Līdz ar janvāri un aktīvās slēpošanas un snovošanas sezonas sākumu daudzi Latvijas iedzīvotāji mēro ceļu uz ārvalstīm, lai baudītu ātrumu, azartu un garos nobraucienus, ko piedāvā slēpošanas trases Itālijā, Francijā, Austrijā, Slovākijā un citviet. Ziemas sporta veidiem raksturīgs augsts traumatisms: apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) ik gadu apmaksā teju 200 apdrošināšanas atlīdzību, kas saistītas ar ziemas sporta aktivitātēm. Lielākā pērn izmaksātā atlīdzība kādam slēpotājam bijusi vairāk nekā 7 000 eiro apmērā, kad tam, kritienā traumējot gurna kaulu, nogādāšanai uz slimnīcu bija nepieciešams medicīniskais helikopters.
“Daudziem Latvijas iedzīvotājiem ārzemju slēpošanas braucieni jau izvērtušies par ikgadēju tradīciju, kas sniedz iespēju baudīt tādu ātrumu un nobraucienus, kādi pašmāju trasēs nav pieejami. Kopumā cilvēki pret apdrošināšanu izturas arvien atbildīgāk, novērtējot riskus un negaidītās izmaksas, ko var izraisīt viens kļūmīgs solis vai kustība salīdzinoši ekstrēmos apstākļos, kādi tie ir ārvalstu trasēs. BALTA pieredzē “visdārgāk” izmaksā tie kritieni, kuri notiek lielā augstumā trasēs, kur vienīgā iespēja traumēto aizgādāt līdz slimnīcai ir ar medicīniskā helikoptera palīdzību. Šāds pakalpojums var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro,” stāsta Ludmila Ščegoļeva, BALTA produktu vadītāja un risku parakstītāja, norādot, ka apdrošinātājs ik gadu saskaras ar vairākām šādām situācijām, kad cietušā aizgādāšanai uz slimnīcu ir bijis nepieciešams iesaistīt helikopteru.
Kopumā, izvērtējot Latvijas ceļotājiem izmaksātās vidējās apdrošināšanas atlīdzības ziemas sezonā, redzams, ka ar visdārgākajiem medicīnas pakalpojumi ceļotājiem Eiropā jārēķinās Itālijā un Austrijā un bijušajās NVS valstīs (Krievijā, Ukrainā, Gruzijā). BALTA pieredzē visbiežāk atlīdzības tiek pieteiktas par slēpojot vai snovojot gūtiem dažāda veida lūzumiem. Kritienos cilvēki traumē kājas un rokas, mugurkaulu un arī galvu.
Salīdzinoši visvairāk traumu gūts Itālijas trasēs – pēdējo divu gadu laikā BALTA saņēmusi 84 apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus. Itālijai seko Austrija ar 68 pieteikumiem, bet Slovākijā un Francijā traumas guvuši attiecīgi 25 un 20 cilvēki.
Tomēr aktīvā atpūta saistīta ne tikai ar traumām, bet arī citiem iespējamiem riskiem. Ceļotāji nereti negaidīti saslimst, kā arī saskaras ar lidojuma riskiem, piemēram, atceltu vai pārceltu lidojumu, sabojātu inventāru un bagāžu un ne tikai.
Šī gada slēpošanas sezona nupat tikai sākusies, bet no vairākām trasēm jau saņemtas ziņas par lavīnām un sniega vētrām, kurās diemžēl cietuši cilvēki. L. Ščegoļeva atgādina par drošības pasākumiem, kurus nepieciešams ievērot, plānojot aktīvās atpūtas braucienu.
“Neatkarīgi no tā, kura valsts un kādas sarežģītības trase izvēlēta aktīvajai atpūtai, jāatceras, ka nobraucieni pa kalnu saistās ar zināmiem riskiem. Tāpēc jo īpaši svarīgi padomāt par savu drošību, gan lietojot atbilstošu ekipējumu, gan nepārvērtējot savas prasmes. Tāpat noteikti jāseko līdzi laikapstākļu prognozēm un brīdinājumiem trasēs,” uzsver BALTA apdrošināšanas eksperte, norādot, ka ceļotājiem iespējams apdrošināt arī risku, kad sliktu laikapstākļu dēļ izvēlētā slēpošanas trase tiek uz laiku slēgta, tādējādi ļaujot izvairoties no finansiāliem zaudējumiem par iegādātām un neizmantotām pacēlāju kartēm. Šāds finansiāls nodrošinājums attiecas arī uz gadījumiem, ja slēpotājs guvis traumu vai saslimis, kā rezultātā ziemas prieku baudīšana beigusies ātrāk, nekā plānots.
Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2018. gada pirmajos deviņos mēnešos uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 78,7 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 15 gadu laikā novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 16 miljonu klientu uzticību Polijā. 2018. gada pirmajos trīs ceturkšņos PZU grupas neto peļņa sasniedza 918,4 miljonus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.
Papildu informācija:
Līna Lisnere
AAS BALTA
komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 40 10 41
E-pasts: lina.lisnere@balta.lv
Nadīna Erdmane
Deep White
projektu vadītāja
Tel.: +371 26 20 16 66
E-pasts: nadina@deepwhite.lv