21. gadsimts sevi pieteicis ne tikai ar jauniem izgudrojumiem un atklājumiem, bet arī traumām, kas tiek gūtas, lietojot dažādas jaunākās tehnoloģijas un modernās ierīces. Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) pieredze liecina, ka viedtālruņi, skrejriteņi, kendama, tik populārie batuti un citi izklaides un pārvietošanās rīki nes līdzi arī jaunus apdraudējumus – austiņas ausīs neļauj laikus pamanīt tuvojošos transporta līdzekli, neveiksmīgs akrobātisks triks beidzas ar smagiem savainojumiem, bet, krītot no skūtera, tiek gūtas nopietnas traumas, kas ilgstoši jāārstē – lielākā atlīdzība par šādu negadījumu šogad sasniedz pat vairākus simtus eiro.

Saskaņā ar BALTA statistiku pēdējos gados vērojams pastāvīgs atlīdzību pieteikumu skaita pieaugums par traumām, ko guvuši bērni: šī gada septiņos mēnešos saņemts par 33% vairāk atlīdzību pieteikumu nekā vidēji pēdējos divos gados. Atlīdzībās par bērnu traumām šogad izmaksāti jau teju 100 000 eiro. Turklāt aizvien biežāk atlīdzību pieteikumos parādās moderno tehnoloģiju laikmetam raksturīgi traumu cēloņi.

Jaunā riteņu paaudze vai vecie, labie velosipēdi – kas bīstamāks?

Traumu izplatībā ir vērojama sava veida “mode”, kas cieši saistīta ar tajā brīdī skolās un pagalmos populāriem aksesuāriem, liecina BALTA pieredze. Visbiežāk bērni gūst traumas, braucot ar velosipēdiem, skeitbordiem un skrituļslidām, kas gan bija labi pazīstami arī iepriekšējām paaudzēm, taču šobrīd riteņu saimei ir pievienojušies arī tādi braucamrīki kā giroskūteri, dažādi monoriteņi un elektriskie skrejriteņi.

“Visvairāk traumu bērni joprojām gūst, krītot no velosipēdiem. Vienlaikus strauji pieaug to traumu skaits, kas gūtas uz “modernajiem riteņiem” – piemēram, elektroskūteriem. Salīdzinājumā ar velosipēdiem šie 21. gadsimta transportlīdzekļi attīsta ievērojami lielāku ātrumu, kas pielīdzināms maziem mopēdiem. Kritiena gadījumā tas nozīmē gan smagākas traumas, gan ilgstošāku ārstēšanos. Šādu kritienu rezultātā visbiežāk tiek gūti galvas sasitumi un smadzeņu satricinājumi, sejas un ķermeņa traumas, roku un plaukstu lūzumi. Piemēram, tipiska 21. gadsimta trauma, par kuru esam izmaksājuši atlīdzību, ir salauzts deguns un izsisti priekšzobi, neveiksmīgi atsitoties pret stūres ratu,” stāsta Ludmila Ščegoļeva, BALTA Personu apdrošināšanas produktu vadītāja.

Kamēr to vecāku skaits, kuri sarūpējuši savam mazajam nelaimes gadījumu apdrošināšanu, pieaug palēnām, problēmas nopietnību uzskatāmi parāda Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) statistika, kas ir krietni bēdīgāka – ar velosipēdu, skrejriteņu, skūteru, skeitbordu, skrituļslidu u. tml. negadījumos gūtām traumām 2018. gadā BKUS ārstējās 238 bērni, kuriem bija nepieciešama ilgstošāka mediķu aprūpe, bet šī gada septiņos mēnešos reģistrēti jau 150 gadījumi – tas liecina, ka gada griezumā, visticamāk, negatīvā nozīmē tiks pārsniegta pērnā gada statistika.

Vai par modes rotaļlietām ir jāraizējas?

“Daudzi pieaugušie raizējas par bērnu aizraušanos ar šī brīža modes rotaļlietu kendamu, un atsevišķās mācību iestādēs to lietošana ir aizliegta. BALTA šogad saņēmusi atlīdzības pieteikumu par gadījumu, kad kāds skolēns ar kendamu nejauši trāpīja klasesbiedram pa seju, un tas guva nopietnu traumu,” stāsta L. Ščegoļeva, vienlaikus norādot – precīzas statistikas par šīs izpriecas traumatismu nav. Tādas nav arī BKUS, kas reģistrē traumu veidus, taču neizdala specifiskas ierīces, ar kurām traumas tiek gūtas.

L. Ščegoļeva norāda – ja noteikta veida traumas ir tikai atsevišķi gadījumi, nevis masveida parādība, var cerēt, ka 21. gadsimta bērni ar 21. gadsimta rotaļām tiek galā pietiekami labi, taču pilnībā uz to paļauties nevajadzētu. “Jāapzinās, ka ne visi gadījumi nonāk apdrošinātāju redzeslokā, un ne vienmēr ir nepieciešama arī mediķu palīdzība, ja gūtas vieglākas traumas kā sasitumi vai sastiepumi. Tāpēc pilnībā ignorēt šo rotaļlietu potenciālo bīstamību nedrīkst, un ar bērniem noteikti jāpārrunā tas, ka arī rotaļājoties jāievēro drošības pasākumi,” uzsver L. Ščegoļeva.

Batuti – joprojām bīstama izklaide

Lai gan batuti plašākai sabiedrībai kļuva pieejami jau pagājušajā desmitgadē, tie nezaudē savu popularitāti un diemžēl joprojām ir visai riskants izklaides veids. Lielākoties batutos tiek gūti nopietni savainojumi – lūzumi, galvas sasitumi, muguras traumas.

“Ik gadu BALTA izmaksā vairāk nekā 100 atlīdzību par traumām, kas gūtas, bērniem izklaidējoties uz batutiem. Šogad gada pirmajos septiņos mēnešos atlīdzības izmaksātas jau 62 šādos gadījumos, bet vasara pat vēl nav beigusies. Lai bērni, rotaļājoties uz batuta, nesavainotos, noteikti jāpārliecinās, vai tas ir labā tehniskā stāvoklī, vai tiek pareizi izmantots – vai batutā neatrodas pārāk daudzi lēkātāju vienlaikus un vai pieaugušie pietiekami uzrauga bērnus. Batuts var ne tikai plīst, bet nereti bērni savaino cits citu, saskrienoties vai uzkrītot viens otram virsū,” brīdina L. Ščegoļeva.

Kad telefons svarīgāks par drošību

Tomēr viens no bīstamākajiem 21. gadsimta „ieročiem”, kas apdraud mūsu pašu veselību un drošību, ir telefons. Tas ir bīstams uzmanības “novērsējs” autovadītājiem – par to, ka tālruņa lietošana pie stūres apdraud ne tikai paša, bet arī citu satiksmes dalībnieku dzīvību, plašsaziņas līdzekļos brīdina gan policija un apdrošinātāji, gan dažādas sociālās kampaņas. Bet tas var kļūt par dzīvībai bīstamu ierīci arī bērniem (un ne tikai), kuri ir pārāk aizrāvušies ar viedtālruni un nemana apkārt notiekošo.

Diemžēl publiskajā telpā pēdējos gados ik pa laikam izskanējuši skaudri stāsti par traģēdijām, kad, klausoties mūziku austiņās un nedzirdot transportlīdzekļa tuvošanos, gājuši bojā jauni cilvēki. “Planšetes un telefoni bērniem ir pašsaprotami. BALTA pieredzē ir bijuši gadījumi, kad pieaugušais, skatoties telefonā, paklūp un pakrīt vai ieskrien kādā stabā vai stūrī – bērnu vidū šādas traumas ir mazāk izplatītas. Tomēr mūzikas klausīšanās austiņās vai skatīšanās ekrānā, ejot pa ielu, var novest pie traģiskām sekām, jo cilvēks nemana ne tuvojošos auto, ne vilcienu,” saka L. Ščegoļeva.

Skolas gaitām atsākoties, BALTA aicina parūpēties par bērnu drošību

Apdrošināšana bērnu nepasargās no neparedzētiem negadījumiem un traumām, tomēr vecāki var parūpēties, lai gadījumā, ja gūta trauma, tiktu saņemta pienācīga finansiālā palīdzība. “Tuvojoties rudenim, kad bērni atsāks skolas gaitas, BALTA aicina pievērst īpašu uzmanību bērnu nelaimes gadījumu apdrošināšanai, lai jaunais skolas gads sāktos mierīgi un bez bažām. Arī šogad kopā ar izdevniecību “Zvaigzne ABC” palīdzam vecākiem parūpēties par bērnu pasargātību, dāvinot iespēju iegūt bezmaksas nelaimes gadījumu apdrošināšanu savam skolas vecuma bērnam kopā ar tumšā laikā tik noderīgo atstarotāju. Ceram, ka atbildīga rīcība par bērna drošību, skolas gaitas atsākot, kļūs tikpat ierasta kā skolas somas piepildīšana,” aicina L. Ščegoļeva.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2018. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 104,7 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 16 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 22 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gadā PZU grupas parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 5,5 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:

Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv

 

назад