No nelaimes gadījumiem nav pasargāts neviens – apdrošinātāji ik dienu sastopas ar atlīdzību pieteikumiem, kas saistīti ar ūdens noplūdes, zagļu, arī lieliem uguns nodarītiem zaudējumiem, kas nesaudzē ne privātpersonām, ne uzņēmumiem piederošu īpašumu. AAS BALTA (PZU grupa) atgādina – īpašuma apdrošināšana ir uzņēmumu saimniecības neatņemama sastāvdaļa, kas nelaimes gadījumā var pasargāt no miljoniem eiro lieliem zaudējumiem.

Latvijā ir vieni no dramatiskākajiem rādītājiem Eiropas valstu vidū saskaņā ar statistiku par ugunsgrēku un tajos bojāgājušo skaitu. “AAS BALTA (PZU grupa) pērn izmaksāja lielāko atlīdzību apdrošināšanas nozares vēsturē, ko jebkad administrējusi un izmaksājusi kāda no Baltijā reģistrētām sabiedrībām, – 36,9 miljonus eiro SIA “Mikrotīkls” par nodegušām noliktavas telpām un preci. Distancējoties no viena konkrēta gadījuma, ikdienā, strādājot ar komercobjektiem, redzam, ka Latvijas uzņēmumos netrūkst ugunsdrošības vājo posmu: saimnieciskajai darbībai neatbilstoši izvēlēti un ugunsnedroši būvniecības risinājumi un materiāli, aplama likumu un noteikumu izpratne un pavirša attieksme pret drošības jautājumiem ir tikai daži no tiem,” norāda AAS BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns.

Viņš atzīst – nav divu vienādu uzņēmumu, katram ir savas apdrošināšanas vajadzības, kas atkarīgas no nozares un darba specifikas, uzņēmuma izmēra un citiem individuāliem rādītājiem. Tomēr nereti uzņēmumos netiek ievērotas elementāras drošības prasības, kas var novest pie apjomīgām un finansiāli ļoti dārgām nelaimēm – ugunsgrēkiem, ūdens noplūdes rezultātā sabojātām telpām un precēm, zaudējumiem, ko rada zagļu darbības nepietiekami nodrošinātās telpās.

Katra trešā ugunsgrēka iemesls – neatbilstoša elektroinstalācija vai tās nepareiza ekspluatācija “Visos uzņēmumos ir elektroinstalācija – bez tās neiztikt. Tā ir kā zirnekļa tīkls, kas ar laiku apaug ar jauniem pavedieniem. Tomēr ik dienas sastopamies ar gadījumiem, kad komercobjektu apsaimniekotāji ievēro tikai minimālās likuma prasības un, piemēram, aizmirst regulāri uzaicināt elektriķi veikt elektroinstalācijas pārbaudes, īpaši tad, ja uzņēmums aug un attīstās. Pat jauna datora pieslēgšana tīklam var izrādīties pēdējais piliens, izraisot elektroinstalāciju pārslodzi un ugunsgrēku,” stāsta Uģis Uškāns. Viņš aicina pievērst uzmanību pēkšņam elektropatēriņa pieaugumam – tā var būt pirmā pazīme, ka no elektrības vadiem vai elektroiekārtām ir kāda strāvas noplūde vai vadu izolācijas bojājums. Ja uzņēmumā regulāri izsit drošinātājus jeb “korķus”, noteikti nedrīkst mēģināt atrisināt problēmu pašu spēkiem – šis darbs jāuztic speciālistam.

“Vēl viens būtisks aspekts – ja esat pamanījuši grauzējus noliktavas telpās, noteikti no tiem jātiek vaļā, jo tie ne tikai nerotā uzņēmumu, bet arī sagrauž vadus, kas var izraisīt ugunsgrēku. Parasti elektrības vadi atrodas neredzamās vietās, piemēram, aiz sienu ģipškartona apšuvuma, virs piekaramajiem griestiem un citās brīvās vietās, kur grauzēji var netraucēti darboties,” brīdina BALTA speciālists.

Līdz 20% no visiem ugunsgrēkiem saistīti ar neatbilstošām apkures iekārtām vai to nepareizu ekspluatāciju

Paštaisītas apkures ierīces un dūmvadi, kā arī dažādi sildītāji, ko darbinieki sameistarojuši pašu rokām, nav pieļaujami uzņēmuma telpās. Apkures ierīkošana ir tā pati būvniecība, kur svarīgs katrs parametrs, tostarp telpas tilpums un siltinājums, tādēļ tas jāatstāj būvspeciālista ziņā. Savukārt nepareiza apkures iekārtu ekspluatācija visbiežāk saistīta ar neiztīrītiem vai nepareizi tīrītiem dūmvadiem.

“Pērn mūsu eksperti apsekoja vairāk nekā 200 komercobjektu, galvenokārt ražošanas uzņēmumus, noliktavas un tirdzniecības centrus, palīdzot uzņēmumiem labāk novērtēt ugunsdrošības līmeni un sniedzot rekomendācijas par nepieciešamajiem uzlabojumiem. Izvērtējot sagatavotos atzinumus, labi redzama tendence – bieži būvniecības ieceres un projektēšanas procesā tiek izmantoti risinājumi, materiāli un drošības sistēmas, kas paredzēti vienas konkrētas saimnieciskās darbības veikšanai. Ar laiku ēkām mainās īpašnieki, un ar jauniem uzņēmumiem telpās ienāk arī cita saimnieciskā darbība. Īpaši tas vērojams padomju laikos celtās ēkās. Diemžēl telpu drošības risinājumi fiziski un morāli noveco un kļūst neatbilstoši saimnieciskajai darbībai, kas tajā tiek veikta, savu funkciju pildot nepilnīgi. Šādās situācijās visbiežāk nepieciešami apjomīgi ēkas un telpu pielāgošanas darbi un uzlabojumi, lai objekts atbilstu drošības prasībām,” atgādina BALTA Juridiskā īpašuma un garantiju risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Savs īpašums jāsargā pašiem

Ugunsdrošības un darba drošības instruktāža un apmācība nav tikai formalitāte. Labāk īsa instruktāža nekā gara, monotona runa vai bieza dokumentu mape, kurā neviens neieskatīsies. Ja katrs darbinieks zinās, kā attiecīgā situācijā rīkoties, lielāka iespēja, ka varēs novērst lielāku nelaimi vai apdzēst ugunsgrēku jau pašā sākumā. Ugunsdzēšamie aparāti jānovieto ar skatienu sasniedzamā attālumā un jāpārbauda, vai darbinieki prot ar tiem apieties.

“Neatkarīgi no tā, vai apsaimniekojat ražotni vai biroju ēku, jāatceras, ka jebkur netrūkst iespēju darīt dažādus ugunsbīstamus darbus un nedarbus. Neaizliedziet darbiniekiem smēķēt – iekārtojiet atbilstošas un drošas smēķētavas. Ja smēķēt būs aizliegts, darbinieki to darīs tik un tā, taču izvēlēsies neatbilstošas un ugunsnedrošas vietas. Un atcerieties – nekādas svecītes vai Adventes vainagi darbavietā!” atgādina Uģis Uškāns.

Arī ugunsdrošības signalizācija ir vērtīgs un noderīgs ieguldījums, ja vien tā ir darba kārtībā. Ik pa laikam ir vērts pārbaudīt, vai signalizācija reāli strādā, atvienojot detektoru un gaidot apsardzes reakciju. Ja nesagaidāt, tātad signāls nav saņemts un jāizsauc speciālists savest signalizāciju darba kārtībā.

Ar AAS BALTA ieteikumiem “Kas jāņem vērā, apsaimniekojot īpašumu?” video formātā var iepazīties šeit:

https://we.tl/t-A8RhqPYUJW

https://www.youtube.com/watch?v=i1mylmElP-8

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2019. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 114,3 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību piecās valstīs. 2019. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,62 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Lisnere AAS BALTA komunikācijas vadītāja Tel.: +371 26 40 10 41 E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Janīna Biteniece Deep White projektu vadītāja Tel.: +371 26 70 63 61 E-pasts: janina@deepwhite.lv

назад