Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas (VDI) datiem pēdējo piecu gadu laikā kopējais darbavietā nelaimes gadījumos cietušo skaits ir palielinājies par 31%, un ik stundu nelaimes gadījumā darbavietā cieš viens nodarbinātais. Arī apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU) dati apstiprina, ka 2019. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu pieteikto negadījumu skaits palielinājies vairāk nekā divas reizes, tostarp ik gadu ap 10 ļoti smagiem nelaimes gadījumiem noved pie nodarbinātā invaliditātes. Vienlaikus apdrošināšanas eksperti atzīst – Latvijas darba tirgū novērojams, ka darba devēji nepietiekami novērtē ar darba specifiku saistītos riskus, kuru skaits ik gadu pieaug, savukārt darbinieki vieglprātīgi izturas pret drošības instrukcijām.

Kā liecina VDI darba vietā cietušo skaita analīze pa nozarēm, arī 2019. gadā nemainīgi nozares ar lielāko cietušo skaitu bija apstrādes rūpniecības, transporta un uzglabāšanas, tirdzniecības, būvniecības, veselības un sociālās aprūpes nozares. Lai gan pēdējo piecu gadu laikā darba nespējas dienu skaits saistībā ar traumu darbā dubultojies, pērn sasniedzot 23961, joprojām salīdzinoši maza daļa darba devēju domā par “drošības spilvenu” – darbinieku nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Tikai 34% uzņēmumu, kuru darbiniekiem ir iegādāta veselības apdrošināšanas polise, ir apdrošināti arī pret nelaimes gadījumiem, liecina BALTA dati.

“Analizējot datus par nelaimes gadījumos darbā cietušo skaitu, secinām, ka tam ir tendence pieaugt un arī 2020. gadā tendence diemžēl saglabājas. Ik mēnesi saņemam vidēji 18 pieteikumu par darbavietā gūtām traumām, kuras atlīdzībai pieteiktas ar VDI aktu par notikušo. Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa – ir vēl tā sauktās “slēptās darba traumas”, kur darba devēja interesēs cietušais darbavietā gūtu traumu piesaka kā sadzīves traumu,” stāsta Ludmila Ščegoļeva, BALTA Personu produktu vadītāja un risku parakstītāja, uzsverot, ka nodarbināto drošībai, veicot darba pienākumus darbavietā, vajadzētu būt darba devēju prioritātei numur viens.

Pieaug darbavietā smagi cietušo skaits

Saskaņā ar VDI datiem 2019. gadā Latvijā kopā nelaimes gadījumos cieta 2272 nodarbinātie, tostarp 226 nodarbinātie guva smagus veselības traucējumus un 29 nodarbinātie gāja bojā. Salīdzinot ar 2018. gadu, smagi cietušo skaits pieaudzis par 8%, savukārt bojāgājušo skaits samazinājies par 3%.

L. Ščegoļeva uzsver, ka, izskatot pieteikumus par nelaimes gadījumu atlīdzībām, kas saņemti pēdējo gadu laikā, regulāri nākas saskarties ar ļoti smagiem un diemžēl arī letāliem gadījumiem: “Līdz ar pieaugošo būvniecības objektu un infrastruktūras projektu apjomu un ražošanas industrijas attīstību novērojam, ka šajās nozarēs negadījumu skaits darbavietās nozīmīgi palielinājies. Kopumā darba traumas raksturo smagākas sekas nekā tās ir sadzīves vai cita veida traumām. BALTA pieredzē lielākā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība pēdējo trīs gadu laikā saistībā ar darba spējas zaudēšanu bija 100 000 eiro.”

2019. gadā biežāk nelaimes gadījumos cietuši vīrieši

2019. gadā nelaimes gadījumos darbā, tāpat kā iepriekš, biežāk cietuši vīrieši – 66%, liecina VDI dati. BALTA pēdējo trīs gadu laikā ir izmaksājusi atlīdzības par vairākiem desmitiem smagu negadījumu, kad darba traumu rezultātā nodarbinātie guvuši smagas politraumas, apdegumus, invaliditāti vai diemžēl gājuši bojā. Katru gadu BALTA par nelaimes gadījumiem darbā izmaksā atlīdzību vairāk nekā 1300 nodarbinātajiem, kurus apdrošinājis darba devējs.

Ārija Matisone, VDI Darba aizsardzības nodaļas vecākā eksperte, norāda: ”Ņemot vērā, ka nelaimes gadījumu skaits darbavietās nesamazinās, VDI katru gadu regulāri veic gan uzņēmumu preventīvās pārbaudes darba aizsardzības jomā, gan arī regulāri organizē tematiskās pārbaudes. Piemēram, 2020. gadā jau tika organizēta tematiskā pārbaude kokapstrādes nozares uzņēmumos, kā arī šobrīd notiek tematiskā pārbaude būvniecības nozarē. Viens no pārbaužu mērķiem ir uzņēmumu darba vides uzlabošana, pareiza darba aprīkojuma lietošana. VDI regulāri tiek apkopoti un analizēti dati par iepriekšējos gados notikušajiem nelaimes gadījumiem darbā, to cēloņiem, darba vidi, attiecīgo individuālo aizsardzības līdzekļu pareizu pielietošanu, darbinieku apmācību, drošām darba metodēm. Šie dati tiek analizēti un apkopoti pa nozarēm un reģioniem. Darba aizsardzības preventīvo pasākumu mērķis ir uzlabot darba vidi un mazināt nelaimes gadījumu darbā skaitu, kā arī veicināt gan darba devēju, gan nodarbināto izpratni par to, cik būtiski ir strādāt sakārtotā un drošā darba vidē. Savlaicīgas darba vides apstākļu uzlabošanas preventīvās darbības nodarbinātajiem var mazināt iespēju gūt nopietnas traumas, kas ilgtermiņā var radīt neatgriezeniskas veselības problēmas un saīsināt darba mūžu.”

Neviens nav pasargāts no neparedzētām situācijām, un nereti darba devēji, uzzinot, ka nelaimes gadījums noticis neuzmanības dēļ, pat neaizdomājas par cēloņiem, tādējādi norādot uz darbinieka paša vainu. VDI un BALTA aicina darba devējus rūpīgi izvērtēt arī savu atbildību drošas darba vides veidošanā, savukārt darbiniekus rūpēs par savu veselību – ievērot visas darba drošības instrukcijas. Vērts paturēt prātā, ka uzņēmumiem, kuri saviem darbiniekiem nodrošina nelaimes gadījumu apdrošināšanu, Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir paredzēti nodokļu atvieglojumi.

 

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2019. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 114,3 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,5 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv      

Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv

назад