiem. “Šķietami tas procentuāli nav tik daudz, taču faktiski tā ir virkne postošu ugunsgrēku, kas atstāj cilvēkus bez pajumtes un iedzīves. Darbā ar klientiem redzam, cik milzīgs materiāls un emocionāls zaudējums ir ugunsgrēka nopostītas mājas. Sekojam līdzi situācijai, nemitīgi attīstāmies, paplašinot savu īpašuma apdrošināšanas segumu un izmaksājot atlīdzību arī tad, ja ugunsgrēku izraisījis bojāts vai netīrīts dūmvads. Tomēr, lai arī apdrošināšanas sniegtais atbalsts ir neatsverams, ugunsgrēks ir pieredze, ko nevēlētos piedzīvot neviens, tāpēc īpaši aicinu iedzīvotājus regulāri rūpēties par dūmvadu tīrību un drošību,” stāsta Ingus Savickis.

Lai parūpētos par savu un sava īpašuma drošību, BALTA aicina ievērot būtiskus apkures sistēmas drošības pasākumus.

• Mājoklī jānodrošina efektīva un droša apkures ierīce. Lai samazinātu pārkurināšanas risku, jānodrošina apkures ierīces jaudas atbilstība apsildāmās telpas platībai.
• Cietā un šķidrā kurināmā apkures iekārtas, ierīces un dūmvada tehniskā stāvokļa pārbaudi veic reizi piecos gados. Apkures iekārtu un ierīču, kurā par kurināmo izmanto gāzi, tehniskā apkope un tehniskā stāvokļa pārbaudē jāveic ne retāk kā reizi gadā. Pirms katras apkures sezonas sākšanās ir jāveic apkures sistēmu un dūmvadu tehniskā stāvokļa profesionāla pārbaude, dūmeņu, krāšņu un dūmkanālu attīrīšana no sodrējiem. Obligāti jāpārbauda, vai krāsniņās un dūmvados nav radušās plaisas.
• Mūsdienās ļoti populārajām čuguna krāsniņām (tautā sauktas par Jotul u. tml.) dūmvads jātīra ne tikai pirms apkures sezonas uzsākšanas, bet arī reizi apkures sezonas laikā. Šīs krāsniņas atšķiras no mūrētām krāsnīm ar to, ka tās neuzkrāj siltumu un kurinot tajās nenotiek pilns sadegšanas process, līdz ar to dūmvadā pastiprināti veidojas sodrēji.
• Ikviena dzīvojamā ēka jāaprīko ar dūmu detektoriem, kas ugunsgrēka gadījumā savlaicīgi ziņos par nelaimi, lai varētu laikus evakuēties no bīstamās vides un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus.
• Ja aukstajā laikā mājoklim aizsalst caurules, noteikti tās nesildiet, izmantojot atklātu uguni. Aizsalušas caurules jāatsilda ar tvaiku, silta gaisa plūsmu vai karstajām smiltīm. Vislabākais risinājums ir izsaukt speciālistu, kurš novērsīs problēmu.
• Apkures sezonas laikā, kad regulāri tiek darbinātas un sildītas krāsniņas, parūpējieties, lai uz krāsns, kā arī tieši pie tās neatrastos dažādas sadzīviskas lietas un mēbeles, kas viegli uzliesmo. Esiet uzmanīgi ar drēbju žāvēšanu uz apkures sistēmām.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2019. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 114,3 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību piecās valstīs. 2019. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,62 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Lisnere AAS BALTA komunikācijas vadītāja Tel.: +371 26 40 10 41 E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Janīna Biteniece Deep White projektu vadītāja Tel.: +371 26 70 63 61 E-pasts: janina@deepwhite.lv

назад