2018. gadā novērots straujš būvniecības temps, tai skaitā privāto pasūtījumu sektorā, un ar to saistīto būvniecības izmaksu sadārdzinājums. Arī šogad būvniecības izmaksas, visticamāk, turpinās pieaugt: saskaņā ar apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veikto būvniecības ekspertu aptauju vidējais būvniecības izmaksu pieaugums prognozējams aptuveni 10% apmērā. Absolūtais vairākums jeb 95% aptaujāto atzinuši, ka visvairāk to ietekmēs atalgojuma pieaugums strādniekiem. Šādas tendences ietekmē arī apdrošināšanas nozari – proti, īpašniekiem jārēķinās, ka apdrošinājuma summām jāpieaug atbilstošā apjomā, lai vajadzības gadījumā īpašumu varētu atjaunot.

Pieaugot algām, aug kopējās būvniecības izmaksas

Aptaujājot 20 būvniecības uzņēmumus, kuru kopējais gada apgrozījums pārsniedz 300 miljonus eiro, 2018. gadā būvniecības izmaksu pieaugums tika novērtēts vidēji 15% apmērā. Visvairāk to ietekmējusi atalgojuma palielināšana strādniekiem – to minējuši 85% aptaujāto, bet būvmateriālu cenu pieaugumu izjutuši 70% aptaujas dalībnieku. Starp citiem būvniecības izmaksu sadārdzinājumu veidojošiem faktoriem minēts arī izdevumu pieaugums tehnikas un iekārtu uzturēšanai, degvielas cenu sadārdzinājums un darba izpildītāju trūkums. Visi eksperti vienprātīgi atzinuši, ka arī 2019. gadā būvniecības izmaksas turpinās pieaugt, un vairums uzņēmēju prognozē pieaugumu ap 10% apmērā. Tiem, kuri apdrošina savus īpašumus, jārēķinās, ka palielināsies arī apdrošinājuma summas.

Būvniecības izmaksas nav tas pats, kas tirgus vērtība

“Notiekot nelaimes gadījumam, klients no apdrošinātāja sagaida, ka īpašums tiks atjaunots. Tomēr polises iegādes brīdī bieži sastopamies ar klientu neizpratni par rekomendēto apdrošinājuma summu, jo cilvēki jauc tirgus vērtību ar būvniecības izmaksām, kuras patreiz lielā daļā Latvijas ir krietni lielākas par īpašuma tirgus vērtību. Apdrošinājuma summa ir tieši atkarīga no aktuālajām būvniecības izmaksām, kuru pieaugumu savukārt veicina būvniecības apjoma pieaugums un darbaspēka trūkums: pēdējo pāris gadu laikā vakanču skaits būvniecības nozarē pieaudzis vairākkārtīgi, un, lai atrastu papildu darbiniekus, uzņēmumi ceļ algas,” skaidro BALTA Īpašuma un speciālo produktu vadības pārvaldes vadītājs Uģis Uškāns, norādot, ka 2018. gadā Latvijā algas būvniecības sektorā palielinājušās par aptuveni 9%.

Uģis Uškāns uzsver, ka, notiekot nelaimei, kuras rezultātā īpašums tiek bojāts vai iznīcināts, apdrošinājuma summai jābūt tādai, lai īpašumu varētu atjaunot. BALTA aplēses liecina, ka diemžēl 68% mājokļu Latvijā vispār nav apdrošināti. No tiem klientiem, kuri vēršas pie apdrošinātājiem, divas trešdaļas to dara pēc pašu iniciatīvas, ap 35% – jo to paredz bankas hipotekārā kredīta nosacījumi.

“Apdrošinātāji bieži dzird tādus argumentus kā “man jau tā māja neko nemaksā, es dzīvoju meža vidū, kaimiņš nupat pārdeva savu māju par 10 000 eiro”. Taču uzcelt par 10 000 eiro tādu pašu māju kaimiņš nevarētu. Piemēram, ja cilvēks mazpilsētā iegādājas dzīvokli par 150 eiro kvadrātmetrā, bet augšstāva kaimiņš to nopludina, atjaunošanas izmaksas – būvniecības materiāli un meistaru darbs – var sasniegt pāris simtus eiro kvadrātmetrā. Ja noticis lielāks negadījums un cietušas arī ēkas konstrukcijas, tad atjaunošanas izmaksas par kvadrātmetru jau var būt pielīdzināmas ēkas būvniecības izmaksām, tāpēc apdrošinājuma summai jāsedz šīs atjaunošanas izmaksas,” skaidro Uģis Uškāns.

Privātmājai apdrošinājuma summa ir tieši atkarīga no būvniecības izmaksām; apdrošinot dzīvokļus, jāņem vērā arī tirgus vērtība, ja tā ir augstāka par būvniecības izmaksām. Tāpat vērā jāņem arī ēkas novecošanās: salīdzinot ar laiku pirms 20, 30 vai 50 gadiem, ir mainījušās gan būvnormatīvu prasības, gan tehnoloģijas un materiāli. Ja notiek ļaunākais un pirms vairākiem gadu desmitiem celta ēka pilnībā iet bojā, ticamākais, pēc iepriekšējā projekta to vairs nevarēs atjaunot. Apdrošinātāji gan neuzstāj, lai ēkas tiktu atjaunotas pēc tieši tādām metodēm, kā tās būvētas, ja vien būvniecība iekļaujas plānotajā summā un nav citu ierobežojumu. Tomēr, ja tā ir bijusi dzīvojamā ēka, apdrošinātāji sagaida, ka klients atjaunos dzīvojamo ēku, nevis tās vietā uzcels, piemēram, komercobjektu.

Galvenā problēma 2019. gadā būs kvalificēta darbaspēka trūkums

Ceturtā daļa no BALTA aptaujātajiem ekspertiem prognozē, ka 2019. gadā būvniecības inflācija pat pārsniegs 15%, kā būtiskākos iemeslus minot kvalificēta darba spēka trūkumu, tai skaitā strādnieku izbraukšanu uz ārzemēm, un pieaugošo pasūtījumu skaitu, kas veicina atalgojuma pieaugumu nozarē.

“Ņemot vērā šos faktorus un vienlaikus augsto pieprasījumu privātmāju sektorā, klientiem jārēķinās gan ar ilgāku būvniecības laiku, gan lielākām būvniecības izmaksām un attiecīgi arī lielākām apdrošinājuma summām. Tomēr ieguldījums apdrošināšanā būs ievērojami mazāks nekā iespējamie zaudējumi, ja notiek ļaunākais un īpašums tiek sabojāts. Vidējās būvniecības izmaksas šobrīd ir ap 1000 eiro kvadrātmetrā. Lai aptvertu postījumu apmēru, ja notiek nelaime, pareiziniet šo summu ar sava mājokļa platību – tā iegūsiet aptuvenu priekšstatu par to, cik lielas summas būtu vajadzīgas īpašuma atjaunošanai. Lai uzzinātu precīzu apdrošinājuma summu, nepieciešamas vien pāris minūtes gara apdrošinātāja konsultācija,” atgādina Uģis Uškāns.

BALTA veiktajā pētījumā aptaujāti 20 būvniecības uzņēmumi ar kopējo apgrozījumu vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā.

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. Latvijas iedzīvotāji 15 gadu laikā novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 16 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gada pirmajā ceturksnī PZU grupas neto peļņa sasniedza 249.6 miljonus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

Papildu informācija:
Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv

Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv

назад