Tu esi tas, ko tu ēd, vēstī sena tautas gudrība. Zināšanas par pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu iet rokrokā ar labu pašsajūtu un stipru veselību. Aizvien vairāk mūsdienīgi domājošu darba devēju rūpējas ne tikai par to, lai atbalstītu darbiniekus slimības laikā, iegādājoties veselības apdrošināšanas polises, bet arī par to, kā panākt, lai kolēģi neslimotu nemaz. Veselīgam uzturam ir būtiska nozīme, sevišķi birojos, kur cilvēki pavada garas stundas mazkustīgās pozās. Uztura speciāliste Laila Meija sniedz vērtīgus padomus, kā darba devējs var veicināt savu darbinieku veselīgas izvēles, kad runa ir par ēdienu.
Laikā, kad konkurence darba tirgū par labiem speciālistiem ir īpaši liela, darba devēji arvien biežāk gādā par padotajiem un to veselību. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) pieredze rāda, ka vidējais apdrošināto darbinieku skaits vienā uzņēmumā šogad ir 30, taču atsevišķos lielākajos uzņēmumos pārsniedz pat pusotru tūkstoti.
Tāpat arvien vairāk uzņēmumu domā par veselīgas darba vides un paradumu veidošanu darba vietā. Viens no būtiskākajiem veselības stūrakmeņiem ir veselīgi ēšanas paradumi. Sabalansēts, pilnvērtīgs uzturs vien nav brīnumlīdzeklis, kas pasargās no visa, taču ir svarīgs komponents labas veselības veicināšanai, lai nenāktos izmantot dārgus ārsta pakalpojumus un kavēt darbu. Turklāt tas ne tikai vairo labsajūtu, bet arī uzlabo darba spējas.
Radīt apstākļus veselīgas maltītes ieturēšanai
“Ja darba devējs patiešām rūpējas par saviem darbiniekiem, ir virkne dažādu risinājumu, kā atturēt cilvēkus no neveselīgām uzkodām pie darba galda vai neregulārām ēdienreizēm,” stāsta uztura speciāliste Laila Meija, Rīgas Stradiņa universitātes Sporta un uztura katedras docente. Viņa savā profesionālajā ikdienā saskaras gan ar pacientiem, kuri tiek ievesti slimnīcā ar ātro palīdzību, gan maksas klīnikas apmeklētājiem – tātad cilvēkiem ar ļoti dažādu rocību. Eksperte atzīst – nauda nav galvenais arguments, kāpēc cilvēkiem izveidojas pavirša attieksme pret pilnvērtīgām maltītēm.
Viens no izplatītiem aizbildinājumiem ir laika trūkums. “Ne visās darbavietās ir ēdnīcas, turklāt tad vēl arī ir jautājums, ko šajās ēdnīcās piedāvā. Ja cilvēks gribētu ēst veselīgi, bet viņam pieejama tikai karbonāde ar majonēzes rūtiņu, viņš, iespējams, neēdīs nemaz vai arī ķersies pie ātrajām uzkodām, kas tikai šķietami ir veselīgākas par atraidīto majonēzi,” skaidro Laila Meija. Tāpēc viņas pirmais ieteikums – ja darbavietā ir sava ēdnīca, ir vērts pārskatīt ēdienkarti un dot cilvēkiem izvēles iespēju, kā arī varbūt iekļaut ēdienkartē vairāk svaigu salātu un dārzeņu, veselīgākas piedevas, samazināt sāls un cukura daudzumu produktos.
Ja savas ēdnīcas nav vai darbinieki labprātāk uzticas pašu sakomplektētai pusdienu kastītei, labs risinājums ir virtuvītes vai virtuves stūrīša iekārtošana ar ledusskapi un iespēju ēdienu uzsildīt. “Te arī nevajadzētu par zemu novērtēt socializēšanās aspektu. Piemēram, daudzu tik slavētajai Vidusjūras diētai, kas patiešām sniedz labus rezultātus, ir kāda būtiska īpašība – Vidusjūras valstīs cilvēki ietur maltītes labā kompānijā, nevis steidzīgi un vienatnē, nereti apēdot pārāk daudz vai pārāk ātri,” atzīmē Laila Meija, piebilstot – ja ir labs kolektīvs, kopīgas pusdienas ik dienu var izrādīties lielisks komandas saliedēšanas pasākums.
Uzkodas – ne tikai garšīgas, bet arī veselīgas
Arī tad, ja cilvēks ir kārtīgi pusdienojis, agri vai vēlu roka sniegsies pēc kādas uzkodas. Lai veicinātu veselīgu uzkodu kultūru, uztura speciāliste rosina darba devējiem parūpēties par darbiniekiem pieejamiem svaigiem vai žāvētiem augļiem, riekstiem, dārzeņu čipsiem.
“Darbavietā līdz ar dzeramo ūdeni, kafiju un ikdienā nepieciešamajām kancelejas precēm noteikti ir vērts nodrošināt arī veselīgas uzkodas, ko šobrīd, starp citu, piedāvā ne viens vien kancelejas preču tirgotājs. Pat tad, ja vēlaties kādam pateikt paldies vai iepriecināt noskumušu kolēģi, nav obligāti jāierodas ar konfekšu kasti vai cepumu turzu – ne mazāk prieka sagādās arī ziedi,” iesaka Laila Meija.
Neveselīgi našķi bieži vien ir atbildīgi ne tikai par lieko svaru un veselības problēmām, bet arī ādas izskatu. Dermatologa konsultācijas ir vienas no vispopulārākajām, liecina BALTA atlīdzību pieteikumu statistika. “Iemesli, kāpēc cilvēki dodas pie dermatologa, var būt visdažādākie. Apsveicami, ja veselības apdrošināšanas polise mudina regulāri un profilaktiski pārbaudīt ādas stāvokli, lai izvairītos no onkoloģiskām saslimšanām. Taču nav nekāds noslēpums, ka mūsu ikdienas paradumi, sevišķi tie, kas saistīti ar neveselīgu uzturu, lielā mērā veicina gan dažādu alerģiju riskus, gan kaut ko tik elementāru kā pumpas, ar kurām vecāki biedēja bērnībā, mēģinot atturēt no pārlieku aizrautīga konfekšu patēriņa,” pauž BALTA Personu produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja Sandra Pietkēviča.
Radoši risinājumi – puse no veiksmes
Lai mudinātu darbiniekus ēst veselīgi, ne vienmēr ir vajadzīgas lielas pārmaiņas vai milzu ieguldījumi. Uztura speciāliste Laila Meija novērojusi, ka daudzi aicina speciālistus ar vieslekcijām viesoties savos uzņēmumos, lai izglītotu darbiniekus par veselīgu uzturu. Kā īpašu komandas saliedēšanas un kopīgas laika pavadīšanas aktivitāti viņa iesaka gatavošanas meistarklases – tiesa gan, labāk uztura speciālista, nevis pavāra vadībā, jo pavāri tomēr primāri orientējas uz garšas niansēm un mēdz sagrēkot ar ēdiena sastāvdaļām. “Jo radošāk šim procesam pieiesiet, jo jautrāk un interesantāk tas būs. Tie laiki, kad savus darbiniekus varēja motivēt kaut ko darīt, jo “tā vajag” vai “šefam tā garšo”, sen ir pagājuši, vietā nākot kam daudz labākam – sadarbībai un mijiedarbībai,” saka Laila Meija.
Savukārt BALTA speciāliste Sandra Pietkēviča norāda – kamēr valstī medicīnas pakalpojumi ne vienmēr ir visiem pieejami un arī pašu cilvēku attieksme pret savu veselību varētu būt atbildīgāka, darba devēji, kuri rūpējas par savu darbinieku apdrošināšanu, ir ieguvēji. Taču vēl vairāk iegūst tie, kuri rūpējas par savu darbinieku labsajūtu un veselību ikdienā, kamēr darbiniekam vēl nav radusies vajadzība kavēt darbu slimības dēļ.
Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2018. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 104,7 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,5 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.
Papildu informācija:
Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv
Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv